Ians Makveāns par to, kāpēc cilvēce “nokasīs cauri ‘

Ians Makveāns ir dalījies cerībās uz to, kā cilvēce “nokasīs” notiekošajās klimata pārmaiņu bailēs.

Lielbritānijas autors runāja pirms savas jaunās grāmatas “Tas, ko mēs zinām, izlaišana, kas nākotnē ir paredzēta Lielbritānijā, ko daļēji iegremdēja pieaugošās jūras.

Cilvēku aktivitātes izraisa pasaules temperatūras paaugstināšanos, rada nopietnus draudus cilvēkiem un dabai. Lietas, visticamāk, pasliktināsies, bet zinātnieki apgalvo Steidzama darbība joprojām var ierobežot klimata pārmaiņu sliktāko ietekmi.

Izpirkšana un ilgstošais mīlestības rakstnieks pastāstīja BBC Radio 4 šodienas programmai, ka daba “atgriežas”, ja jūs pārtraucat “darīt sliktas lietas”.

Viņš sacīja: “Esmu patiešām ievērojis, ka pēdējo 20 gadu laikā, kaut arī mēs dziļi uztraucamies par klimata pārmaiņām – un šķiet, ka šobrīd tas nav labāks – ka visā pasaulē ir tikai simtiem precīzu gaismas punktu, mazu atkārtotas vitrināšanas projektiem, visdažādākajām bioloģiskajām kustībām, kas patiešām ir ļoti cerīgas.”

Viņš piebilda, ka “spēks, ar kuru daba atgriežas, atsitās ar biologiem”, uzsverot, kā “ārkārtīgi izturīgi” dzīvnieki, zivis, jūras dzīve un augi ir “ja jūs vienkārši pārtraucat viņiem darīt sliktas lietas”.

Runa ir par “šī līdzsvara atrašanu”, viņš turpināja, atzīmējot, cik daudz cilvēku joprojām paļaujas uz dzīvniekiem un zivīm.

“Tāpēc es domāju, ka arī cilvēka civilizācijai ir kāds elements, un mēs nokasīsim cauri.”

Ko mēs varam zināt, meditācija par to, kā nākotnes vēsturnieki pārbaudīs mūsu dzīvi, tiek noteikta 2119. gadā, un to daļēji stāsta akadēmiskais pētnieks ar nosaukumu Toms Metkalfe, kurš no mūsdienām meklē pasakainu, sen pazaudētu dzejoli.

Metcalfe dzīvo pasaulē, kurā Apvienotās Karalistes zemienes ir iegremdētas, pieaugot jūrām, zaudējot daudzus augus un sugas.

Vēlākā intervijā BBC pasaules dienestam McEwan izvērsa: “Manas cerības vai drīzāk cerība ir tāda, ka mēs kaut kā kaut kā pārdzīvosim ar lielu kaitējumu maršrutā.

“Es iedomājos, ka kāds drīzāk patīk man, aizrautīgs ar literatūru un vēsturi, atskatoties uz mūsu laiku, [will be] Aizpildīts ne tikai ar sašutumu par lēmumiem, kurus mēs pieņēmām vai nepieņēmām, bet arī ar skaudību, jo par mūsu civilizāciju ir daudz brīnišķīgu lietu – īpaši pirmajā pasaulē -, kas viņam (Metcalfe) vairs nav. “

Pēc viņa teiktā, viņa ambīcijas ar romānu bija kaut kā “ienest pagātni un nākotni un tagadni sava veida dialogā”.

“Mēs lieliski zinām, kas notiek, bet kaut kā kolektīvi mēs nerīkojāmies vai nerīkojāmies pietiekami stingri.

“Tāpēc es to saucu par” par atrašanos “romānā.”

Grāmatā apskatīts mūsu pašreizējais laikmets, izmantojot digitālos ierakstus, vienlaikus iedziļinoties galveno dalībnieku sarežģītajā mīlestības dzīvē. Grāmatas pēdējā puse ir vērsta uz slavenā rakstnieka sievu Vivien, kura zaudētais dzejolis Metkalfs obsesīvi mēģina atrast.

Runājot ar šodienu, McEwan kontrastēja ar pagātnes kontemplatīvajām vēstulēm – no Napolean un Darwin līdzīgajiem – ar šodienas Briefer e -pastiem, kuriem var pietrūkt dziļāku personisko atziņu.

Viņš arī pauda bažas, kā arī nelielu “nogurumu” par cenzūru, īpaši ar atsauci uz komēdijas rakstnieku Grehema Linehana nesenais arests Tiešsaistē izteikti komentāri par trans cilvēkiem.

Tēvs Teds līdzautors tika arestēts Hītrovas lidostā uz aizdomām par vardarbības kūdīšanu attiecībā uz viņa amatiem uz X.

Lineāns sacīja, ka viņu sagaida pieci bruņoti virsnieki, izraisot dažu sabiedrisko personu un politiķu reakciju un aizraujot sīvas debates par kārtības nodrošināšanu un runas brīvību.

McEwan pastāstīja Radio 4, ka viņš “sagaidīs jautājumus”, ja būtu radušies iespējami fiziski draudi, bet ka bruņotie policisti “šķiet mazliet smagi”.

Booker balvu ieguvušais rakstnieks iepriekš ir paudis savu pretstatu “jutīguma lasītājiem”prakse nolīgt kādu, lai pirms tā publicēšanas lasītu manuskriptu, lai norādītu uz lietām, kas varētu būt aizskarošas lasītājiem.