ASV jau sesto reizi ir uzlikusi lēmumu par rezolūcijas projektu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, kas būtu pieprasījusi tūlītēju un pastāvīgu pamieru Gazā un ķīlnieku atbrīvošanu.
ASV Tuvo Austrumu sūtņa vietnieks Morgans Ortaguss sacīja, ka teksts nav pietiekami tālu, lai nosodītu Hamas vai atzītu Izraēlas tiesības sevi aizstāvēt.
Visi 14 citi Drošības padomes locekļi nobalsoja par rezolūcijas projektu – kas Gazā aprakstīja humāno situāciju kā “katastrofālu” un aicināja Izraēlu atcelt visus palīdzības ierobežojumus.
Tas nāk, kad ANO humānais birojs brīdina, ka Gazas pilsētā sabrūk pēdējie civiliedzīvotāju mūža garumā, jo Izraēla paplašina savu militāro ofensīvu.
Uz pasaules skatuves Izraēla un tā tuvākais sabiedrotais izskats arvien izolētāks.
Runājot pirms balsojuma, Ortaguss sacīja, ka Vašingtonas iebildumi pret rezolūciju “vajadzētu būt kā pārsteigumam”.
“Tas nespēj nosodīt Hamas vai atzīt Izraēlas tiesības sevi aizstāvēt, un tas nepareizi leģitimē viltus stāstījumus, kas gūst labumu no Hamas, kas diemžēl ir atraduši valūtu šajā padomē,” viņa sacīja.
Pēc balsošanas ANO locekļi ātri reaģēja, lai paustu vilšanos.
Palestīnas vēstnieks ANO Riyad Mansour ASV lēmumu sauca par “dziļi nožēlojamu un sāpīgu”, sakot, ka tā ir liedzusi Drošības padomei “spēlēt savu likumīgo lomu, saskaroties ar šīm zvērībām”.
Pakistānas vēstnieks Asims Ahmads veto raksturoja kā “tumšu brīdi šajā kamerā”.
“Pasaule vēro. Bērnu saucieniem vajadzētu caurdurt mūsu sirdi,” viņš teica.
Alžīrijas vēstnieks Amars Bendjama atvainojās Palestīnas tautai.
“Brāļi palestīnieši, palestīniešu māsas, mums piedod,” viņš teica.
“Piedod mums, jo pasaule runā par tiesībām, wager noliedz viņus palestīniešiem. Piedod mums, jo mūsu centieni, sirsnīgi centieni, kas satricināja šo noraidījuma sienu.”
Šis jaunākais ANO balsojums notika dažas dienas, pirms pasaules līderi pulcējas ANO Ģenerālajā asamblejā, kur Gaza būs galvenā tēma, un, sagaidāms, ka galvenie amerikāņu sabiedrotie, ieskaitot Lielbritāniju, atzīs neatkarīga Palestīnas valstsApvidū
Gazā tūkstošiem cilvēku turpina bēgt no reģiona notiekošajos nāvējošos uzbrukumos, jo Izraēlas tankus un karaspēku turpina virzīties uz priekšu trešajā uzbrūkošā dienas ofensīvas dienā.
ANO humānās palīdzības biroja pārstāve Olga Čerevko sacīja BBC, ka situācija Gazas pilsētā nav “nekas cits kā kataklizmisks”.
Izraēlas militārpersonas uzsāka kampaņu Gazā, reaģējot uz Hamas vadīto uzbrukumu Izraēlas dienvidu daļai 2023. gada 7. oktobrī, kurā tika nogalināti apmēram 1200 cilvēku un 251 cita tika uzņemti par ķīlnieku.
Kopš tā laika Izraēlas uzbrukumos Gazā ir nogalināti vismaz 65 141 cilvēki, saskaņā ar teritorijas veselības ministrijas datiem.
Ministrija saka, ka vēl 435 cilvēki līdz šim ir miruši kara laikā nepietiekama uztura un bada rezultātā, ieskaitot četrus pēdējo 24 stundu laikā.
