Austrālija, kas ir viens no pasaules lielākajiem piesārņotājiem uz vienu iedzīvotāju, mērķis būs samazināt oglekļa emisijas vismaz par 62%, salīdzinot ar 2005. gada līmeni nākamajā desmitgadē.
Tauta, kas ir saskārusies ar globālu kritiku par turpmāko paļaušanos uz fosilo kurināmo, līdz 2030. gadam iepriekš bija apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzes līdz 43%.
“Šis ir atbildīgs mērķis, ko atbalsta zinātne, un praktisks plāns tur nokļūt, kas balstīts uz pārbaudītām tehnoloģijām,” ceturtdien atklājot jauno mērķi, sacīja premjerministrs Entonijs Albānietis.
Valdības pasūtītais nozīmīgais riska novērtējums, ko šonedēļ pasūtīja valdība, brīdināja, ka Austrālija saskārās ar arvien ekstrēmāku laika apstākļu nākotni cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu rezultātā.
Mērķa noteikšana emisiju samazināšanai no 2005. gada līmeņa ir daļa no Austrālijas saistībām saskaņā ar Parīzes klimata līgumu.
Jaunais mērķis ir saskaņā ar emisijas samazināšanas etalonu – no 62% līdz 70% -, ko ieteica Klimata pārmaiņu pārvalde – valdības iestāde, kas sniedz klimata politikas konsultācijas, sacīja Albānieši.
Premjerministrs apstiprinās saistības ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē Ņujorkā vēlāk šajā mēnesī.
2015. gada Parīzes klimata nolīgumā pasaules līderi piekrita saglabāt globālās temperatūras pieaugošo 1,5 ° C virs 19. gadsimta beigām, kas tiek uzskatīta par būtisku, lai novērstu visdrīzāko klimata pārmaiņu ietekmi.
Austrālija, tāpat kā liela daļa pasaules, pēdējos gados ir saskārusies ar arvien lielāku klimatu saistītu laika galējību skaitu, ieskaitot smagu sausumu, vēsturiskus krūmu ugunsgrēkus un secīgus gadus ilgus rekordus plūdus.
Siltākas jūras ir izraisījušas arī masveida balināšanu tā pasaulslavenajā Lielajā barjerrifā Kvīnslendā un NINGALOO rifā Rietumaustrālijā.
Pirmdien ziņojums par klimata pārmaiņu ietekmi – pirmais šāda veida valstī – atklāts, ka Austrālija jau ir sasniegusi sasilšanu virs 1,5 ° C un ka nevienai kopienai nebūtu imūna no “kaskādes, salikšanas un vienlaicīgiem” klimata riskiem.
Tā brīdināja, ka, ja valdība neveicas stingrāk, būs vairāk ar karstumu saistītu nāves gadījumu, sliktāku ūdens kvalitāti smagu plūdu un krūmu ugunsgrēku dēļ un jūras līmeņa paaugstināšanās, kas apdraud 1,5 miljonus cilvēku. Tas arī brīdināja par USD 611 miljardiem (406 miljardiem USD; 300 miljardu sterliņu mārciņu) īpašuma vērtību kritums šādu draudu rezultātā.
Tomēr Austrālijas klimata programma un tās mērķis līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisijas joprojām ir atšķirīgas politiskās tēmas.
Valsts opozīcijas partija – liberālā nacionālā koalīcija – iekšēji diskutē par to, vai tai vajadzētu turpināt atbalstīt neto nulles emisijas mērķi, savukārt citi parlamentārieši – tostarp daudzi neatkarīgi un zaļie deputāti – prasa ātrāku samazinājumu.
Opozīcijas līderis Sussan Ley ceturtdien paziņoja, ka koalīcija ir “mirusi pret” jauno mērķi, sakot, ka tā neizdevās gan “izmaksas, gan uzticamība”.
Neilgi pēc tam, kad 2022. gadā tika ievēlēta Albānijas leiboristu valdība, tā izvirzīja augstākus klimata mērķus, salīdzinot ar konservatīvās koalīcijas iepriekšējo mērķi – no 26% līdz 28%.
Tā ir mēģinājusi padarīt Austrāliju par “atjaunojamās enerģijas lielvaru”, wager arī turpināja apstiprināt fosilā kurināmā projektus.
Pagājušajā nedēļā vienam no valsts lielākajiem gāzes projektiem – Woodside’s North West Shelf – tika dota zaļā gaisma, lai turpinātu darboties vēl 40 gadus līdz 2070. gadam, virzoties uz priekšu, kuru plaši nosodīja klimata eksperti un vides aizstāvji. Austrālijas zaļie Larissa Waters marķēt gājienu par “nodevību” pēc darba.
