NATO ir apsolījusi uzlabot savu misiju Baltijas jūrā pēc tam, kad Dānijas bruņotie spēki sacīja, ka neidentificēti droni ir redzami netālu no valsts militārajām instalācijām nakti.
Šonedēļ netālu no lidostām un citām kritiskām infrastruktūrai ir bijuši arī vairāki dronu iebrukumi, un Kopenhāgenas lidosta vairākas stundas tika slēgta pirmdienas vēlu, jo tās gaisa telpā bija redzami vairāki droni.
Nedēļas laikā uz laiku tika slēgtas piecas mazākas Dānijas lidostas – civilās un militārās -.
NATO paziņoja, ka tā “izturēsies vēl uzlabotāka modrība ar jauniem vairāku domēnu aktīviem Baltijas jūras reģionā”, saskaņā ar paziņojumu, kas nosūtīts pa e-pastu Reuters, piebilstot, ka jaunie aktīvi ietver “izlūkošanas, uzraudzības un izlūkošanas platformas un vismaz vienu gaisa dienesta fregatu”.
NATO pārstāvis nesniegtu sīkāku informāciju par to, kuras valstis veicina papildu aktīvus.
Jaunie aktīvi uzlabos NATO misiju “Baltic Sentry”, kas tika uzsākta janvārī, reaģējot uz incidentu virkni, kurā ir bojāti enerģijas kabeļi, telekomunikāciju saites un gāzes cauruļvadi Baltijas jūras grīdā.
NATO valstis misijas ietvaros ir izvietojušas fregates, patruļas lidmašīnas un jūras dronus, lai palīdzētu aizsargāt kritisko infrastruktūru.
Alianse šomēnes arī uzsāka “Austrumu Sentry” misiju, lai atbalstītu Eiropas austrumu sānu aizsardzību, reaģējot uz Krievijas dronu iebrukumiem Polijas gaisa telpā.
Dronu novērojumi ir šokējuši Eiropu. Vācijas iekšlietu ministrs ir teicis, ka viņš vēlas pilnvarot tās militāros spēkus nošaut dronus, savukārt ES vadītājiem nākamnedēļ tiksies tikšanās Kopenhāgenā, un paredzams, ka viņi apspriež, kā uzlabot Eiropas aizsardzību un atbalstīt Ukrainu.
Piektdien aizsardzības ministri no 10 ES valstīm vienojās stiprināt austrumu aizsardzību ar tā dēvēto “drona sienu”, lai atturētu Krieviju.
Sestdien Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka pasākumi novedīs pie “militārās un politiskās spriedzes palielināšanās mūsu kontinentā”, norāda valsts ziņu aģentūra Ria Novosti.
Ministrija piebilda, ka plāni ir “ES valdošās elites personīgās ambīcijas un politiskās spēles”.
Dānijas sabiedriskā raidorganizācija Dr ziņoja, ka gaisā ir droni, kas atrodas Karupas gaisa bāzes žogā un ārpus tās piektdien, pēc piektdienas, sacīja Simons Skelkjær, Centrālās un Rietumu Jutlandes policijas pārstāvis.
Skelkjær teica, ka viņš nevar komentēt, no kurienes nāca droni, piebilstot: “Mēs tos nenoņēmām.”
Karup Airbase atrodas visus Dānijas bruņoto spēku helikopterus, gaisa telpas uzraudzību un Dānijas aizsardzības pavēlniecības daļas.
Norvēģijā Brynjar Stordal, valsts kopīgā štāba pārstāvis, sacīja AFP, ka viņi izmeklē novērojumus, wager “apstrādā to kā dronu novērošanu”.
Vismaz divi droni lidoja “apmēram stundu” ierobežotā apgabalā netālu no Orland, galveno pamatni Norvēģijas F-35 iznīcinātājiem un galvenajai NATO bāzei. “Viņus neiesaistījām,” viņš teica.
Piektdien bija arī drons, kas tika pamanīts piektdien virs Vācijas ziemeļu Šlēsvigas-Holšteinas štata, kas robežojas ar Dāniju, vietējai raidorganizācijai NDR pastāstīja valsts iekšlietu ministre Sabīne Sütterlin-Waack.
Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts sestdien paziņoja, ka dronu draudi ir “lieli” un valdība apsver iespēju atļaut bruņotajiem spēkiem noteiktos apstākļos nošaut dronus. Policijai ir galvenā atbildība par aizstāvēšanu pret droniem.
Dobrindts žurnālistiem Berlīnes žurnālistiem sacīja, ka vēlas pārskatīt gaisa drošības likumus, lai starp citiem pasākumiem ļautu bruņotajiem spēkiem “nošaut dronus”.
“Tas ir par gatavību, lai, piemēram, kritisku infrastruktūru vai lielu cilvēku pulcēšanos varētu aizsargāt,” viņš teica.
“Tas, ko mēs esam liecinieki, ir ieroču sacensības – bruņošanās sacensības starp dronu draudiem un dronu aizsardzību. Mums tas ir jāsagatavo,” viņš piebilda.
Kopenhāgena ir arī paziņojusi, ka plāno iegūt jaunas uzlabotas iespējas dronu atklāšanai un neitralizēšanai.
Krievija ir galvenais aizdomās turamais aiz neseno dronu iebrukumiem. Dānijas premjerministrs Mette Frederiksens ceturtdien sacīja: “Ir viena galvenā valsts, kas rada draudus Eiropas drošībai, un tā ir Krievija.”
Lai arī nav sniegts galīgs pierādījums, lai to atbalstītu, Dānijas aizsardzības ministrs Troels Lund Poulsen ceturtdien paziņoja, ka lidojumi šķiet “profesionāla aktiera darbs”.
Dronu lidojumi sākās dažas dienas pēc tam, kad Dānija paziņoja, ka pagājušajā trešdienā tā pirmo reizi iegūs “liela attāluma precizitātes ieročus”, lai novērstu Krievijas draudus.
Dānijas tieslietu ministrs Pīters Hummelgaards sacīja, ka uzbrukumu mērķis ir “izplatīt bailes, radīt dalīšanu un mūs biedēt”.
Tas seko līdzīgai dronu aktivitātei pār Rumāniju un Poliju pēdējo nedēļu laikā, kā arī Krievijas iznīcinātāji, kas pārkāpj Igaunijas gaisa telpu, kas ir radījusi bažas par Ziemeļeiropas drošību un tās neaizsargātību pret gaisa uzbrukumiem no Krievijas.
Maskava ir noliedzusi NATO gaisa telpas pārkāpšanu, trešdien ES reakcijas dēvējot par “histēriju”.
Agence France-presse veicināja šo ziņojumu
