Trešdienas rīta krievu dronu iebrukums Polijas gaisa telpā noveda pie tā, ka tiek sašautas lidmašīnas, tika izsaukta ārkārtas valdības sanāksme – un bažas, ka Eiropas un NATO apņēmība pret Maskavu, iespējams, neattiecas uz pārbaudi.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks sacīja, ka Polijas gaisa telpa tika pārkāpta 19 reizes, un Varšavas sprauslas nošāva vismaz trīs dronus, kuriem palīdzēja Nīderlandes F-35 un Itālijas agrīnā brīdinājuma lidmašīna.
Krievija ir atgriezusies pret apsūdzībām, ka iebrukums bija apzināts – lai arī tā arī pārtrauca noliegt, ka droni ir pārkāpuši suverēno poļu gaisa telpu.
“Netika plānots mērķēt nevienu priekšmetu Polijas teritorijā,” sacīja Maskava.
Wager Eiropas amatpersonas ir piespiedu kārtā atkāpušas no priekšlikumiem, ka likums varētu būt bijis netīšs.
“Nav nekādu pierādījumu, ka šis dronu daudzums lidoja pa šo ceļu virs … Polijas teritorija nejauši,” sacīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, kamēr viņa itāļu kolēģis Guido Krosetto nosauca nakšņošanas notikumus Polijā “apzinātu uzbrukumu” ar divkāršu mērķi – “provocēt un pārbaudīt”.
Lai arī Polija ir piedzīvojusi vairākus savas gaisa telpas pārkāpumus kopš kaimiņos esošās Ukrainas 2022. gada februārī uzbruka Krievija, šī pēdējā iebrukums – ievērojams un dziļi Polijas teritorijā – izraisīja īstu nervozitāti Varšavā.
Tusks brīdināja, ka Polija ir vistuvāk atklātam konfliktam kopš otrā kara. Viņš arī pieprasīja atsaukties uz NATO līguma 4. pantu, kas ļauj dalībvalstīm sākt diskusiju ar sabiedrotajiem par draudiem viņu drošībai.
Daži eksperti un analītiķi ir sadalīti pār Krievijas motivāciju.
Dažiem droniem, no kuriem daži lidoja Rzeszow lidostas virzienā, galvenajam loģistikas centram aizsardzības piederumiem un humānajai palīdzībai, kas saistīta ar Ukrainu -, iespējams, ir bijuši izlūkošanas mērķi, ar sliktu norādījumu, kas izraisīja nejaušu gaisa telpas pārkāpumu.
“Ir problēma ar pierādīšanas nodomu,” sacīja Dr Marina Miron, Londonas Kings koledžas aizsardzības pētniece.
Viņa uzskata, ka GPS šmaukšana, iespējams, bija atbildīga par droniem, kas šķērso Polijas gaisa telpu, un brīdināja par secinājumu izdarīšanu, pamatojoties uz informācijas fragmentiem. “Tas var vadīt [the incident] parādīties kā kaut kas tāds, kas nav, “piebilda Dr Mirons.
Daudzi citi uzskata, ka Polijas gaisa telpā iepludinātais salīdzinoši lielais dronu skaits skaidri parāda, ka uzbrukums ir apzināts.
“Iepriekšējie iebrukumi bija viens vai ļoti mazs skaits, ko vieglāk izskaidroja ar norādījumu sistēmas darbības traucējumiem,” BBC sacīja Džastins Bronks no Aizsardzības ideju laboratorijas Rusi.
Džastins Krump, Riska un izlūkošanas uzņēmuma Sibylline izpilddirektors, piekrita. Viņš sacīja, ka attiecīgie droni, šķiet, ir krieviski izgatavoti lēti, tālsatiksmes drons Gerberas, kurus var izmantot kā mānekļus, lai novērstu aizsardzību kā daļu no Krievijas pieaugošās “pelēkās zonas darbības pret NATO”.
Trešdien izmantoto Gerberas dronu kaujas galvu trūkums padara tos mazāk draudīgus un ļauj Krievijai spēlēt darbību, piebilda Krump.
Polijai tagad būs jāpārskata incidents un jāpaliek atklājumiem ar saviem sabiedrotajiem.
Neatkarīgi no tā, vai tas ir apzināts vai nē, bezprecedenta incidents Maskavai sniegs vērtīgu informāciju par reakcijas veidu, kādu tas var sagaidīt no Rietumiem, ja tas kādreiz nolemj sākt uzbrukumu NATO valstīm, jo daudzi Eiropas vadītāji ir teikuši, ka viņi sagaida, ka to darīs tuvākajā nākotnē.
“Tas ir pārbaudījums Eiropai un NATO neatkarīgi no Krievijas nodoma”, sacīja Keirs Džile, Krievijas un Eirāzijas programmas vecākais līdzstrādnieks Chatham Home.
“Krievija mācīsies no Eiropas apņēmības un īpaši Polijas spējas izturēt šāda veida uzbrukumus.”
Giles kungs piebilda, ka tas ir tikpat mudinošs nosodījums, nevis spēcīga reakcija, ja tas būtu nelaimes gadījums, it kā tā būtu apzināta provokācija.
Viņš sacīja, ka debesu vairogs, lai aizsargātu gaisa telpu virs Ukrainas, Krievijai pierādīs, ka Rietumi nopietni domā par gaisa draudu pārtveršanas nodrošināšanu.
Wager šāds plāns – kas ietver Eiropas valstis, kas izvieto iznīcinātāju un pilotu izvietošanu – ir izraisījusi bailes no nejaušas konfrontācijas ar krieviem un nav noticis, neskatoties uz to, ka tas pirmo reizi tika peldēts kopš 2023. gada.
Tiks gaidīta arī ASV reakcija uz incidentu Polijā – un cieši sekos.
Daži ASV likumdevēji gan demokrātu, gan republikāņu nometnēs nosodīja uzbrukumu drīz pēc tam, kad tas notika.
Tomēr kopš trešdienas vakara ASV prezidents Donalds Trumps bija atzinis pasākumus Polijā tikai caur ziņu sociālajos medijos. “Kas ir ar Krieviju, pārkāpjot Polijas gaisa telpu ar droniem? Šeit mēs ejam!”, Viņš rakstīja, nestrādājot tālāk.
Kriptais amats bija saskaņā ar viņa neviennozīmīgajām attiecībām ar Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu.
Pagājušā mēneša laikā Trump abi izvērsa sarkano paklāju Krievijas prezidentam un draudēja sankcijām pret Maskavu, ja tas nespēja sasniegt mieru ar Kijivu.
Šie draudi vēl nav īstenojušies, un pat brīdinājumi par nenoteiktām “sekām” Krievijas agresijai Ukrainā, šķiet, ir kritušies.
Tā kā tās vadītāji ķērās, lai izveidotu vienotības un spēka izrādi, Eiropa, kas ir bijusi nobažījusies par Amerikas apņemšanos ievērot kontinenta drošību kopš Trumpa otrā termiņa sākuma, būs vērošana ASV nākamais solis tikpat cieši kā Krievija.
“Vājuma pazīme un izmaksu un seku uzlikšanas nespēja Maskavai apstiprinās, ka viņi var turpināt saasināties, nebaidoties no iznākuma,” sacīja Džīls.
Metjū Mērfija un Pola Brauna papildu ziņojumi
