Kanāda plāno iegādāties duci jaunu zemūdeņu, kas spēj ceļot zem jūras ledus kā daļa no centieniem atbalstīt valsts plašā Arktikas piekrastes reģiona – Kanādas Aizsardzības ministrijas aizstāvēšanu paziņots Pagājušajā nedēļā.
“Lielāks modernizēts zemūdens flote palīdzēs mums atklāt un novērst draudus visos trīs piekrastēs un aizsargā kanādiešus un Kanādas intereses,” pagājušajā nedēļā sacīja premjerministrs Džastins Trudeau NATO samits VašingtonāApvidū
Klimata pārmaiņas ir palielinājušās jūras ledus kušanu Ziemeļu Ledus okeānā, kas lēnām atver jaunus kuģniecības maršrutus, kurus rietumu lielvaras uztrauc pretinieki, ko varētu izmantot gan ekonomiskiem, gan militāriem mērķiem.
Tā sauktais Ziemeļjūras maršruts varētu kļūt par visefektīvāko kuģniecības ceļu starp Eiropu un Āziju līdz 2050. gadam, nesenajā paziņojumā sacīja Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments.
Kanādas militārpersonas atzīmēja “arvien vairāk ķīniešu divējāda mērķa pētījumu kuģu un uzraudzības platformu, kas apkopo datus par Kanādas ziemeļiem”, papildus palielinošai Krievijas darbībai Arktikas reģionā.
Ķīna ir ātri paplašināja savu zemūdens flotiun Krievijas zemūdenes turpina vākt izlūkdatus Arktikas ūdeņos, paziņoja Aizsardzības ministrija.
Kā ir CBS Information ziņotsKrievija ir palielinājusi militārās operācijas Arktikas lokā, ieskaitot uzlaboto testus hiperskaņas raķetesApvidū Pirms vairākiem gadiem krievu dabasgāzes tankkuģis pabeidza eksperimentāls turp un atpakaļ gar Ziemeļu jūras ceļu, kas savieno Rietumeiropu un Atlantijas okeānu ar Austrumāziju.
“Viņi ir ļoti vēlējušies attīstīt šo Ziemeļjūras ceļu,” CBS Information sacīja Dmitrijs Gorenburgs, Jūras analīzes centra vecākais zinātnieks, sacīja CBS Information. Viņš sacīja, ka Krievijai ir redzējumi par maršruta izmantošanu, kas iet cauri Krievijas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai, kā alternatīvu dienvidu maršrutiem caur Suecas vai Panamas kanāliem. Arktikas ceļš var samazināt tranzīta laiku uz leju pat par 20 dienām.
Pašlaik ziemeļu jūras maršruts ir kuģojams tikai ar ierobežotu laiku katru gadu, bez ledus periodiem. Wager, tā kā polārie ledus vāciņi turpina izkausēt, Dažas aplēses liecina Maršruts var kļūt konsekventi bez ledus mazāk nekā divās desmitgadēs.
Kanādas atjauninātais Valsts aizsardzības politikaatbrīvots aprīlī, ņem vērā šīs draudošās izmaiņas un sīki apraksta valsts plānus palielināt militāro klātbūtni Arktikā, lai mazinātu iespējamos draudus.
Kanādas jaunās zemūdenes tiks izmantotas, lai “atklātu, izsekotu, atturētu un, ja nepieciešams, pieveikt pretiniekus” valsts ūdeņos, Aizsardzības ministrija paziņoja a paziņojumsApvidū
“Šī jaunā flote ļaus Kanādai aizsargāt savu suverenitāti mainīgajā pasaulē un veikt vērtīgus, augstas klases ieguldījumus mūsu partneru un NATO sabiedroto drošībā,” teikts Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs paziņojumā.
Kanādas aizsardzības politika norāda, ka NATO ir koncentrējusi pieaugošu uzmanību uz Krievijas spēju projicēt spēkus no savas Arktikas teritorijas uz Ziemeļatlantiju.
Krievijas pieaugošā klātbūtne Arktikā netieša ietekme uz ASV nacionālo drošību būs analītiķis Gorenburgs.
“Tas ietekmē ASV drošību galvenokārt iespējamo draudu dēļ NATO un alianses struktūrai,” viņš teica, atzīmējot a Hipotētisks krievu uzbrukums Par alianses sabiedrotajiem Somiju vai Norvēģiju kā potenciālos piemērus tam, kas varētu piesaistīt Vašingtonu konfliktā.
Šonedēļ Kanāda, Amerikas Savienotās Valstis un Somija paziņots Trilaterāla partnerība “turpināt veidot labāko klasē Arktikas un polāros ledlaužus un citas Arktikas un polārās iespējas katrā no mūsu attiecīgajām valstīm,” sakot, ka PACT ir par “iespēju nodrošināt līdzīgi domājošu tautu spēju ievērot starptautiskos noteikumus, normas un standartus miera un stabilitātes noteikšanai Arktikā un Antarktikas reģionos paaudzēm.”
Aleksandrs Nemenovs/AFP/Getty
Kanādas valdība ir paziņojusi, ka tā jau apspriež savas vajadzības ar ražotājiem, un apmēram nākamajā desmitgadē tā plāno arī modernizēt esošo četru zemūdeņu floti, kas tika iegādāta no Lielbritānijas 1998. gadā.
Kanāda šobrīd atpaliek no NATO 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības ieguldījumiem vadlīnijasApvidū Blērs sacīja, ka valsts sagaida, ka līdz 2032. gadam sasniegs šo etalonu, un Kanādas aizsardzības politikas mērķis ir palielināt aizsardzības ieguldījumus līdz 1,4% no IKP līdz 2025. gadam.
Teilors Džonstons piedalījās šajā ziņojumā.
