Brisele: Eiropas Savienībai būtu jāizslogo jaunas sankcijas par Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportu, tās novecojošo naftas tankkuģu ēnu floti un lielām enerģijas kompānijām par karu pret Ukrainu, piektdien sacīja Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leyen. “Ir pienācis laiks izslēgt krānu” uz SDG, Von Der Leyen sacīja video paziņojumā, kurā aprakstīts viņas komisijas jaunie sankciju priekšlikumi. Viņiem jābūt apstiprinātiem 27 ES valstīm, pirms tās var ienākt spēkā. “Es tagad aicinu dalībvalstis ātri apstiprināt šīs jaunās sankcijas. Mēs vēlamies, lai Krievija pamestu kaujas lauku un nāk uz sarunu galdu, un tas ir veids, kā dot mieru reālas iespējas,” viņa sacīja. Bloks jau ir vienojies par 18 sankciju paketēm pret Krieviju, guess galīgā vienošanās par to, kam un uz ko vērsties, var ilgt nedēļas. Jau ir skārušas vairāk nekā 2500 “vienību”, ieskaitot bankas, ministrijas, enerģētikas kompānijas un amatpersonas. Amatpersonu vidū ir prezidents Vladimirs Putins un viņa līdzgaitnieki, daudzi Krievijas likumdevēji un vairāki oligarhi. Ceļojuma aizliegumi un aktīvu iesaldēšana ir visizplatītākie pasākumi. Enerģijas ieņēmumi ir Krievijas ekonomikas līnijas līnija, ļaujot Putinam ieliet naudu bruņotajos spēkos, nepasliktinot ikdienas cilvēku inflāciju un izvairoties no valūtas sabrukuma. Von Der Leyen uzstāja, ka ES sankcijām ir ietekme. “Krievijas pārkarsētā kara ekonomika tuvojas ierobežojumam,” viņa sacīja, īpaši atzīmējot pastāvīgu augsto inflāciju Krievijā. Atsevišķā paziņojumā ES ārpolitikas priekšnieks Kaja Kallas sacīja, ka mērķis ir ieviest “Krievijas SDG importa pilnīgu aizliegumu līdz 2027. gada janvārim”. Eiropa ir lielākais Krievijas SDG kravu pircējs, kas prasa apmēram pusi no tā, ko eksportē Krievija. Krievijas SDG aizņēma apmēram 16% no ES kopējā SDG importa pagājušajā gadā. ES locekļi Ungārija un Slovākija ir iebilduši pret jebkuru fāzi un varētu radīt šķērsli sankciju pārvietošanai. Komisija arī ierosināja mērķēt uz 118 papildu kuģiem no Krievijas ēnu kuģu flotes, kas pārvadā naftu, panākot kopējo triecienu virs 560. “Lielākie enerģijas tirdzniecības uzņēmumi Rosneft un Gazprom Neft tagad tiks uz pilna darījumu aizlieguma, un arī citi uzņēmumi nonāks aktīvu iesaldēšanā”, ja pasākumi tiks apstiprināti, sacīja arī ES izpildvaras nodaļas vadītājs. Daļa no plāna būtu doties “pēc tam, kad tie, kas uzkurina Krievijas karu, iegādājoties naftu, pārkāpjot sankcijas”, viņa sacīja. Von der Lejens sacīja, ka Komisija vēlas “mērķēt uz rafinēšanas rūpnīcām, naftas tirgotājiem, naftas ķīmijas uzņēmumiem un trešajām valstīm, ieskaitot Ķīnu”. Sankcijas ietver arī eksporta ierobežojumus “priekšmetiem un tehnoloģijām”, ko var izmantot kaujas laukā. Tiks skārti vēl 45 uzņēmumi Krievijā un citur, par “tiešu vai netiešu atbalsta sniegšanu Krievijas militārajam rūpniecības kompleksam”, sacīja Komisijas prezidents. Kalasa piebilda, ka vēl viena ideja ir atvieglot to, ka cilvēki ir iesaistīti Ukrainas bērnu nolaupīšanā. Kopš 2022. gada Krievija ir saskārusies ar starptautisku nosodījumu par Ukrainas ģimeņu, tostarp daudzu bērnu, izsūtīšanu. “Bērnu asarošana no viņu ģimenēm un deportējot viņus, lai pārkvalificētu nometnes, ir ārpus apraksta. Mēs neļausim Krievijai pati bērnību,” Kalasa sacīja amatā sociālajos medijos.
