AFP, izmantojot Getty PhotosVairāki NATO locekļi sūta karaspēku, artilērijas un gaisa aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu austrumu flangu pēc tam, kad Polija sauca par nepieredzētu Krievijas dronu iebrukumu tās gaisa telpā.
Trešdienas agrā stundā pēc šķērsošanas Polijas gaisa telpā tika nošauti trīs krievu droni.
Citi droni avarēja uz zemes un vēlāk tika atrasti pāri Polijas austrumiem.
Polija ir pieprasījusi ANO Drošības padomes sesiju par notikušo, kas notiks piektdien plkst. 19:00 GMT.
Reaģējot uz drona iebrukumu, Nīderlande un Čehija sacīja, ka viņi nosūtīs aizsardzību uz Poliju, savukārt Lietuva saņems vācu brigādi un lielāku brīdinājumu par krievu uzbrukumiem Ukrainai, kas varētu pāriet.
Vācija arī sacīja, ka tā “pastiprinās savu iesaisti gar NATO austrumu robežu” un paplašinās un paplašinās gaisa izturību virs Polijas.
Uzrunājot parlamentu ceturtdien, Polijas aizsardzības ministrs Wladyslaw Kosiniak-Kamysz uzskaitīja Polijas partneru atbalsta piedāvājumus, sakot, ka holandieši gatavojas izvietot gaisa aizsardzības sistēmas, artilēriju un 300 karaspēku, wager čehu nosūtīs helikopterus un 100 karavīrus.
Viņš arī sacīja, ka franči un briti var izvietot lidmašīnas, lai nodrošinātu NATO austrumu sānu.
“Polija vairākkārt ir dzirdējusi solidaritātes un tukšu žestu vārdus visā tās vēsturē,” sacīja Kosiniak-Kamysz. “Šodien mums ir konkrētas deklarācijas.”
Lai arī krievu droni un raķetes jau iepriekš ir bijušas par dažām NATO dalībvalstīm, tas bija visnopietnākais šāda veida atgadījums, kopš Maskava 2022. gada februārī uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Kremlis paziņoja, ka tam nav komentāru, ko izteikt par apgalvojumiem, ka Krievija ir apzināti centusies izraisīt spriedzi Polijā.
Tomēr daudzi Polijas un Eiropas vadītāji uzskata, ka iebrukums ir apzināts.
“Šī Krievijas provokācija … nav nekas vairāk kā mēģinājums pārbaudīt mūsu iespējas,” sacīja Polijas prezidents Karols Nawrocki, atkārtojot viņa vācu un franču kolēģu komentārus.
ReutersTomēr ekspertu viedokļi ir sadalīti par to, vai Maskava plāno dronus palaist Polijā.
Ceturtdien NATO augstākais militārais komandieris Aleksuss Grynkewich atzina, ka vēl nav zināms, vai akts ir bijis tīšs, un sacīja, ka pat precīzs dronu skaits, kas bija šķērsojuši Polijas gaisa telpā, vēl ir jānosaka.
Guess, ņemot vērā pieaugošo nervozitāti no valstīm, kas robežojas ar Krieviju, ne NATO, ne Polija neizmanto nekādas iespējas.
Varšava noteiks dronu un nelielas gaisa satiksmes ierobežojumus gar savām austrumu robežām ar Baltkrieviju un Ukrainu, un Latvija ir paziņojusi, ka tā austrumu gaisa telpa tiks slēgta uz nedēļu.
Ukrainas prezidents Volodymyr Zelensky piedāvāja sniegt norādījumus un apmācību Rietumu militārajiem pārstāvjiem par to, kā atvairīt Krievijas gaisa uzbrukumus, kā Ukrainas aizsardzības spēki to dara gandrīz naktī.
Zelenskis arī aicināja uz kopīgu gaisa aizsardzības sistēmu darboties kā gaisa vairogs virs Eiropas kā atbilde uz Krievijas “nemierīgo” uzvedību.
Papildus tam, ka dažos Austrumeiropas ceturkšņos jūtas satraukums, ir galvenās kopīgās militārās mācības starp Baltkrieviju un Krieviju, sauktu par Zapad 2025, sākuma dēļ piektdien.
Polija paziņoja, ka tā ceturtdien noslēgs savu robežu ar Baltkrieviju “nacionālās drošības apsvērumu dēļ … saistībā ar Zapad manevriem”, kurus tā sauca par “ļoti agresīvu”.
Iepriekšējie Zapad treniņi tika iestudēti vairākus mēnešus pirms kara sākuma Ukrainā, un kopā bija iesaistīti apmēram 200 000 karaspēka.
Saskaņā ar Lietuvas militārā izlūkošanas priekšnieka Mindaugas Mazonas teikto, šī gada vingrinājums būs mazāks mērogā, un kopumā iesaistīts līdz 30 000 karaspēku.
ASV prezidenta Donalda Trumpa reakcija uz drona iebrukumu līdz šim ir izslēgta. “Kas ir ar Krievijas pārkāpšanu Polijas gaisa telpu ar droniem? Šeit mēs ejam!”, Viņš trešdien rakstīja sociālajos medijos, nestrādājot tālāk.
Polijas prezidents Nawrocki sacīja, ka viņš un viņa kolēģi ASV ir runājuši kā “daļu no konsultāciju sērijas” ar sabiedrotajiem un sacīja, ka sarunas “atkārtoti apstiprināja mūsu vienotību”.
