“Es esmu nolēmis atsaukt divu sabiedrisko brīvdienu apspiešanu,” sacīja Lecornu, aicinot atjaunot dialogu ar sociālajiem partneriem, lai atrastu citus 2026. gada budžeta finansēšanas veidus.
Vaicāts, vai viņš apsver iespēju ieviest tā dēvēto Zucmana nodokli par īpaši bagātajiem-priekšlikumu, ko noraidījusi iepriekšējā administrācija, viņš tikai sacīja, ka ir gatavs strādāt pie “nodokļu taisnīguma jautājuma”.
Francijas Darba devēju federācija, Moupement des Entriprises de France (Medef) uzstāja, ka tā mobilizēsies pret visiem nodokļu palielinājumiem uzņēmumiem jaunajā budžetā.
“Cenas maksāšana”
Bayrou otrdien (vietējā laikā) atkāpās no amata par premjerministru, dienu iepriekš zaudējot parlamentāro uzticības balsojumu par mēģinājumu iegūt taupības budžetu.
Reaģējot uz reitingu paziņojumu, Bayrou nožēloja, ka Francija ir “valsts, kuras“ elite ”liek tai noraidīt patiesību [and] ir nosodīts, lai samaksātu cenu ”.
Uzstādot lielus samazinājumus, lai samazinātu Francijas deficītu un parādu, viņš bija aprēķinājis, ka divu sabiedrisko brīvdienu samazināšana būtu ienesusi 4,2 miljardus eiro (8,2 miljardus dolāru) līdz 2026. gada budžetam.
Fighthead Marine Le Pen šodien aicināja uz “pārtraukumu ar makronismu”, nosodot prezidenta politiku kā “toksisku nekompetenci”.
Ciets kreisais līderis Žans Luks Melenčons, kurš ir pieprasījis Makrona impīčmentu, arī aicināja “izbeigt makronismu un tā politiku, kas ir kaitīga Francijai un tās cilvēkiem”.
Aizejošās valdības iekšlietu ministrs Bruno Retaileau sacīja, ka pazemināšanās ir sods “gadu desmitiem ilgā fiskālā nepareiza pārvaldībā” un “hroniska nestabilitāte”.
Pazemināšana vēl vairāk sarežģīs Lecornu uzdevumu izveidot nākamā gada budžetu, kas, iespējams, būs mazākuma valdība.
“Valdības sakāve uzticības balsojumā parāda palielinātu iekšpolitikas sadrumstalotību un polarizāciju,” atzīmēja Fičs.
Bija maz ticams, ka fiskālais deficīts līdz 2029. gadam tiks samazināts līdz 3% no IKP, kā vēlējās aizejošā valdība, tā piebilda.
Aizejošais ekonomikas ministrs Ēriks Lombards, ņemot vērā Fitch lēmumu, uzstāja uz Francijas ekonomikas “stabilitāti”.
Neskaidrs horizonts
Novērtēšanas pazemināšanās parasti palielina riska prēmiju investoru pieprasījumu no valdības pirkt suverēnās obligācijas – lai gan daži finanšu eksperti domā, ka parāda tirgus jau ir noteikts paredzamajā Francijas pazemināšanā.
Otrdien (vietējais laiks) Francijas 10 gadu valdības obligāciju atdeve pieauga līdz 3,47%, tuvu Itālijai, kas ir viena no eirozonas vissliktākajiem izpildītājiem.
Pieaugošā ienesīgums pārvarētu augstākas izmaksas, kas saistītas ar Francijas parādu apkalpošanu, kuru Bayrou brīdināja, ka tas jau bija “nepanesams” līmenī.
Tā kā Makrona sabiedrotajiem parlamentā nav vispārējā vairākuma, viņiem, iespējams, būs jāveic kompromisi, kas varētu mazināt jebkādu centienu samazināt izdevumus un paaugstināt nodokļus – ar Lecornu darbu, iespējams, arī uz līnijas.
Francijas budžeta deficīts pagājušajā gadā veidoja 5,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un tā parādu 113% no IKP.
Tas ir salīdzināms ar eirozonas griestiem 3% no deficīta un 60% par parādu.
“Fitch projicē parādu, lai palielinātu līdz 121% no IKP 2027. gadā no 113,2% 2024. gadā, bez skaidras parādu stabilizācijas horizonta turpmākajos gados,” paziņoja aģentūra.
“Francijas pieaugošā publiskā parādsaistība ierobežo spēju reaģēt uz jauniem satricinājumiem, turpmāk pasliktinoties valsts finansēm.”
Francija joprojām ir piesardzīgi vērsta uz ekonomisko izaugsmi šogad. INSEE Nacionālais statistikas birojs šonedēļ paziņoja, ka IKP tika prognozēts par 0,8% par 2025. gadu, kas ir par 0,1 punktiem vairāk nekā iepriekšējās valdības aplēse.
Sāncenšu aģentūras S&P International ir jāatjaunina sava suverēnā reitings par Franciju novembrī.
-Agence France-Presse
