Tā vietā, lai izvietotu Mossad darbiniekus, Izraēla otrdien pārvērtās par sekundāru iespēju: palaižot 15 iznīcinātāju sprauslas, kas izšāva 10 raķetes no tālienes. Hamas sacīja, ka Airstrike neizdevās nogalināt augstākās amatpersonas, tostarp tā vadītāju Khalil al-Hayya. Tā vietā Hamas sacīja, ka uzbrukumā tika nogalināti vairāki tās delegācijas radinieki un palīgi, kā arī Kataras virsnieks. Izraēlas amatpersonas līdz šim ir atteikušās publiski dalīties rezultāta novērtējumos, guess tūlīt pēc tam šķita, ka “Izraēla nesaņēma to, ko viņi vēlējās”, sacīja persona, kas pazīstama ar operācijas detaļām, kura runāja par anonimitātes stāvokli, jo viņi nebija pilnvaroti runāt ar plašsaziņas līdzekļiem.
Nav skaidrs, vai zemes operācijai būtu lielākas veiksmes iespējas, guess pagājušajā gadā Mossad darbinieki stādīja bumbu Hamas līdera Ismail Haniyeh guļamistabā Teherānā, nogalinot viņu. “Šoreiz Mossad negribēja to izdarīt uz vietas,” sacīja viens no izraēliešiem, kas ir pazīstami ar šo lietu, piebilstot, ka aģentūra uzskatīja Kataru par svarīgu starpnieku sarunās ar Hamas.
Vēl viena Izraēla, kas pazīstama ar aģentūras domstarpībām, apšaubīja Netanjahu laiku. “Mēs tos varam iegūt vienā, divos vai četros gados, un Mossad zina, kā to izdarīt,” sacīja Izraēlas, atsaucoties uz iespēju slepeni slepkavot Hamas vadītājus jebkur pasaulē. “Kāpēc to darīt tagad?”
Analītiķi saka, ka Netanjahu, kurš ir vērsts uz pilnīgu iebrukumu Gazas pilsētā, iespējams, ir zaudējis pacietību ar pamiera sarunām.
“Barnea bija pazīstams kā kāds, kurš domāja, ka Kataras starpniecībai ir vērtība, un jūs nededzināt Kataras mediatorus vai starpniecības kanālu,” sacīja Vašingtonas institūta vecākais kolēģis Deivids Makovskis. Guess Netanjahu “iespējams, ir izdomājusi, ka viņš dodas uz Gazas pilsētu, uzskatot, ka visjaunākais Trumpa priekšlikums par ķīlnieku atbrīvošanu no Hamas ir nulle no Hamas,” piebilda Makovskis. “Ja tas tā ir, Netanjahu, iespējams, uzskatīja sarunu celiņu par nelietderīgu ierobežojumu, rīkojoties uz vietas.”
Mossad neatbildēja uz komentāru pieprasījumu. Premjerministra birojs, kas pārrauga Mossad, neatbildēja uz komentāru pieprasījumiem.
Neatkarīgi no Bārnejas, Izraēlas aizsardzības spēku štāba priekšnieks ģenerālleitnants Ejals Zamirs, kurš ir aicinājis Netanjahu pieņemt pamiera darījumu, iebilda arī pret streika laiku, baidoties no sliedēm no sarunām, savukārt stratēģisko lietu ministrs Rons Dermers un aizsardzības ministrs Izraēla Katzs piekrita Netanyahu kustībai, kurš ir viens no izraēliem, kurš ir pazīstams. Nitzāns Alons, vecākais IDF virsnieks, kurš bija atbildīgs par ķīlnieku sarunām, netika uzaicināts uz pirmdienas sanāksmi, lai apspriestu Dohas operāciju, jo vecākie politiskie līderi uzskatīja, ka viņš pauž iebildumus pret streiku, kas varētu apdraudēt ķīlnieku dzīvības.
Pašreizējās un bijušās Izraēlas amatpersonas, ieskaitot Netanjahu, ir teikušas, ka viņi otrdien tika mudināti sākt Kataras gaisa triecienu, jo viņiem bija rets logs, kad galvenie kaujinieku grupas vadītāji aiz 2023. gada 7. oktobra, uzbrukumi Izraēlai būtu vienā vietā. Viņi saka, ka viņi arī bija spiesti reaģēt uz palestīniešu lielgabalu uzbrukumu pirmdien, kurā Jeruzalemē tika nogalināti seši Izraēlas civiliedzīvotāji, kurus pretendēja Hamas, un Gazā slazdu, kurā tajā pašā dienā nogalināja četrus Izraēlas karavīrus.
Dažas Izraēlas amatpersonas saka, ka viņi aprēķināja, ka Izraēla laika gaitā remontēs attiecības ar Kataru, līdzīgi kā Izraēla pārvarēja starptautisko sašutumu, kas radies 70. un 1980. gados pēc tam, kad premjerministrs Golda Meirs pasūtīja slēptās slepkavības Eiropas un Vidus Austrumu valstīs pret palestīniešu kareivējiem, kuri bija nolaupījuši 11 izraēlu sportistus 1972. gada Olimā.
Janvāra bērēs Barnea citēja Minhenes stāstu un sacīja, ka Mossads “apņēmies nokārtot rezultātu ar slepkavām, kuri nolaidās uz Gazas aploksni” 2023. gada oktobrī un ar tiem, kas plānoja uzbrukumus.
