“Makrons ir haoss,” Melenchons sacīja raidorganizācijai Francijai Inter, piebilstot, ka viņš ierosinās neuzticības priekšlikumu pret parlamenta valsts vadītāju.
“Jautājums ir par Makrona kungu. Viņam jāiet.”
Politiskā konkurence Francijā pastiprinās pirms izšķirošajām prezidenta vēlēšanām 2027. gadā, kad Makrona otrais termiņš ir beidzies.
Francijas 47 gadus vecais prezidents ir vairākkārt saskāries ar aicinājumiem atkāpties no tā, ka pagājušajā gadā likvidēja Parlamentu, iegremdējot valsti krīzes situācijā.
Viņš ir uzstājis, ka viņš paliks līdz sava termiņa beigām, kā arī ir teicis, ka vēlas vairs izvairīties no parlamenta izšķīdināšanas.
Ja Bayrou parlaments viņu noraidīja, tas atstātu Makronu, lai meklētu savu septīto premjerministru un atlikušajos divus gadus pēc viņa prezidenta pilnvarām iemestu smagu ēnu.
Bayrou priekšgājējs Mišels Barnjē tika izstumts tieši pēc trīs mēnešiem. Decembrī Nacionālais rallijs apvienojās ar kreisā spārna bloku, lai apgādātu savu valdību 2026. gada budžetā.
Valdības ministri aicināja panākt kompromisu, wager daži arī teica, ka visas iespējas ir uz galda.
“Labāk ir spēt atrast kompromisu ar politiskajām grupām asamblejā,” raidorganizācijai Francijai 2 sacīja tieslietu ministrs Džeralds Darmanins.
“Izšķiršana Francijai, protams, ir dārga, wager mēs nedrīkstam izslēgt šo iespēju.”
Ekonomikas ministrs Ēriks Lombards apsolīja “cīnīties”, lai nodrošinātu, ka valdība uzvar balsī 8. septembrī.
“Mūsu pienākums ir panākt vienošanos, jo valstij ir nepieciešams budžets,” viņš teica.
Krīt uz viņa zobena
Parīzes birža atspoguļoja politisko savārgumu, samazinoties apmēram 2%, wager banku BNP Paribas un Societe Generale akcijas kritās vairāk nekā 6%.
Investoru mazināšanās pārliecība par Francijas parādu palielināja ienesīgumu tās 10 gadu suverēnās obligācijai.
Le Monde sacīja sakāve Bayrou, kurš vēlas ietaupīt apmēram 44 miljardus eiro (87,5 miljardus dolāru) ar pasākumiem, ieskaitot svētku samazinājumus, “šķiet gandrīz noteikti”.
Riska analīzes firmas Eurasia Group Eiropas direktors Mujtaba Rahman sacīja, ka premjerministrs, visticamāk, tiks atcelts.
“Viņš centās šokēt Francijas sabiedrību un politisko sistēmu par valsts parāda krīzes smagumu, wager, iespējams, viņš ir maz mainījies, wager gan viņa paša izpildes datums,” viņš sacīja AFP.
Francijas Ipsos institūta pētniecības direktors Mathieu Gallard ierosināja, ka Bayrou būtībā ir izvēlējies nokrist uz sava zobena, pieprasot pārliecības balsojumu rūgti sadalītā parlamentā.
“Tas ir kā Harakiri izdarīšana,” viņš teica.
Jūlija vidū Bayrou iesniedza 2026. gada budžeta priekšlikumus, piebilstot, ka viņš vēlas samazināt svētku dienu skaitu Francijā kā daļu no cenas risināt to, ko viņš sauca par valsts parāda “lāstu”.
Pasākumi ir izrādījušies dziļi nepopulāri.
Pēc gadiem ilgas pārsniegšanas Francija tiek paziņota, lai kontrolētu savu sabiedrisko deficītu un samazinātu savu izplatīto parādu, kā to prasa Eiropas Savienības noteikumi.
Tālāk labēji teica, ka viņi neatbalstīs Bayrou valdību.
“Tikai likvidēšana tagad ļaus frančiem izvēlēties savu likteni,” Le Pen teica X.
Zaļais līderis Marine Tondelier sacīja, ka Bayrou paziņojums ir “de facto atkāpšanās”.
-Agence France-Presse
