AFP fotogrāfijas pēc tam parādīja, ka palestīnieši pārbaudīja sabrukušās ēkas gruvešus un gružus.
Armija sacīja, ka pirms streika “tika veikti piesardzības pasākumi, lai mazinātu kaitējumu civiliedzīvotājiem”, ieskaitot iepriekšējos brīdinājumus.
Arejs Ahmeds, 50 gadus vecs pārvietotais palestīnietis, kurš dzīvo teltī Gazas pilsētas dienvidrietumos, sacīja AFP viņas vīram “redzēja Mushtaha torņa iemītniekus, kas met mantas no augšējiem stāviem, lai viņus aizvestu un bēgtu pirms streika”.
“Nepilnu pusstundu pēc evakuācijas rīkojumiem tornis tika bombardēts,” viņa sacīja pa tālruni.
Gazas civilās aizsardzības aģentūras pārstāvis Mahmuds Bassal apsūdzēts Izraēlā par “piespiedu pārvietošanas pret civiliedzīvotāju politiku”, mērķējot uz daudzstāvu ēkām.
Aģentūra sacīja, ka Izraēlas streiki Gazas pilsētā un tās apkārtnē nogalināja vismaz 19 cilvēkus, starp vismaz 42 palestīniešiem, kas piektdien tika nogalināti visā teritorijā (vietējā laikā).
Ar AFP sazinājies, Izraēlas militārpersonas sacīja, ka tā nespēj komentēt šos ziņojumus.
Plašsaziņas līdzekļu ierobežojumi Gazā un grūtības piekļuvei daudzām jomām nozīmē, ka AFP nespēj patstāvīgi pārbaudīt nodevas un sīkāku informāciju, ko sniedz Civilās aizsardzības aģentūra vai Izraēlas militārpersonas.
“Ziņas par Izraēlu, kas sāk bombardēt torņus un daudzdzīvokļu ēkas, ir drausmīgas,” sacīja 45 gadus vecais Ahmeds Abu Vutfa, kurš dzīvo savu radinieku daļēji iznīcināja piektā stāva dzīvokli Gazas rietumu pilsētā.
“Mani bērni ir nobijušies, tāpat kā es. Nav drošas vietas – mēs tikai ceram, ka nāve notiks ātri.”
Hamas politiskā biroja loceklis Izzat al-Rishq sacīja, ka Izraēlas apgalvo, ka kaujinieku grupa darbojās augstceltnēs bija “nekas cits kā nevīžīgs iegansts un klaji meli”.
Apvienoto Nāciju Organizācija lēš, ka Gazas pilsētā un tās apkārtnē dzīvo gandrīz viens miljons cilvēku – teritorija, kur tā pagājušajā mēnesī pasludināja badu.
Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedros Adhanom Ghebreyesus mudināja Izraēlu apturēt cilvēku “katastrofu”, kas badā līdz nāvei Gazā, kur veselības ministrija saka, ka kopš kara sākuma no nepietiekama uztura ir miruši vairāk nekā 370 cilvēku.
Tikmēr Beļģijas ārlietu ministrs Maxime Prec sacīja AFP, ka Eiropas Savienība “neatbilst saviem pienākumiem šajā milzīgajā humānajā krīzē”.
Aizsardzības ministrs Izraēla Katzs sacīja, ka “skrūve tagad ir noņemta no Elles vārtiem Gazā”, apņemoties pastiprināt operācijas, līdz Hamas pieņem Izraēlas noteikumus, lai izbeigtu karu.
Izraēla sagaida, ka tā jaunais ofensīvas virzīs apmēram miljonu cilvēku virzienā uz dienvidiem.
Apmēram 700 dienas pēc uzbrukuma Izraēlai, kas izraisīja karu, Hamas bruņots spārns izlaida kadrus, kas paredzēti, lai parādītu divus ķīlniekus, kas pagājušā mēneša beigās tika sagrauti uzbrukumā dzīvā Gazas pilsētā.
Videoklipā redzams, kā ķīlnieks Gilboa-Dalal automašīnā, aicinot Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu neveikt plānoto ofensīvu Gazas pilsētā.
Vēlāk tas parāda, ka viņš tiekas ar vēl vienu nebrīvē esošo Alonu Ohelu – pirmo reizi, kad viņš tika redzēts videoklipā kopš nolaupīšanas 2023. gada oktobra uzbrukuma laikā.
Premjerministra birojs sacīja, ka Netanjahu ir runājis ar abu ķīlnieku ģimenēm.
“Neviens ļauns propagandas video mūs vājinās vai novirzīs no mūsu apņēmības sagraut Hamas un atbrīvot ķīlniekus, Netanjahu sacīja viņa biroja publiskotajā komentāros.
Piektdien Jeruzalemē un Telavivā pulcējās ķīlnieku radinieki un atbalstītāji, lai pieprasītu darījumu, lai nodrošinātu viņu atbrīvošanu.
No 251 Hamas uzbrukuma laikā konfiscētajiem ķīlniekiem 47 joprojām atrodas Gazā, ieskaitot 25 Izraēlas militārpersonas saka, ka ir miruši.
Uzbrukuma rezultātā notika 1219 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāju nāves gadījumi, saskaņā ar AFP kopiju, kas balstīta uz Izraēlas skaitļiem.
Izraēlas atriebības uzbrukums ir nogalinājis vismaz 64 300 palestīniešus, vairums no viņiem civiliedzīvotājiem, saskaņā ar Hamas vadītas Gazas veselības ministrijas datiem, kurus Apvienoto Nāciju Organizācija uzskata par uzticamu.
-Agence France-Presse
