Home Izklaide Roma pēc cildenas: Kalifornijas dvēsele ir visa viņa

Roma pēc cildenas: Kalifornijas dvēsele ir visa viņa

22
0

 

Roma Ramirez was not built in a day.

Once a guitar-strumming teenage rocker in a Mexican-American household in Fremont, California, he moved to Los Angeles at 18 to follow his dream of making music. He swept floors, lived in his van, and eventually did the impossible: he became the lead singer of his favorite band.

In 2009, 13 years after the death of Sublime founding singer-songwriter Bradley Nowell, Roma befriended remaining Sublime members Butt Gaugh and Eric Wilson, and became Sublime with Roma, playing to an established fan base in amphitheaters around the world. Behind the scenes, Roma developed a strong songwriting career of his own, cutting his teeth in the studio session culture in LA and racking up credits on songs by Enrique Iglesias and Selena Gomez.

Eventually, though, the band began to feel more like a job than a calling. After several lineup changes, Sublime embarked on its farewell tour with Rome in 2024. “For most of being in Sublime, our recording schedule was so busy,” he says. “I knew that pursuing a solo career takes everything out of you if you want to do it right, so it wasn’t a no-brainer.”

Despite being a lifelong California boy, Roma moved his family to Nashville during the height of the CoVid-19 pandemic. Living in America’s songwriting capital has its perks — like a slower pace of life and the ability to do “more deals in a day than in L.A.,” he says with a laugh. But now, he says, he and his kids are the only Latinos in their neighborhood.

“There [are] a lot of people leaving California,” Rome says. “They encourage the California conversation, but it’s just such a huge part of my identity and culture—growing up as a Mexican American in California, which is Chicano culture. I will always love Los Angeles.”

After 15 years of being a subliminal with Rome, the 37-year-old has forged a new path as a solo artist. His sound is a West Coast cocktail of beach reggae and hip-hop-inspired grooves made especially for summer—like his new single, “Slow & Easy,” which features dirty heads, his friends from the back, as he sleeps in his van.

It’s the first offering from his debut EP, “Gemini” — “It’s about the duality of my music, I can’t be put in a box,” he says — which is set for a September 19 release. He’s also announced a slate of tour dates in the U.S., starting September 17 in Destin, Fla.

This interview has been shortened and edited for clarity.

Your solo career was launched after stepping down as lead singer of Sublime with Rome. Was a solo career something that was in your head for a while?
During the tour with Sublime, I was really involved in songwriting. I was doing all kinds of records for people that I really looked up to — like Selena Gomez and Jason Derulo and Enrique Iglesias. Huge names. As a kid who grew up writing songs in my mom’s basement, it was like a dream come true.

Tikai tad, kad notika pandēmija, kur pirmo reizi Sublime ar Romu nebija turnejā, mēs bijām mājās un es sāku tiešraidi. Cilvēki parādījās šajās istabās – piemēram, 500 līdz tūkstošiem cilvēku. Es biju viens no pirmajiem cilvēkiem savā mūzikas aprindās, kurš jau bija aprīkots ar kamerām, kas bija gatavs doties studijā. Es sāktu ar cildens albumu un izietu cauri katrai straumē dziesmai. Un tad nākamais albums, pēc tam cildens ar Romas albumu, tad es darītu vākus. Pēc apmēram sešiem mēnešiem man beidzās dziesmas, un cilvēki tikai jautāja, piemēram, “Dude, vai tev ir kāda mūzika? Piemēram, vai jūs strādājat pie kaut kā?” Un, ja godīgi, es tik ilgi nebiju strādājis pie mūzikas.

