Dziļi Zviedrijas mežā, kur ziemeļbrieži klīst un zinātnieki slēpo ziemā, atrodas viena no Eiropas cerībām uz kosmosa ostu, kas galu galā var konkurēt ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu un Krieviju.
Gadu desmitiem Eiropa ir paļāvusies uz ASV drošību starp zvaigznēm. Bet Trumpa administrācijas politika “America First”, kā arī komerciālais tirgus, kas pieaug eksponenciāli, ir pamudinājusi eiropiešus pārdomāt savu pieeju.
Valstij piederošais ESRANGE kosmosa centrs Kirunā, Zviedrijā, ir vienas no vietnēm, kas veido orbītas raķešu programmas, lai Eiropa varētu virzīties uz priekšu pasaules kosmosa sacīkstēs un palaist satelītus no kontinenta cietzemes.
“Plaisa ir ievērojama,” sacīja Hermans Ludvigs Moellers, Eiropas Kosmosa politikas institūta direktors. “Es iebilstu, ka Eiropai, lai būtu jebkurā vietā, lai būtu aktuāla nākamajos piecos līdz 10 gados, tai vismaz divkāršojas ieguldījums kosmosā. Un sakot, ka tas dubultojas, nenozīmē, ka tas panāktu to pašu faktoru, jo jūs varat sagaidīt, ka arī citi reģioni turpinās pastiprināties.”
Pašlaik Eiropas vienīgā kosmosa bāze, kas spēj palaist raķetes un satelītus orbītā, atrodas reti apdzīvotā Francijas Gviānā – Francijas aizjūras nodaļā Dienvidamerikā, kas atrodas aptuveni 500 kilometru (310 jūdzes) uz ziemeļiem no ekvatora. Pretējā gadījumā Eiropa aizņemas NASA Cape Canaveral Floridā.
Martā ISAR Aerospace uzsāka savu orbitālo palaišanas transportlīdzekļa pirmo testa lidojumu no Andøya Spaceport, kas ir vēl viena vietne, kas ir daļa no Eiropas centieniem paplašināt savu klātbūtni kosmosā, salā Norvēģijas ziemeļdaļā.
Kamēr raķete ietriecās jūrā 30 sekundes pēc pacelšanās, privātais vācu kosmiskās aviācijas uzņēmums lielā mērā bija izslēdzis iespēju, ka raķete sasniedz orbītu savā pirmajā pilnīgajā lidojumā un īsais brauciens uzskatīja par panākumu.
Moellers uzskata, ka veiksmīga orbitāla atklāšana no kontinentālās Eiropas varētu notikt nākamā gada laikā, lai gan viņš neuzminēs, kur.
Portugāle, Spānija, Itālija, Vācija un Apvienotā Karaliste ir arī starp valstīm, kas vēlas piedalīties Eiropas kosmosa ostas portfelī.
Citur uz Zemes Indija – aktīva kosmosa pētījumos kopš 1960. gadiem – ir palaidusi satelītus sev un citām valstīm un 2014. gadā veiksmīgi ievietoja orbītu ap Marsu. Pēc neveiksmīga mēģinājuma 2019. gadā nolaisties uz Mēness, Indija kļuva par pirmo valsti, kas nolaižas kosmosa kuģi, kas netālu no Mēness dienvidu daļas 2023. gadā varētu noturēt vēsturisko ūdeni. Misija tika nodēvēta par tehnoloģisko triumfu pasaules apdzīvotākajai tautai.
Jaunzēlandē ir arī augoša un aktīva atklāšanas nozare, un Austrālija strādā, lai attīstītu savu komerciālo kosmosa nozari.
ESRANGE un Andøya datēts ar 1960. gadiem, un liela daļa viņu kosmosa pievilcības izriet no viņu tālās ģeogrāfijas uz Zemes.
Piemēram, ESRANGE pieder Zviedrijas Space Corporation un kuru pārvalda vairāk nekā 200 kilometru (120 jūdzes) uz ziemeļiem no Arktikas loka. Kosmosa centra 30 plus antenas var vieglāk sazināties ar satelītiem, kas riņķo ap ziemeļpolu, salīdzinot ar infrastruktūru, kas atrodas netālu no ekvatora.
Iespējams, ka vissvarīgākais ir tā lielums. Pati pamatne ietver 6 kvadrātkilometru (2,3 kvadrātjūdzes), kur eksperti veic Marsa Lander izpletņu testus, suborbitālu raķešu palaišanu un stratosfēras balonu eksperimentus.
