A apstiprinājums lielās jūras līgums Nozīmē, ka pirmo reizi starptautiskajos ūdeņos būs iespējama jauna aizsardzība.
Šeit ir nolemts, kāds ir līgums, kāpēc tas ir svarīgi un kas vēl ir gaidāms.
Formāli pazīstams kā nolīgums par bioloģisko daudzveidību ārpus nacionālās jurisdikcijas, Līgums ir pirmais juridiski saistošais līgums, kura mērķis ir aizsargāt jūras bioloģisko daudzveidību starptautiskos ūdeņos. Šīs teritorijas, kas atrodas ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas, veido gandrīz divas trešdaļas okeāna un gandrīz pusi no Zemes virsmas.
Līdz šim nebija visaptveroša tiesiskā regulējuma, lai izveidotu jūras aizsargājamas teritorijas vai ieviestu saglabāšanu Lielās jūrās.
Neskatoties uz to attālumu, lielās jūras ir pieaugošs spiediens no pārslēfsVerdzība klimata pārmaiņas un draudi dziļu kalnrūpniecībaApvidū Vides aizstāvji brīdina, ka bez pienācīgas aizsardzības jūras ekosistēmas starptautiskos ūdeņos saskaras ar neatgriezenisku kaitējumu.
“Līdz šim tie ir bijuši savvaļas rietumi atklātā jūrā,” sacīja Megana Randles, globālā politiskā vadība okeāniem Greenpeace. “Tagad mums ir iespēja pareizi ieviest aizsardzību.”
Līgums ir būtisks arī, lai sasniegtu tā dēvēto globālo “30×30” mērķi – starptautisku apņemšanos līdz 2030. gadam aizsargāt 30% planētas zemes un jūras.
Līgums rada likumīgu procesu valstīm, lai izveidotu jūras aizsargājamās teritorijas Lielās jūrās, ieskaitot noteikumus par potenciāli destruktīvām darbībām, piemēram, dziļūdens ieguvi un ģeoinženieriju. Tas arī izveido sistēmu tehnoloģiju apmaiņai, finansēšanas mehānismiem un zinātniskai sadarbībai starp valstīm.
Būtiski, ka lēmumi saskaņā ar līgumu tiks pieņemti daudzpusēji, izmantojot to saukto partiju konferenci, nevis atsevišķām valstīm, kas darbojas atsevišķi.
Ratifikācija piektdien ar 60. tautu izraisīja 120 dienu atpakaļskaitīšanu, pirms līgums stājas spēkā. Valstis jau var sākt plānot lielas jūrās aizsargājamās teritorijas, bet oficiālie priekšlikumi virzīsies uz priekšu tikai pēc tam, kad tiks noteikti pārraudzības mehānismi un lēmumu pieņemšanas noteikumi.
Pirmā pušu konference jāveic gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Tas izveidos pamatus ieviešanai, ieskaitot lēmumus par pārvaldību, finansēšanu un galveno struktūru izveidi, lai novērtētu jūras aizsardzības priekšlikumus.
Vides grupas mudina vēl vairāk valstu ratificēt līgumu un to darīt ātri – jo vairāk valstu, kas ratificē, jo spēcīgākas un reprezentatīvākas būs līguma ieviešana. Valstīm to darīt ir burkāns. Tikai tie, kas ratificē ar šo pirmo konferenci, būs tiesīgi balsot par kritiskiem lēmumiem, kas nosaka, kā līgums darbosies.
___
Sekojiet Annika Hammerschlag vietnē Instagram @ahammergram
___
Associated Press saņem atbalstu no Walton Family fonda par ūdens un vides politikas pārklājumu. AP ir pilnībā atbildīga par visu saturu. Par visu AP vides pārklājumu apmeklējiet