Es domāju, ka daļa no tā negribēja dziļi iedziļināties traumās, [like] augot mājsaimniecībā ar narkotikām. Bet pandēmijas laikā man bija laiks sākt atkal rakstīt mūziku prieka pēc – spēlējot ar skaņām, kuras es mīlēju un uzaugu, un sāktu izvilkt kraupas [wounds] Ka es pieskāros [away] agrāk. Pēc kāda laika man bija nedaudz dziesmu, un es vienkārši zināju, ka es [couldn’t] Ielieciet tos cildenā ar Romas komplektu. Šī lieta, kas man patīk darīt, sāka justies kā darbs, un tas ir bezpārbaude. Tāpēc es sev jautāju: “Vai es par naudu darīšu cildenā ar Romu, vai arī es tiešām sekošu kaut kam, kam ticu?”

Mēs sākām sarunas par to, kāda bija grupas nākotne pirms mūsu vasaras turnejas 2023. gadā. Es tiešām priecājos, ka viss notika tā, kā tas notika. Mums visam bija izvērsis. Man vajadzēja uzticēties savām zarnām un sekot līdzi manai ticībai šai mūzikai un to, ko es būvēju.

“Lay Me Down” ar Dirty Heads ir viena no jūsu lielākajām dziesmām ar gandrīz 120 miljoniem Spotify lugasVerdzība Bet tas iznāca 2010. gadā – daudz agrāk nekā jūsu pašreizējais uzņēmums jūsu solo karjerā. Kāds ir šīs dziesmas stāsts?
Es esmu no līča apgabala, bet es pārcēlos uz Losandželosu, kad man bija 18 gadi, lai dotos kaut ko no sevis. Es karājos ap šo ierakstu studiju, ka netīrās galvas tikai sāka darbu.

Es tikko interning, slaucošās grīdas, [eating] siera burgeri, tāda veida lieta. Visi zināja, ka es varu uzrakstīt dziesmu, un galu galā tik ilgi tur pavadot laiku tur, es un netīrās galvas strādāja draudzībā. Viņi teica: “Sapāsīsimies kopā un kādu dienu uzrakstīsim dziesmu.”

Tāpēc mēs grilēja dažus karstos suņus un vienkārši karājāmies vienā no puišu sētas ar pāris ģitārām uz piknika soliņa … un mēs rakstījām “nolieciet mani”. Dziesma sēdēja gadu, bet mums tā ļoti patika.

Viņi devās turnejā furgonā, un es neko nedarīju – es tajā laikā biju bez pajumtes, cildens pat nebija doma. Viņi man piedāvāja doties uz ceļa ar viņiem, tāpēc es to izdarīju un spēlēju vienu dziesmu kopā ar viņiem. No turienes mūsu menedžeris aizveda demonstrāciju uz Kroq. Dziesma sāka spēlēt radio, un šovi kļuva pilnīgāki. Tā bija tik pārsteidzoša pieredze. Tas notika tikai pēc Dieva žēlastības, tas, tāpat kā visi izdevās, un mūsu dzīve mainījās no šī brīža. Mēs maksājām pirmās čekus un no tā nopirām savas pirmās automašīnas.

Jūs atkal sadarbojāties ar netīrajām galvām uz savu neseno singlu “Low and Easy”. Tas ir tavs pirmais singls, kopš tu esi devies solo. Kāds bija tas process?
Tas atkal ir pienācis pilnā lokā ar maniem labākajiem draugiem. Es zināju, ka šī dziesma ir īpaša. Es iegāju studijā ar mērķi – “Es gribu izveidot vasaras dziesmu, kas jūtas kā van Morisona ieraksts, bet [an] Tēvocis Krakers [vibe]Apvidū Īsts vienkāršs. ”

Es iegāju kopā ar savu zēnu Niku Beiliju, ar kuru es rakstu daudz mūzikas, un mēs divu stundu laikā pavirzījām šo dziesmu. Pēc tam, kad es saņēmu demonstrāciju, es biju tāds kā: “Cilvēks, tas ir tik tuvu. Ko darīt, ja es tam uzliktu netīrās galvas? [With] Neliels reps un neliela melodija, tas vienkārši būtu tik atšķirīgs. ”

Viņi to mīlēja. Viņi man atsūtīja savu vokālu nākamajā nedēļā, un es biju tāds kā: “Labi, es jūtu, ka šī ir laba dziesma.” Galu galā daži satriecoši veicinātāji radio stacijās to dzirdēja, un viņi gribēja izmantot iespēju ierakstā.

