Dzīve līdz 100 patiešām ir nozīmīgs sasniegums.
Bet maz ticams, ka šis pavērsiens drīz kļūs parasts, saskaņā ar jaunu pētījumu.
Neskatoties uz nepieredzētu pieaugumu pagājušajā gadsimtā, dzīves ilgums apstājas, saka eksperti.
Un nevienas pašreizējās paaudzes vidēji nenāks par simtgadniekiem, ja vien cilvēka ilgmūžībā nav “būtisku izrāvienu”.
Pētnieki analizēja datus par 23 valstīm ar augstu ienākumu līmeni un atklāja, ka kopš 20. gadsimta sākuma dzīves ilgums ir pieaudzis no 62 līdz aptuveni 80.
Bet gadsimta pirmajā pusē gūtie ieguvumi ir ievērojami palēninājušies – bez norādes par to, ka pārskatāmā nākotnē tie palielināsies līdz 100.
Laikā no 1900. līdz 1938. gadam dzīves ilgums pieauga par aptuveni 5,5 mēnešiem ar katru jauno paaudzi, viņi atrada.
Bet kopš tā laika pieaugums ir palēninājies līdz aptuveni 2,5 līdz 3,5 mēnešiem katrā paaudzē – un paredzams, ka tas turpinās izlīdzināties.
Neviena pašreizējā paaudze drīzumā sasniegs vidējo dzīves ilgumu 100, eksperti ir brīdinājuši (krājuma attēls)
Pētnieki izmantoja virkni prognozēšanas metožu (attēlā) un atklāja, ka neviena no pētījumā iekļautajām grupām nesasniegs pagrieziena punktu
Sākotnējā pieauguma galvenais virzītājspēks bija ievērojams uzlabojums izdzīvošanā jaunajā vecumā, sacīja komanda.
Tomēr zīdaiņu un bērnu mirstība tagad ir tik zema, ka ar prognozētajiem uzlabojumiem veselībai vecāku vecuma grupās nepietiks, lai saglabātu iepriekšējos dzīves ilguma pieaugumu.
Autors Hosē Andrade no Maksa Planka demogrāfisko pētījumu institūta sacīja: “Mēs prognozējam, ka 1980. gadā dzimušie nedzīvos vidēji 100, un neviena no mūsu pētījuma kohortām nesasniegs šo pavērsienu.
“Šis kritums lielā mērā ir saistīts ar faktu, ka pagātnes ilgmūžības pieaugumu veicināja ievērojami uzlabojumi izdzīvošanā ļoti jaunos laikos.”
Ko -autors Héctor Pifarré I Arolas no Viskonsinas universitātes – Madisona piebilda: “Bezprecedenta dzīves ilguma pieaugums, ko mēs panācām 20. gadsimta pirmajā pusē, šķiet, ir parādība, kuru mēs, visticamāk, nākamajā nākotnē nākamajā nākotnē atkal sasniegsim.
“Ja nav lielu izrāvienu, kas ievērojami paplašina cilvēka dzīvi, dzīves ilgums joprojām neatbilst straujajam pieaugumam, kas novērots 20. gadsimta sākumā, pat ja pieaugušo izdzīvošana uzlabojās divreiz ātrāk, nekā mēs prognozējam.”
Rakstīšana žurnālā Nacionālās zinātņu akadēmijas rakstiviņi teica: “Prognozēšanas vingrinājumi pēc būtības ir neskaidri, un nav garantijas, ka mirstības tendences paliks nepārtraukta.
“Neparedzami notikumi – piemēram, epidēmijas vai medicīniski sasniegumi – var izraisīt mirstības ievērojamu atšķirību no prognozētajām tendencēm.”
Karaliskā tradīcija parakstīt un publicēt ziņojumus, lai atzīmētu ievērojamas dzimšanas dienas, datētas ar 1917. gadu. Attēlā: dzimšanas dienas kartīte, kurā svin 100 gadu vecumu, ko parakstījis karalis Čārlzs III un karaliene Camilla
Oficiālā statistika liecina, ka zēni, kas dzimuši Apvienotajā Karalistē 2023. gadā, var sagaidīt, ka vidēji dzīvos līdz 86,7 gadu vecumam un meitenēm līdz 90 gadiem.
Nacionālās statistikas birojs (ONS) saka, ka skaitļi liecina par pastāvīgu tendenci uz ilgāku dzīves ilgumu vīriešiem un sievietēm ar izdzīvošanas plaisu starp dzimumu sašaurināšanos – daļēji līdz vīriešiem, kas vada veselīgāku dzīvesveidu.
Prognozes liecina, ka vairāk nekā viena no desmit zēniem, un viena no sešām meitenēm, kas dzimušas 2023. gadā, dzīvos vismaz 100 gadus vecas.
ONS ziņojums ir balstīts uz 2023. gada izdzīvošanas rādītājiem, kas ir visaugstākie, un liek prognozēt nākotni, pamatojoties uz tendencēm un prognozēm.
Piemēram, viena no četrām mazuļu meitenēm un gandrīz katrs piektais zēns, kas dzimis 2047. gadā, varētu sagaidīt, ka viņi dzīvos līdz 100.
Kopumā vīriešiem, kas dzimuši 2047. gadā, varētu būt paredzēts dzīves ilgums 89,3 gadi un sievietes 92,2 gadi.
Aplēses tomēr varētu mainīties, un dzīves ilguma rādītāji ir paredzēti iedzīvotājiem – tie nenozīmē, ka katrs indivīds dzīvos vecumdienās.