Bet tā galvenais pārdošanas punkts ir ESRANGE raķešu nosēšanās zona: 5200 kvadrātkilometri (2000 kvadrātjūdzes) bērzu, priedes un egles, kas izplatījās uz ziemeļiem pāri Zviedrijas tundrai, gandrīz līdz Norvēģijas un somu robežām.
Teritorija nav apdzīvota, izņemot sāmu pamatiedzīvotāju ziemeļbriežus, kuri dažreiz iziet cauri, un kosmosa centrs tos brīdina pirms jebkādu testu veikšanas. Ainavas tukšums ļauj zinātniekiem palaist un viegli atgūt materiālus turpmākai izpētei.
“Raķešu motors vienkārši brīvi nonāks zemē, kas nozīmē, ka jums ir jāredz, ka šajā apgabalā nav neviena persona,” nesenās tūres laikā sacīja ESRANGE Zinātnes nodaļas biznesa attīstības direktors Mattias Abrahamson. “Mums ir jāredz, ka šajā apgabalā nav bīstamāk, ja vēlaties izvēlēties ogas vai medīt vai zivis vai kaut ko tamlīdzīgu, nekā tad, ja atrodaties ielā Ņujorkā, Stokholmā vai jebkur citur.”
Tikmēr Andøya attālā atrašanās vieta Norvēģijas salā nozīmē, ka raķetes var droši ietriekties jūrā, neriskējot ar kaitējumu cilvēkiem.
Pirmās nedēļas laikā šī gada sākumā ASV prezidents Donalds Trumps paziņoja par savu 175 miljardu dolāru vērto “Zelta kupola” raķešu aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu Ameriku no tālsatiksmes raķetēm.
Ja tas būtu veiksmīgs, tas atzīmētu pirmo reizi, kad ASV novietotu ieročus kosmosā, kas ir paredzēts, lai dažu sekunžu laikā pēc palaišanas būtu paredzēts iznīcināt uz zemes bāzes. Tas seko Ķīnas 2021. gada revolucionārajai kaujas sistēmas uzsākšanai, kas devās orbītā pirms Zemes atmosfēras atkārtotas ievadīšanas.
Pašlaik Eiropai tomēr nav tādu pašu spēju, un gadu desmitiem ilgi ir vērsta uz ASV drošību un aizsardzību. Bet ASV viceprezidents JD Vance runas laikā februārī Minhenes drošības konferencē brīdināja Eiropu par turpmāko paļaušanos uz Ameriku un mudināja amatpersonas “lielā mērā pacelties”, lai nodrošinātu kontinenta aizstāvēšanu.
Vance piezīmes, kā arī bažas par bijušo Trumpa sabiedroto un tehnoloģiju miljardiera Elona Muska politiku, kas potenciāli ietekmē Ukrainas atkarību no viņa Starlink satelīta sistēmas tās karā ar Krieviju, satrauca Eiropas līderi.
Viņiem kļuva arvien skaidrāks, ka kontinentam ir jābūt savai kosmosa ekosistēmai ar savu “pašu spēju patiešām spēt reaģēt ar (tās) līdzekļiem un zem (tās) pašu kontroli”, sacīja Moellers.
Papildus kosmosa sacensībām starp globālajām lielvalstīm komerciālie uzņēmumi dodas uz debesīm. Muska SpaceX un Amazon dibinātāja Džefa Bezosa raķešu kompānija Blue Origin, cita starpā, ir pierādījuši, ka telpa neaprobežojas tikai ar valdības aģentūrām, piemēram, NASA, un ka Saules sistēmā ir jāiegūst daudz naudas.
Paredzams, ka satelītu skaits kosmosā pieaugs nākamajos piecos gados. Un Zviedrijas kosmosa korporācija ar savu plaukstošo orbitālo palaišanu un raķešu testa nodaļu ESRANGE ir viena no tām, kuras cenšas gūt labumu no šiem dolāriem.
Divīzijas prezidente Ulrika Unll sacīja, ka satelītiem kosmosā ir izšķiroša nozīme dzīvībai uz Zemes. Viņa vēlas, lai visi ārpus astronautiem un zinātniekiem apsvērtu, kā viņus ietekmē tas, kas riņķo ap simtiem kilometru (jūdzes) virs pasaules.
“Es viņiem lūgtu padomāt, kad viņi dodas apkārt ar saviem mobilajiem tālruņiem, un viņi katru dienu izmanto visus šos datus: no kurienes tas nāk? Kā tas tiek savākts?” Viņa teica. “Tātad telpa arvien vairāk ir visai sabiedrībai priekšrocība.”
