Putins rīkojas tā, it kā viņam nerūp miers. Krievijas ekonomika varētu būt atkarīga no tā

Krievijas satraukta ekonomika ar palēnināto izaugsmi un budžeta deficīta palielināšanos varētu būt viens nospiedējs, kad runa ir par Krievijas prezidenta Vladimira Putina domāšanas procesu ap sarunām ar Ukrainu.

Jums tiks piedots, ka domāja, ka Putins nav tik ieinteresēts panākt mieru, ņemot vērā Maskavas atteikšanos izklaidēt pamieru ar Kijevu līdz šim brīdim un pastāvīgu Ukrainas bombardēšanu. Diez vai signalizē, ka olīvu filiāli drīz var pagarināt vai pieņemt.

Turklāt Kremļa vēsā reakcija uz ASV prezidenta Donalda Trumpa apņemšanos noorganizēt divpusēju tikšanos starp Putinu un Ukrainas prezidentu Volodymyr Zelenskyy, runāja apjomiem, Krievijai tik tikko komentējot sarunu piedāvājumu, nemaz nerunājot par viņiem.

Krievijas finanšu ministrija noteikts Iepriekš augustā budžeta deficīts no šī gada janvāra līdz jūlijam bija sasniedzis 4,88 triljonus rubļu (61,1 miljardu dolāru), kas ir vienāds ar 2,2% no IKP. Tajā pašā laika posmā valdības izdevumi “pieauga par 20,8% līdz 25,19 triljoniem rubļu (317,8 miljardi USD)”, Valsts ziņu aģentūra Ziņotsatsaucoties uz finanšu ministriju.

Bezprecedenta valdības izdevumu līmeņi aizsardzībai līdz šim brīdim ir atbalstījuši naftas un gāzes turpmāko pārdošanu krievu sabiedrotajiem, piemēram, Ķīnai un Indijai, un nodokļu palielināšanās.

Wager naftas eksporta ieņēmumi samazinās, ņemot vērā sankcijas un zemāks globālais pieprasījums, kas nozīmē, ka Kremlis varētu būt spiests apsvērt citus izdevumu samazinājumus vai turpmāku nodokļu pieaugumu.

Pa to laiku Krievijas izaugsmes perspektīva arī nav tik rožaina. 2024. gadā Krievija pieauga par 4,3%, guess šogad ir paredzēts paplašināt daudz niecīgāku 1percentlīdz 2%, Saskaņā ar Krievijas centrālo banku (CBR)Apvidū Tas rada Kremļa risku, jo tas apsver, vai turpināt mieru, vai turpināt karu pret Ukrainu, kamēr tai ir priekšrocības kaujas laukā.

“Kremlim tas ir pieļaujams īss zemas izaugsmes durations, lai arī tas ir apvienots ar zemākām naftas cenām, tas samazinātu fiskālos ieņēmumus. Galvenais azarts ir tāds, ka ekonomikas atdzišana neizraisīs ilgstošu lejupslīdi,” Aleksandrs Kolyandrs, vecākais līdzstrādnieks Eiropas politikas analīzē (CEPA), ” teica analīzē jūlija beigāsApvidū

“Līdz šim valdība var saglabāt aizsardzības un sociālos izdevumus, guess, iespējams, vajadzēs samazināt citur, kas to liktu uz bīstama ceļa,” viņš piebilda.

Samazināti izdevumu vai taupības pasākumi varētu vēl vairāk palēnināt ekonomikas izaugsmi un algu palielināšanu laikā, kad sankcijas, zemas naftas cenas un nekustamā īpašuma tiesību izaicinājumi attur no privāto kapitāla ieguldījumiem, viņš atzīmēja.

“No otras puses, ja valdība nesamazina fiskālo atbalstu, pastāv dangers, ka augsta inflācija atgriezīsies,” sacīja Kolyandrs.

Inflācijas spiediens, ko lielā mērā izraisa aizsardzības izdevumu, sankciju un darbaspēka deficīta pieaugums, kas izraisīja piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību citās rūpniecības nozarēs, kā arī niknās pārtikas cenu kāpumos, ir arī Kremļa prātā, baidoties, ka ekonomika ir pārkarusi.

Krievijas centrālā banka ir pavadījusi vairākus gadus, cenšoties pieradināt valsts spītīgi augsto inflācijas līmeni, kas sasniedza 17,8% tieši pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada februārī. Acīmredzot tās centieni ir bijuši veiksmīgi, un cenu līmenis jūlijā atdzesē līdz 8,8%.

Tas pamudināja CBR samazināt savu bāzes likmi par 200 bāzes punktiem līdz 18% pagājušajā mēnesīpēc 100 punktu samazināšanas iepriekšējais mēnesisApvidū Tas arī pazemināja savu inflācijas perspektīvu 2025. gadam, prognozējot, ka 2026. gadā tiks sasniegts 4% slieksnis.

“Pašreizējais inflācijas spiediens, ieskaitot pamatā esošos, samazinās ātrāk, nekā iepriekš prognozē,” Centrālā banka teica pēc tās 25. jūlija sanāksmespiebilstot, ka “iekšzemes pieprasījuma pieaugums palēninās. Ekonomika turpina atgriezties pie līdzsvarota izaugsmes ceļa”.

Cepa Kolyandr atzīmēja, ka “līdzsvarots izaugsmes ceļš” bija “anēmiskās izaugsmes eifēmisms”, brīdinot, ka, kamēr CBR “apgalvoja uzvaru pār galopējošām cenām … tā nāk par cenu”.

“Sabalansēta izaugsme ir mērena inflācija, zems bezdarbs un pastāvīga pozitīva ekonomiskā dinamika … Tajā pašā laikā daži speciālisti un eksperti norāda uz stagnācijas un pat lejupslīdes risku. To nekādā gadījumā nevajadzētu atļauties,” Putins sacīja, norādot uz izteikumiem par piezīmēm Sanktpēterburgas Starptautiskais ekonomikas boards un tulkojusi ReutersApvidū

Jaunākie izaugsmes dati noteikti liecina, ka notiek palēnināšanās, otrajā ceturksnī pieaugot par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzinot ar 1,4% paplašināšanos pirmajā ceturksnī.

“Ekonomika nepārprotami cīnās, ņemot vērā nelīdzsvarotību, kas ir izveidojusies kara centienu dēļ. Mēs sagaidām, ka izaugsme nākamajos ceturkšņos lēnām lēnām,” Augustā e -pasta analīzē paziņoja e -pasta analīzei, augustā e -pasta analīzē paziņoja E -pasta analīzei, izaugsme vēl vairāk palēnināsies.

“Liela aina … ir tā, ka Krievijas ekonomika cīnās ar augstām procentu likmēm un notiekošajiem kara centieniem. Ilgstošs vājas izaugsmes durations ir veikalā,” piebilda Pečs.

“Uzņēmējdarbības noskaņojuma un investīciju nodomu apsekojumi ir samazinājušies līdz vairāku gadu zemākajam līmenim. Darba tirgus ir atdzisis, un vājāks pieprasījums palīdzēs mazināt inflācijas spiedienu. Kapitāla ekonomika paredzēja IKP pieaugumu par 0,8% vairāk nekā 2025,” ar lejupslīdi šogad joprojām ir ļoti augsts dangers. “