Dānija ceturtdien paziņoja, ka dronu lidojumi pa vairākām lidostām šonedēļ ir daļa no “hibrīdu uzbrukumiem”, kuru mērķis ir izplatīt bailes un izjaukt valsti, pamudinot iestādes apsvērt jaunus drošības pasākumus un ciešāku koordināciju ar NATO sabiedrotajiem. Krievija stingri noliedza līdzdalību, dēvējot incidentus par “iestudētu provokāciju”.Varas iestādes apstiprināja, ka neidentificēti droni ir redzami vairākās Dānijas lidostās, tostarp Aalborgā, Esbjergā, Sonderborgā un Skrydstrrup gaisa bāzē, kā arī netālu no Billund, valsts otrās lielākās lidostas. Aalborgs tika slēgts uz vairākām stundām, savukārt Billunds tika īsi slēgts pēc nepārbaudītiem ziņojumiem par dronu aktivitāti. Nedēļas sākumā līdzīga epizode bija piespiedusi Kopenhāgenas lidostu, Dānijas aktīvāko, apturēt operācijas.Ziemeļjutlandes policijas inspektors Jespers Bojgaards Madsens sacīja, ka droni pār Aalborgu “pāris stundu laikā” ļoti lielā teritorijā “lidoja”, un to nevar pārtvert. Policija sacīja, ka izmeklēšana notiek sadarbībā ar izlūkdienestu un bruņotajiem spēkiem.
Premjerministrs to sauc par “hibrīdu uzbrukumiem”
“Pēdējo dienu laikā Dānija ir kļuvusi par hibrīdu uzbrukumu upuri,” premjerministrs Mette Frederiksens sacīja video adresē sociālajos medijos. Viņa brīdināja, ka šādi iebrukumi “var vairoties” un uzsvēra Krieviju kā galvenos drošības draudus Eiropai.“Ir viena galvenā valsts, kas rada draudus Eiropas drošībai, un tā ir Krievija,” sacīja Frederiksens. Viņa piebilda, ka ir pārrunājusi negadījumus ar NATO ģenerālsekretāru Marku Rutte.Kremlis noraidīja apsūdzības. “Mēs stingri noraidām jebkādu ierosinājumu par iesaistīšanos šajos incidentos,” Sociālo mediju amatā sacīja Krievijas vēstniecība Kopenhāgenā, aprakstot dronu lidojumus kā “iestudētu provokāciju”.
Mērķis rada bailes, saka tieslietu ministrs
Tieslietu ministrs Pīters Hummelgaards sacīja, ka lidojumu mērķis ir “izplatīt bailes, radīt dalījumu un mūs biedēt”. Viņš sacīja, ka Dānija ieguldīs jaunās spējas, lai “reaģētu uz negadījumiem, lai“ atklātu ”un“ neitralizētu ”dronus.Aizsardzības ministrs Troels Lund Poulsens sacīja, ka darbības modelis liecina par “profesionāla aktiera darbu” ar “sistemātisku navigāciju vairākās vietās praktiski tajā pašā laikā”. Kamēr viņš atzīmēja, ka lidojumi rada “nav tiešu militāru draudu”, Poulsens sacīja, ka viņi uzsvēra Dānijas neaizsargātību pret hibrīda karadarbību un sabotāžu.Militārās izlūkošanas amatpersonas sacīja, ka izmeklētāji vēl nav identificējuši atbildīgos. “Krievijas sabotāžas dangers Dānijā ir augsts,” sacīja izlūkdienesta galvenais Soms Borčs.Dānija vēl nav izlēmusi, vai izsaukt NATO 4. pantu, kas dalībvalstij ļauj izsaukt konsultācijas, ja tiek apdraudēta tās drošība vai teritoriālā integritāte. Poulsens sacīja, ka šī iespēja joprojām tiek izskatīta, ņemot vērā “pašreizējo drošības situāciju Eiropā”.Francijas prezidents Emanuels Makrons izteica solidaritāti, sakot, ka Francija ir gatava “dot ieguldījumu Dānijas gaisa telpas drošībā”. Eiropas Aizsardzības ministriem ir paredzēts tikties piektdien, lai apspriestu dronus kā jaunus draudus, savukārt ES vadītājiem nākamnedēļ ir paredzēts pulcēties Kopenhāgenā uz samitu.Starpgadījumi Dānijā seko Drone iebrukumiem Norvēģijā, Polijas un Rumānijas gaisa telpā, kā arī Krievijas iznīcinātāju sprauslu pārkāpumu Igaunijas gaisa telpā. Šā mēneša sākumā vairāk nekā 20 krievu dronu šķērsoja Polijas teritorijā, pamudinot Varšavu izraisīt NATO 4. pantu.Eiropas analītiķi šādas darbības apraksta kā daļu no tā sauktās “pelēkās zonas” vai hibrīda kara taktikas, kas paredzēta, lai destabilizētu pretiniekus bez atklāta konflikta. “Krievija redz jaunu iespēju telpu un mēģina to izpētīt,” sacīja Flemming Splidsboel Hansen, hibrīda kara un postpadomju Krievijas pētnieks.Daudziem dāņiem drona novērojumi nemaisīja nemieru. “Es jūtos diezgan nedroša. Es dzīvoju valstī, kurā kopš 1945. gada ir bijis miers. Es neesmu īsti pieradis domāt par karu,” sacīja 85 gadus vecais Birgits Larsens Kopenhāgenas centrā.Citi izteica izmērītāku skatu. “Iespējams, ka tā ir Krievija, jūs zināt, pārbaudot Eiropas robežas. Viņi lido tuvu robežām un lietām un mēģina provocēt, wager neapdraud,” sacīja 48 gadus vecais Torstens Frolings.Draudi, ko droni rada lidostām, pēdējos gados ir pieauguši. 2018. gada decembrī Drone aktivitātes pār Gatvikas lidostu Londonā izjauca simtiem lidojumu, savukārt 2019. gada janvārī Drone ziņo netālu no Ņūarkas Liberty Worldwide lidostas Ņūdžersijā uz laiku apturēja gaisa satiksmi.Dānijas amatpersonas sacīja, ka jaunākie notikumi uzsver nepieciešamību stiprināt aizsardzību. Valdība nesen paziņoja par plāniem pirmo reizi iegūt tālsatiksmes precizitātes ieročus, atsaucoties uz Krieviju kā ilgtermiņa draudus.Poulsens sacīja, ka valdība steidzami izturas pret situāciju, wager uzsvēra, ka tā joprojām ir kontrolēta. “Šī bija sistemātiska operācija, taču nebija tūlītēju militāru briesmu,” viņš teica.Drone iebrukumi, kas sakrīt ar Dānijas gatavošanos rīkot Eiropas vadītājus, ir pastiprinājuši debates par to, kā NATO un ES vajadzētu reaģēt uz netradicionāliem draudiem laikā, kad karš Ukrainā turpina destabilizēt reģionu.
