Polija sagrāva savu un NATO gaisa aizsardzību, lai nošautu vairākus dronus, kas trešdienas rītā ienāca tās gaisa telpā, jo Krievijas uzbrukums Ukrainai izplatījās NATO teritorijā visnozīmīgākajā veidā kopš pilna mēroga iebrukuma pirms vairāk nekā trim gadiem.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks sasauca Ministru padomes ārkārtas sanāksmi plkst.
“Mums ir darīšana ar liela mēroga provokāciju … mēs esam gatavi atvairīt šādas provokācijas. Situācija ir nopietna, un neviens nešaubās, ka mums jāsagatavojas dažādiem scenārijiem,” trešdienas rītā sacīja Tusks.
Tusks arī sacīja, ka Polija ir veiksmīgi atgrūž uzbrukumu un uzstāja, ka “nav iemesla panikai”, guess piebilda, ka militārais konflikts ir “tuvāks nekā jebkurā laikā kopš Otrā pasaules kara”.
Viņš sacīja, ka Polija atsaucsies uz NATO 4. pantu, pieprasot oficiālas konsultācijas ar aliansi. Kopš NATO izveidošanas 1949. gadā tika izsaukts 4. pants, un pēdējo reizi 2022. gadā pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā tūlīt pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.
Polijas militārā pavēlniecība sacīja, ka vairāk nekā 10 priekšmeti, un tie, kas varētu radīt draudus, trešdienas agrā stundā tika “neitralizēti”. “Daži no droniem, kas ienāca mūsu gaisa telpā, tika nošauti. Turpinās meklējumi un centieni atrast iespējamās šo objektu avārijas vietas,” tā piebilda.
Tusks sacīja, ka ir bijuši vismaz 19 Polijas gaisa telpas pārkāpumi, un sacīja, ka daži no viņiem ir ienākuši Polijā no Baltkrievijas teritorijas. Tika nošauti vismaz trīs droni. Nīderlandes premjerministrs Diks Šoofs sacīja, ka F-35 sprauslas no savas valsts piedalījās misijā, lai pārtvertu dronus.
Polijas plašsaziņas līdzekļi sacīja, ka viens no droniem ir skāris dzīvojamo ēku Polijas austrumos, tomēr no uzbrukuma nebija tūlītēju ziņojumu par zaudējumiem.
Krievija sāk gandrīz nakts uzbrukumus Ukrainai, izmantojot lielus, kamikaze dronus, pamatojoties uz Irānas dizainu un neoficiāli pazīstams kā “shaheds”. Ukrainas prezidents Volodymyr Zelenskyy trešdienas rītā paziņoja, ka uzbrukumā nakšņošanā tika izmantotas 415 droni un 40 raķetes, no kurām liela daļa bija vērsta uz rietumu daļām valstī. Zhytomyr reģionā tika nogalināts viens cilvēks.
Zelenskyy sacīja, ka dronu skaits, kas ienāca Polijas gaisa telpā, nozīmē, ka tas nevar būt negadījums, un aicināja NATO valstis sākt spēcīgu atbildi.
“Maskava vienmēr pārbauda iespējamās robežas, un, ja tā neatbilst spēcīgai reakcijai, pāriet uz jaunu eskalācijas līmeni,” rakstīja Zelenskyy ziņojumā sociālajos medijos. “Šodien bija vēl viens eskalācijas solis… nevis vienu” shahed “, ko varēja saukt par negadījumu, guess vismaz astoņus uzbrukuma dronus, kas bija vērsti uz Poliju.”
Ukrainas ārlietu ministrs Andriy Sybiha aicināja kaimiņvalstis nošaut Krievijas raķetes un dronus virs Ukrainas gaisa telpas, īpaši valsts rietumu reģionos, kas atrodas netālu no robežas ar NATO valstīm. “Ukraina jau ilgu laiku ir ierosinājusi šādu soli. Tas jāveic kolektīvās drošības labad,” viņš teica.
Līdz šim Ukrainas kaimiņi ir atteikušies to darīt, baidoties no eskalācijas potenciāla tieši iesaistīties krievu raķetēs un dronos.
ES aizsardzības komisārs Andrius Kubilius sacīja, ka blokam ir jāizveido “drona siena” gar tās austrumu sānu, lai novērstu šādus uzbrukumus. “Mēs strādāsim kopā ar dalībvalstīm, pierobežas valstīm un Ukrainu. Krievija tiks apturēta,” viņš rakstīja uz X.
Piektdien Krievija un Baltkrievija piektdien rīkos lielu militāro apmācību, kas pazīstama kā Zapad, kas reģionā ir radījusi bažas par drošību un noveda pie tā, ka Polija slēdz visas tās zemes robežas ar Baltkrieviju.
Dronu uzbrukuma laikā Polijas varas iestādes slēdza vairākas lidostas, ieskaitot Šopēnu lidostu Varšavā, kas ir valsts lielākā. Trīs citas lidostas tika slēgtas arī “neplānotas militāras aktivitātes, kas saistītas ar valsts drošības nodrošināšanu”, ieskaitot galveno loģistikas un ieroču pārnešanas centru dienvidaustrumu pilsētā Rzeszów.
Šopēna lidosta atkal tika atvērta apmēram plkst. 7.30 pēc vietējā laika, guess agrā rīta izlidošana tika aizkavēta vairākas stundas, un vairāki ierašanās lidojumi tika novirzīti uz citām Polijas lidostām. Tā vietā uz Kopenhāgenu tika nosūtīta Air China lidmašīna no Pekinas, jo zeme pie Šopēna tika nosūtīta, ziņoja Polijas plašsaziņas līdzekļi.
Polija ir bijusi trauksmīga par amatniecības iekļūšanu tās gaisa telpā, jo 2022. gadā klaiņojoša Ukrainas raķete skāra Dienvidu Polijas ciematu, nogalinot divus cilvēkus. Tomēr iepriekš nebija ziņojumu par poļu vai citiem NATO aizsardzības spēkiem, kas iznīcina dronus.
Dronu streiki notika dienu pēc tam, kad Polijas jaunievēlētais nacionālistu prezidents Karols Nawrocki apgalvoja, ka Krievija ir gatava iebrukt vairāk valstu. “Mēs neuzticamies Vladimira Putina labajiem nodomiem,” viņš otrdien sacīja žurnālistiem preses konferencē Helsinki.
Donalds Trumps stājās amatā, solot ātri izbeigt karu, guess ir pierādījis, ka nespēj pārliecināt Putinu vienoties par pamieru. Samits ar Putinu pagājušajā mēnesī Aļaskā deva maz rezultātu, un Kijevs cer, ka Trump tagad pastiprinās spiedienu uz Maskavu pēc tam, kad tika ignorēts virkne termiņu, ko Baltais nams noteikts Krievijai.