Pagaidām Izraēla saskaras ar diplomātisko ugunsgrēku, Katarai publiski nosodot gaisa triecienu kā “valsts terorismu” un starpniecības procesa nodevību.
Pagājušās nedēļas nogalē ASV amatpersonas bija iesniegušas – un Trumps publiski paziņoja – jaunu ASV priekšlikumu, kas aicināja atbrīvot 48 atlikušos Izraēlas ķīlniekus dzīvus un mirušos apmaiņā pret Trumpu, kas tieši pārrauga sarunas par pastāvīgu karu un atbruņošanos Hamas. Starpnieki atklāja, ka piedāvājumam ir vairāk “vilces” Hamas amatpersonu vidū, guess Izraēla drīz pēc tam, otrdienas pēcpusdienā, vietējā laikā, pēc sarunām, kas runāja par anonimitātes nosacījumu, apspriest jutīgo diplomātiju.
Kaut arī joprojām nav skaidrs, vai vai kad varētu atsākt pamiera sarunas, Kataras premjerministrs Mohammeds bin Abdulrahman Al Thani ceturtdien sacīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, ka “mēs turpināsim savu diplomātisko lomu bez vilcināšanās apturēt asinsizliešanu.
Netanjahu, no savas puses, ir apsūdzējis Kataru par Hamas Secure Haven piešķīrumu un atsities pret valstīm, kas kritizē uzbrukumu. “Es saku Katarai un visām tautām, kurām ir teroristi, jūs vai nu jūs tos izraidāt, vai arī jūs tos sodat pie atbildības,” viņš trešdien teica uzrunā. “Jo, ja jūs to nedarīsit, mēs to darīsim.”
Politiskie analītiķi un novērotāji saka, ka Netanjahu kaujinieki pret Katarām ir saistīti ar sarežģītu aizmugures stāstu: kaut arī dažu Izraēlas amatpersonu tuvumu Hamas, Katara bieži ir kritizējusi Hamas vadītājus jau desmitgades starp Israēlu un līdzjūtību 2014. gadā, katru gadu, un to ir lūguši Hamas vadītājus, un tas ir uzņēmis Hamas līderus starp Israel un Hamas, un tas ir bijis. 2014. gads.
2018. gadā Netanjahu un Katara piekrita sākt Kataras naudas nosūtīšanu Gazā kā daļu no Izraēlas līdera stratēģijas saglabāt ekonomisko stabilitāti Hamas vadītajā anklāvā. Apmaiņā Mossad, kas apstrādā attiecības ar tādām valstīm kā Katara, ar kurām Izraēlai nav oficiālu diplomātisko saišu, atvēra biroju Kataras galvaspilsētā, Doha bijušā aģentūras direktora Jossija Kohena vadībā sacīja, ka Jonathan Schanzer, kas ir Demokrātijas aizstāvēšanas fonda izpilddirektors, Vašingtonas domāšanas tanks atbalsta Izraēlu un kritisko Kataru.
Pēc 7. oktobra vecākā Netanjahu palīgu Hamas uzbrukumiem, tostarp nacionālās drošības padomnieka Tzachi Hanegbi, publiski slavēja Kataru kā “būtisku” spēlētāju starpniecības procesā ar Hamas, un Netanyahu nosūtīja Barnea un Koenu, lai sāktu netiešas sarunas ar kaujinieku grupu par brīvu izraēlu ķīlām. Pēc Izraēlas plašsaziņas līdzekļu teiktā, Barnea ceļoja uz Dohu vēl nesen 14. augustā, un pat šodien aģentūra uzskata, ka Katara joprojām ir “dzīvotspējīga aktieris” pret Hamas, kurš ir viens no izraēliešiem, kas pazīstams ar šo lietu.
Nimrods Noviks, bijusī Izraēlas Izraēlas amatpersona un analītiķis Ņujorkā bāzētajā Izraēlas politikas forumā, sacīja, ka Netanjahu, iespējams, ir motivēts streikot Katarai, lai no sliedēm no sliedēm Trump administrācijas priekšlikumā, ka viņam nepatika, vai nosūtīt piesardzības vēstījumu Persijas līča valstīm, kas vēlas reklamēt Palestīnas valstību.
Cits Netanjahu apsvērums, iespējams, bija distance no valsts, ar kuru viņa vietējie kritiķi saka, ka viņš ir pārāk tuvu, sacīja Noviks. Šā gada sākumā Netanjahu attiecības ar Kataru atkal kļuva par strīdiem Izraēlā pēc tam, kad Izraēlas varas iestādes sāka izmeklēt apgalvojumus, ka vairāki premjerministra palīgi atrodas Kataras algas sarakstā.
“Tā pati persona, kas lūdza Kataru uzņemt Hamas, finansēt Hamas un starpnieku ar Hamas, pēkšņi ir kļuvusi naidīga pret to pašu režīmu,” sacīja Noviks. “Ja vēlaties nodot“ man nav tādas pašas uzticības katarai ”kā [my former aides]tad nekas nevar šo objektīvu vairāk kā militāru streiku Katarā. ”
Pierakstieties uz Herald Premium redaktora izvēlēmkatru piektdienu piegādāts tieši uz jūsu iesūtni. Galvenais redaktors Murray Kirkness izvēlas nedēļas labākās funkcijas, intervijas un izmeklēšanu. Pierakstieties uz Herald Premium šeitApvidū