Vasaras vibrācijas ir spēcīgas uz “atlikt mani” un “lēni un viegli”. Kādi mākslinieki jūs iepazīstināja ar šo skaņu, kas ir klātesošajā visā, ko jūs darāt?
Es uzaugu Motown un Bobs Mārlijs. Tas ir tas, pie kā es riņķoju atpakaļ pēc tam, kad es atstāju cildens.

Kad pandēmijas laikā strādāju pie mūzikas, es biju tāds: “Ko es gribu dzirdēt? Kas man patīk sūdi?” Un tas ir tāpat kā Stīvs Wonder, tas ir Supremes, tie ir četri topi, tā ir Fiona Apple, tas ir Leons Bridžs, tas ir Van Morisons. Man ļoti patīk jūtama mūzika, kas man soniski atgādina vecāku laiku.

Man tagad ir bērni, tāpēc es ļoti apzinos vēstījumu, ko ievietoju pasaulē. Es mēģināšu uzrakstīt dziesmu, kuru pasaule varētu gūt labumu no dzirdes, bet nepadarīt to par sludinātu dziesmu.

Kā jūs raksturotu Romas skaņu?
Pamata faktors ir dvēseles mūzika. Dzirdot dvēseles mūziku, jūs domājat par rotaļu Pendergrass un tamlīdzīgām lietām. Es mīlu dvēseles mūziku. [Take] Bredlija balss cildenā, jūs nevarat man pateikt, ka šis cilvēks nav dvēseles dziedātājs.

Tā ir mūzika, uz kuru es patiešām pievērsos, mūzika, kas vienkārši jūtas patiesi godīga. Reggae mūzika [lives] Manī. Džeks Džonsons ir vēl viena milzīga ietekme. Mana skaņa ir regeja un dvēseles un popmūzika labāku vārdu trūkuma dēļ, jo es rakstu vienkāršas ass dziesmas.

How do you feel like your Mexican heritage comes through in your music? Or how you move and how you present yourself?
Growing up Mexican shapes my whole framework, how I live my life. I don’t speak Spanish, but I grew up in two households that were completely fluent in Spanish. All my friends growing up were Mexican. [I remember] seeing Carlos Santana play with Rob Thomas [on television] and my dad was like, “He’s a Mexicano right there.” Man, that was pretty sick.

Growing up in a really thick Mexican culture [meant] both of my parents worked their asses off, but at the same time, family always came first. These are morals that are really instilled in Mexican culture, and I’m so proud to have them. As a family man now, these things are so prominent in my life. We take a lot of pride in what we do, we work our asses off… then when it’s time to play, we play.

What makes a good summer song?
Something that you don’t have to try too hard to listen to. There are some songs where you’re like, “Okay, I need to get in the car and drive and listen to this thing, drive through the gates.” When I imagine a summer song, it’s very simple and easy to play.

People are debating online about what the song of the summer is in 2025. What’s your song of the summer?
In terms of listening and all the damn content, it’s “slow and easy!” But maybe except for one of my songs, probably “ Golden ” from “Kpop Demon Hunters,” because that’s what my kids are spinning. The music is shockingly good. It’s like Max Martin.

You’re on a pretty big US tour. How’s it going?
It’s so sick. We just rolled out a couple dates in Florida just to test the waters and those shows are selling really well so the promoters have been adding more and more.

I’ve been to so many of these places [with Sublime], of course, but the energy is different. I play smaller venues, [connecting] with people before and after the shows. You can’t really do that in an amphitheatre. I experienced everything in reverse. I was homeless when I met Sublime and then I was on a tour bus. Now it’s like we’re climbing the ranks again.

I have such a long line of songs that I’ve been working on and a fan base – shout out to the Romans – that have followed me over the years. Putting together the setlist has been a celebration of different eras of my life. It’s just a lot of fun for me.

source