Ir pagājuši septiņi gadi, kopš apakšpalāta pēdējo reizi iezīmēja Starptautiskā demokrātijas diena. Šajā laikā pasaule ir mainījusies.
Mājās un ārzemēs demokrātija ir apdraudēta. Tās pamatus dažreiz ar brutālu spēku lēnām atkāpjas, dažreiz ar pašapmierinātību, dažreiz ar nodomu.
Apvienotajā Karalistē mēs esam redzējuši, ka Parlaments nelikumīgi izvirzīts, lai izvirzītu par partizānu darba kārtību, ierobežojumiem, kas izvirzīti balsstiesībām, un pat premjerministru, kurš pārkāpa pašus bloķēšanas noteikumus, ko viņš uzlika pārējai valstij. Tās nav nelielas kļūdas. Tie ir sabiedrības uzticības pārkāpumi, kas korodē ticību demokrātiskajam procesam.
Tikmēr starptautiskā mērogā demokrātija nav tikai atkāpšanās, tā tiek uzbrukta. Tikai pagājušajā gadā notika turpmāka demokrātiska aizmugure desmitiem valstu, autokrātiski apvērsumi visā Centrālajā un Rietumāfrikā un arvien autoritārs Krievijas režīms turpināja nelikumīgu iebrukumu Ukrainā. Šie notikumi ir izteikti atgādinājumi: demokrātija neizraisa tikai no iekšpuses. Tam var uzbrukt arī no ārpuses.
Un mūsu pašu demokrātijas centrā Londonas un Vestminsteras pilsētās, kas ir vēlēšanu apgabals, kuru es pārstāvu, es redzu gan demokrātiskās izpausmes spēku, gan briesmas, kas saistītas ar tās ļaunprātīgu izmantošanu. Pagājušās nedēļas nogalē vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku gāja cauri Londonas centrālajai daļai.
Daudzus vadīja pārliecība, ka viņi varētu veidot citu valsti. Bet starp tiem bija tie, kas centās saindēt šo mērķi, cilvēki, kuri uzbruka tiesībaizsardzības iestādēm, aicināja uz vardarbību pret ievēlētajiem vadītājiem un dalījās rasistiskās sazvērestības teorijās. Tas nav protests. Tā ir mūsu demokrātisko brīvību sagriešana iebiedēšanas instrumentos.
Mums jābūt skaidrām, kurās esam. Mūsu demokrātija atrodas lēciena punktā. Sociālais līgums starp cilvēkiem un politiku ir satraucošs. Tikai 12% sabiedrības uzskata, ka valdība rīkojas valsts interesēs, kas ir iepriekšminētās partijas intereses. Šim skaitlim vajadzētu satraukt katru no mums, kurš sēž parlamentā.
Es to dzirdu katru nedēļu savā vēlēšanu apgabalā: Cilvēki uzskata, ka viņu balsīm nav nozīmes. Cilvēki jūt, ka viņu politiķi neklausa. Cilvēki uzskata, ka sistēma ir salauzta. Un nepietiek ar to, lai pateiktu, ka demokrātija ir labāka par alternatīvu. Mums viņiem ir jāparāda, ka tas darbojas.
Mēs to darām nevis ar tukšu pārliecību, bet ar jēgpilnu reformu – atjaunojot uzticību, nododot varu un aizstāvot vērtības, kas jau sen ir mūsu demokrātijas pamatā.
“Tas nav protests. Tā ir mūsu demokrātisko brīvību sagriešana iebiedēšanas instrumentos.”
Šī valdība ir sākusi šo darbu. Mēs paplašinām franšīzi līdz sešpadsmit un septiņpadsmit gadus veciem jauniešiem, jauniešiem, kuri jau kalpo mūsu bruņotajos spēkos un maksā nodokli, tomēr pārāk bieži ir liegta balss. Mēs sakopjam politiskās finanses, piesaistot ārvalstu ziedojumus un atjaunojot vēlēšanu komisijas neatkarību. Mēs atgriežam varu savām kopienām, izmantojot ievērojamo angļu decentralizāciju un sabiedrības iespēju palielināšanas likumprojektu, dodot iedzīvotājiem tiesības pieprasīt pilnvaras, lai veidotu vietas, kuras viņi sauc par mājām.
Bet mums jāiet tālāk. Mums jāsaskaras ar galvu tiem, kas cenšas mūs sadalīt ar naidu un dezinformāciju. Mums jānoraida grēkāšanas politika un starptautisko cilvēktiesību standartu erozija.
Kritizējot mūsu demokrātiju, nav nekā nepatriotiska. Faktiski patriotiskākais, ko mēs varam darīt, ir cīnīties, lai to uzlabotu, lai aizsargātu to gan no apātijas, gan ar ekstrēmismu, un saglabātu to spēcīgu paaudzēm, kas nāk pēc mums.
Šī ir Lielbritānija, kurai es ticu, kuru migranti būvējuši Soho, mākslinieki Ficrovijā, bēgļi, kuri atrada drošību Londonas pilsētā. Lielbritānija, kas ir daudzveidīga, lepna un izturīga. Lielbritānija, kurā cilvēki dodas uzklausīt, nevis iebiedēt.
Šajā starptautiskajā demokrātijas dienā mums vajadzētu atzīt, ka demokrātija netiek garantēta, tā tiek izvēlēta. Un, ja mēs izvēlamies to aizstāvēt, reformēt un vienlīdz dalīties ar tās varu, tas izturēsies.
Tā kā demokrātija nav tikai sistēma. Tas ir solījums, kas mums ir jāatjauno ne tikai vārdos, bet arī darbībā.
