Microsoft ir apsūdzēts par savas pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu, apslāpējot tā lietotu eksemplāru pārdošanu Windows operētājsistēma un Office Suite, ilgstošā cīņā par iepriekš piederošās programmatūras pārdošanas likumību.
Valuelicensing, kas uzņēmumiem pārdeva iepriekš izmantotas programmatūras licences, no Microsoft zaudējumus Apvienotajā Karalistē un Eiropā prasa zaudējumus 270 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, apgalvojot, ka Microsoft nelikumīgi ierobežoja uzņēmumus no viņu nevēlamās programmatūras tālākpārdošanas.
Līdz Lielbritānijas konkursa apelācijas tribunāls ir uzklausīts provizoriski argumenti Šonedēļ no Valuelicensing un Microsoft izlemj, vai uzņēmumi var likumīgi pārdot iepriekš piederošās Windows un biroja kopijas saskaņā ar ES un Lielbritānijas likumiem.
Valuelicensing ir apsūdzējis Microsoft par konkurences apstākļu uzlikšanu biznesa klientiem, kas ierobežo viņus no Microsoft pastāvīgajām licenču tālākpārdošanas apjomā, lai saņemtu atlaižu saņemšanu Microsoft programmatūras abonementiem.
Tā apgalvoja, ka Microsoft iesaistās “nelikumīgā rīcībā, kuras mērķis ir ierobežot lietoto programmatūras tirgus lielumu”, kā rezultātā klientiem ir augstākas cenas un mazāka izvēle.
Microsoft ‘nomāc’ lietoto tirgu
Valuelicensing juridiskos pieteikumos apgalvo, ka Apvienotajā Karalistē un Eiropā ir liels pārdošanas programmatūras tirgus, iesaistot 50 ievērojamus uzņēmumus, kad uzņēmums tika dibināts 2008. gadā.
Pārdevējs, kas 2021. gadā iesniedza juridisku prasību pret Microsoft, apgalvo, ka Microsoft izmantoja savu dominējošo pozīciju, lai apspiestu iepriekš piederošo programmatūras pastāvīgo licenču pieejamību no 2016. gada, tādējādi ierobežojot konkurenci no tālākpārdevējiem.
9. septembrī juridiskos iesniegumus apgalvoja, ka Microsoft ir novēloti mainījis savus juridiskos argumentus un tagad apgalvo, ka lietotu biroju un Windows programmatūru nekad nav bijis likumīgs tālākpārdošanas tirgus, lai tās varētu piedalīties.
“Ja Microsoft arguments ir pareizs, tas nozīmētu, ka visam Eiropas tālākpārdošanas tirgum nevajadzētu pastāvēt,” apgalvoja tālākpārdevējs.
Valuelicensing citēja Eiropas Savienības tiesas lēmumu Programmatūras tālākpārdevēja lietoSoft gadījumskas atklāja, ka organizācijai ir tiesības pārdot iegādāto programmatūru.
To likumīgi varētu panākt, lai pārdevējs izdzēstu savas programmatūras kopijas pretī pircējam, kurš no izstrādātāja vietnes lejupielādē ekvivalentu skaitu eksemplāru, atklāja tiesa.
Microsoft saka, ka uzņēmumi nevar “sadalīt” licences
Microsoft apgalvo, ka uzņēmumu klienti, kas pērk lielu daudzumu Microsoft programmatūras, izmantojot apjoma licences, nevar izvēlēties pārdot daļu licenču. Tā vietā viņiem kopumā ir jāpārspers.
Valuelicensing sacīja, ka Microsoft iebildumi pret apjoma apjoma licencēm ir “patvaļīgi un bezjēdzīgi”, un tas, ka šādi rīkojoties, neatņemtu Microsoft ienākumus, uz kuriem tas citādi būtu tiesīgs.
“No Microsoft apgalvojumiem izriet, ka, ja reģistrācija sedz licences attiecībā uz 1000 Windows eksemplāriem un 1000 biroja eksemplāriem, tad tos var pārdot tikai vienam klientam, kurš meklē tieši šos daudzos eksemplārus,” Valuelicensing sacīja rakstiskos iesniegumos šonedēļ.
Kad programmatūra ir radošs darbs?
Lieta ir atkarīga no tā, vai Microsoft produkti ietilpst programmatūras direktīvā vai Autortiesību un informācijas biedrības (Infosec) direktīvā, kas aptver radošos darbus.
Microsoft apgalvoja, ka tā Windows un Office produkti nav tikai datorprogrammas, bet arī ietver ne-programmatūru, piemēram, grafisko lietotāja interfeisu, fontus un burtveidolus, kā arī palīdzības vai kļūdu ziņojumus.
Microsoft paļaujas uz Eiropas judikatūru no lietas, kas saistīta ar Toms Kabinetstiešsaistes platforma e-grāmatu pārdošanai, lai apgalvotu, ka jebkura materiāla klātbūtne programmatūrā, kas pārsniedz izpildāmu kodu, nozīmē, ka produktu nevajadzētu uzskatīt par vienkārši datora kodu.
Redmondas tehnoloģiju uzņēmums arī citē a Eiropas tiesas lēmums par Nintendokas atklāja, ka datorspēles jāuzskata par autortiesībām, kas darbojas līdzīgi filmām vai televīzijas programmām, nevis datoru kodam, un tās ir aizsargātas saskaņā ar Informācijas biedrības direktīvu.
“Tālmācīgās sekas būtu, ja tas tā būtu, ka vispār nebūtu iespējams pārdot digitāli izplatītus programmatūras produktu kopijas,” apgalvoja Valuelicensing.
Tas būtu pretrunā ar Tiesas tiesas un Vācijas Nacionālās tiesas lēmumu lēmumu lietoSoft lietā-kas atbalstīja lietotu programmatūras pārdošanu-, teikts juridiskos iesniegumos.
Uzklausīšana turpinās līdz 11. septembrim.
