Frontline Eiropas valstīm ir jāattīsta “drona siena”, lai ierobežotu Krievijas iebrukumus pēc tam, kad Dānijas lidostas tika rosinātas uz trešo nakti.
Kremlis pēdējās nedēļās ir ierosinājis kontinenta mēroga aizskarošu, nekaunīgi iebrukušo poļu, igauņu, rumāņu un dāņu gaisa telpu.
Ar Krieviju saistītie droni ir draudīgi draudīgi netālu no Dānijas lidostām, kas izraisa smagus traucējumus. Tas notika pēc tam, kad tās iznīcinātāju lidmašīnas iebruka Igaunijas debesīs un dronos lidoja virs Polijas un Rumānijas.
Droni, kas bija saistīti ar Krievijas karakuģa klātbūtni pie Dānijas piekrastes, izplatīja paniku, pilsoņiem vakar ziņojot par vairāk nekā 500 iespējamiem Kremļa bezpilota platformu novērojumiem.
Šīs nedēļas sākumā krievu droni, kas rosās ap Dānijas lidostām, izraisīja 100 lidojumu atcelšanu un atstāja 20 000 pasažieru iesprostotus.
“Drona sienas” mērķis ir ražot pirmo operatīvo pārrobežu sistēmas mērķi, lai noteiktu un pievestu naidīgus dronus.
Rietumu amatpersonas sagaida, ka Krievijas uzbrukumos netiks izlaists, jo Kremlis cenšas pagarināt savu karu pret rietumiem ārpus Ukrainas.
Drone sienas projekts ir jau izstrādātās Baltijas drona sienas koncepcijas pagarinājums, kas ietver elektronisko karu (EW) un daudzslāņu sensoru sistēmas.
Zviedrijas bruņoto spēku atbrīvotais attēls parāda krievu MIG-31 iznīcinātāju reaktīvo lidmašīnu, kas lido virs Baltijas jūras pēc Igaunijas gaisa telpas pārkāpšanas
Atklāta drona daļas poļu valodā, kuru pārbauda kriminālistikas komandas. Polija ir apsolījusi, ka saskaņā ar ātrām izsekotajiem likumiem tā būs naidīga priekšmeta pār Ukrainu
Lāzeri var būt arī Eiropas drona sienā.
ES vadītāji vakar sanāksmē Helsinki panāca vienošanos. Aizsardzības komisāri Andrius Kubilius sacīja, ka tiks izlikti “detalizēts ceļvedis”.
Aizsardzības droniem jābūt rentabliem, lai tos varētu ražot pietiekamā skaitā.
Latvijas sistēmas, piemēram, Blaze, kas izstrādātas kā daļa no Baltijas drona sienas, var izsekot, identificēt un iznīcināt ātrgaitas gaisa mērķus, izmantojot AI.
Sistēma ir īpaši izstrādāta, lai apkarotu dronus, kas izvairās no parastajām gaisa aizsardzības sistēmām, kas sākotnēji bija paredzētas lielākām raķetēm un raķetēm.
Latvija tiek uzskatīta par “drona spēkstaciju”, un tā ir visprogresīvākā tehnoloģiju malā ar daudzām tās vismodernākajām sistēmām, kas izrādās efektīvas Ukrainas aizstāvēšanā.
Latvija ir strādājusi arī kopā ar Lielbritāniju, lai attīstītu dronus kopš 2024. gada.
Lielbritānija ir apņēmusies līdz nākamajam gadam nodrošināt Ukrainai 100 000 dronu, savukārt 4 miljardi sterliņu mārciņu tika piesaistīti dronu attīstībai augusta stratēģiskās aizsardzības pārskatā (SDR).
Neskatoties uz Drona iebrukumiem trīs secīgās naktīs, Dānija vakar apstiprināja, ka tā neizsauks NATO 4. pantu – uzaicinājumu visiem alianses locekļiem, lai pārrunātu kolektīvo aizsardzību.
Vladimirs Putins attēloja otrdienas sanāksmē. Krievijas līderis ir apsūdzēts par hibrīdu uzbrukumu kampaņas uzsākšanu visā Eiropā
Polija un Igaunija katrs aktivizēja 4. pantu pēc iebrukumiem, tāpēc locekļi jau ir rūpīgi diskutējuši par šo tēmu.
Uzbrukumi Dānijai bija saistīti ar Krievijas nolaišanās kuģi Aleksandru Šabalinu, kas ceturtdien tika pamanīts Langelandes krastā, Dānijā, kad tā AIS transponders tika izslēgts, kas nozīmē, ka to nevarēja izsekot.
Kuģi iepriekš Kremlis izmantoja Krievijas militārā aprīkojuma pārvietošanai uz tās bāzēm Sīrijā, un to caur Anglijas kanālu izsekoja Karaliskās flotes kuģi.
Igaunija sacīja, ka iebrukums tās gaisa telpā pagājušajā nedēļā bija piektā reize, kad šogad Krievija ir pārkāpusi tās teritoriju.
Čehijas prezidents Petr Pavel ir teicis, ka NATO būtu jāreaģē uz šādām provokācijām, nošaujot lidmašīnas.
Viņš sacīja: “Diemžēl tas ir līdzsvarojošs akts, kas robežojas ar konflikta malu. Wager ļauna priekšā vienkārši nevar atkāpties. ”
