Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs saka, ka viņa valstī nav nodoma uzbrukt ES vai NATO dalībvalstīm, wager brīdināja par “izšķirošu reakciju” uz jebkuru “agresiju”, kas vērsta uz Maskavu.
Sestdien ANO Ģenerālajā asamblejā sniegtajā plašajā runas laikā Lavrovs sacīja, ka Rietumvalstu draudi pret Krieviju kļūst “arvien izplatītāki”.
Viņš arī izvēlējās Izraēlu, sakot, ka, lai gan Krievija nosodīja 2023. gada 7. oktobra uzbrukumus Hamas uzbrukumos, nebija “attaisnojuma” par palestīniešu “brutālajām slepkavībām” Gazā vai plāniem pievienot Rietumkrastu.
Izraēla jau iepriekš teica, ka tās Gazas operācija ir nepieciešama, lai pieveiktu Hamas.
Saskaņā ar Hamas pārvaldīto Veselības ministrijas datiem Izraēlas streiki ir nogalinājuši vismaz 65 926 cilvēkus, savukārt 7. oktobra uzbrukumos tika nogalināti apmēram 1200 cilvēku un vēl 251 citi tika uzņemti par ķīli.
Viņš nolēma Izraēlas agresiju pret citām Tuvo Austrumu valstīm, kas draudēja “uzspridzināt” reģionu.
Izraēla ir izmantojusi savu misiju, lai likvidētu Hamas, lai attaisnotu gaisa triecienus citās Tuvo Austrumu valstīs, ieskaitot Kataru.
Irānā Lavrovs apsūdzēja Rietumu lielvaras par diplomātijas sabotēšanu pēc tam Pēdējā brīža piedāvājums, kuru vadīja Krievija un Ķīna, atlikt sankcijas, kas tiek atkārtotas, neizdevās piektdien. Krievijas ārlietu ministrs sacīja, ka pārcelšanās ir “nelikumīga”.
Sankcijas ir paredzētas, lai startētu svētdien plkst. 00:00 GMT.
Runājot par spriedzi Eiropā, Lavrovs sacīja: “Spēka draudi pret Krieviju, kas tiek apsūdzēti par uzbrukuma Ziemeļatlantijas alianses praktiski plānošanu [Nato] Un Eiropas Savienība kļūst arvien izplatītāka. Prezidents Putins ir vairākkārt parādījis šādas provokācijas.
“Krievijai nekad nav bijuši un tai nav šādu nodomu, wager jebkura agresija pret manu valsti tiks sagaidīta ar izšķirošu atbildi.”
Maskava ir noliegusi atbildību pēc tam Dānija sacīja, ka virs tās lidostām ir lidoti droni. Pati Dānija ir paziņojusi, ka gadījumi, šķiet, ir “profesionāla aktiera” darbs, wager ka nav pierādījumu par Krievijas līdzdalību.
Tikmēr, Igaunija ir apsūdzējusi Krieviju tās gaisa telpas pārkāpšanā ar kara lidmašīnām, kamēr a Nesen Polijā tika veikta NATO gaisa aizsardzības misija kā daļa no sabiedrotās reakcijas uz Krievijas dronu iebrukumiem Polijas gaisa telpā.
ASV prezidents Donalds Trumps ir aizgājis tik tālu, ka NATO valstīm vajadzētu nošaut Krievijas lidmašīnas viņu gaisa telpā, savukārt pats NATO ir brīdinājis, ka tā izmantos “visus nepieciešamos militāros un nemilitāros instrumentus”, lai aizstāvētu sevi pēc nesenajiem militārajiem iebrukumiem.
Šķiet, ka Trump arī maina savu pozīciju Krievijas karā ar Ukrainu, Šonedēļ sakot, ka Kijevs var “uzvarēt visu Ukrainu atpakaļ sākotnējā formā”.
Lavrovs sestdien savā runā uzrunāja ASV un Krievijas attiecības, sakot: “Pašreizējās ASV administrācijas pieejās mēs redzam vēlmi ne tikai dot ieguldījumu veidos, kā reāli atrisināt Ukrainas krīzi, wager arī vēlmi attīstīt pragmatisku sadarbību, nepieņemot ideoloģisku nostāju.”
Turpmākajā kritikā Rietumos Lavrovs apšaubīja neseno laiku Dažu valstu, tostarp Lielbritānijas un Francijas, atzīšana par Palestīnas štatu – sakot, ka šķita, ka viņi ir tik ilgi gaidījuši, jo cerēja, ka “vairs nebūs neviena un nekas neatpazīst”.
