Iespējamais iebrukums notika pēc pastiprinātas spriedzes uz NATO austrumu robežas, pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Varšava sūdzējās, ka aptuveni 20 krievu droni pārspēja tās teritoriju – lai arī Kremlis noliedza mērķtiecīgu Poliju.
“Trīs krievu iznīcinātājs MIG-31 bez atļaujas ienāca Igaunijas gaisa telpā Vaindloo salas apgabalā un palika tur apmēram 12 minūtes,” sacīja Igaunijas aizsardzības spēki.
“Cīnītājiem nebija lidojuma plānu, un viņu retranslatori tika izslēgti. Gaisa telpas pārkāpuma laikā iznīcinātājiem nebija divvirzienu radio sakaru ar Igaunijas gaisa satiksmes kontroli.”
NATO pārstāvis Allison Hart pasākumu nosauca par “vēl vienu neapdomīgas krievu izturēšanās piemēru un NATO spēju reaģēt”.
Atbildot uz to, Krievijas Aizsardzības ministrija sacīja, ka Migs atrodas “plānotajā lidojumā” no Karēlijas, uz robežas ar Somiju, uz lidlauku tās Kalingradas Excrave, kuru ieskauj Lietuva un Polija.
“Lidojuma laikā Krievijas lidmašīna nenovirzījās no saskaņotā maršruta un nepārkāpa Igaunijas gaisa telpu,” lasīts paziņojumā, piebilstot, ka lidojums bija pāri “neitrālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kas ir vairāk nekā 3 km attālumā no Vaindloo salas”.
“Nav nelaimes”
Igaunijas premjerministra Kristenas Mihalas paziņojums “pieprasīt NATO 4. panta konsultācijas” par “nepieņemamo” pārkāpumu ir otrā reize mazāk nekā divu nedēļu laikā, kad dalībvalsts ir izsaukusi klauzulu.
4. pantā teikts, ka NATO loceklis var sasaukt steidzamas sarunas, kad tā uzskata, ka ir apdraudēta tā “teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība”.
Varšavs atsaucās uz 4. pantu pēc tam, kad tas nošāva to, ko tā teica, bija krievu droni 9. septembrī. Rumānija sūdzējās par līdzīgu iebrukumu dienas vēlāk.
Ukrainas prezidents Volodymyr Zelenskyy – kura valsts ir karā ar Krieviju – piektdien apsūdzēja Krieviju savas “destabilizācijas aktivitātes” paplašināšanā ar gaisa telpas pārkāpumu sērijām Polijā, Rumānijā un Igaunijā.
“Tie nav negadījumi. Šī ir sistemātiska Krievijas kampaņa, kas vērsta pret Eiropu, pret NATO, pret Rietumiem. Un tai nepieciešama sistemātiska reakcija,” Zelensky izlikts uz X, aicinot uz “spēcīgu” reakciju.
“Tā kā draudi palielināsies, tāpat kā mūsu spiediens,” piebilda Eiropas Komisijas priekšniece Ursula fon der Leyen, kura agrāk bija iesniegusi ES dalībvalsts apstiprināšanai 19. sankciju paketi, kas vērsta uz Maskavu Ukrainas karā.
Itālija pieņēma NATO Baltijas gaisa kārtības kārtības kārtības misijas komandu-operācija Baltic Eagle III-1. augustā ar Itālijas gaisa spēku F-35 gaisa kuģiem, kas atbild par Baltijas gaisa telpas uzraudzību.
Krievija bieži ir pārbaudījusi Rietumu gaisa aizsardzību kā iebrukumu Ukrainas slīpēšanā, guess Igaunija sūdzējās, ka pēdējos mēnešos šķirnes ir kļuvušas provokatīvākas.
“Krievija šogad jau četras reizes ir pārkāpusi Igaunijas gaisa telpu, kas pati par sevi ir nepieņemama. Wager šodienas iebrukums … ir nepieredzēti nekaunīgs,” sacīja ārlietu ministrs Marguss Tsahkna.
Pārbaudīta gatavība
“Krievijas arvien plašākā robežu un pieaugošās agresivitātes pārbaude ir jāsaskaras ar ātru politiskā un ekonomiskā spiediena pieaugumu,” viņš sacīja.
Tsahkna sacīja, ka Krievijas apsūdzība D’Affaires Igaunijā ir izsaukta uz Ārlietu ministriju, lai saņemtu oficiālu sūdzību.
Šā mēneša sākumā Igaunija sūdzējās, ka helikopters krievu Mi-8 ir pārkāpis savu gaisa telpu, arī netālu no Vaindloo salas.
Pēc Igaunijas aizsardzības spēku teiktā, helikopters apmēram četras minūtes ienāca valsts gaisa telpā, nesadarbojoties ar gaisa satiksmes kontroli.
Tam arī nebija lidojuma plāna, tā retranslators tika izslēgts un tas nesazinājās ar Igaunijas gaisa satiksmes kontroli. Līdzīgi negadījumi notika 13. maijā un 22. jūnijā.
Pagājušajā nedēļā Polija un tās itāļu un holandiešu NATO sabiedrotie sašāva sprauslas, lai pārtvertu to, kas bija apmēram 20 krievu dronu, kas lika tās gaisa telpu. Daži no viņiem tika nošauti.
Lielbritānija, Vācija un Francija paziņoja par plāniem pastiprināt Apvienotās gaisa patruļas ar vairāk reaktīvo lidmašīnu, pamatojoties uz NATO austrumu sānu.
– Agence France-Presse