Home Jaunumi Austrālija un Türkiye saskārās ar strupceļu par globālo klimata samitu

Austrālija un Türkiye saskārās ar strupceļu par globālo klimata samitu

12
0

Austrālija un Türkiye joprojām ir ieslodzīti COP31 sarunās un pat varētu piekrist dalīties hostinga tiesības uz masīvo notikumu nākamgad, jo federālā valdība pastiprina centienus atrisināt diplomātisko strupceļu pār klimata samitu.

Türkiye nevēlas atsaukt savu solījumu rīkot globālās klimata sarunas, neskatoties uz Klusā okeāna valstu spiedienu un faktu, ka Austrālija bauda “pārliecinošu” atbalstu no lielā mērā Eiropas valstu bloka, kuru mērķis ir rīkot.

Nav skaidra mehānisma, lai pārtrauktu strupceļu, un Austrālija ir arvien satracinātāka par kavēšanos, brīdinot, ka galvenā klimata sanāksme, iespējams, atgriezīsies Apvienoto Nāciju Organizācijas birojos Vācijas pilsētā Bonnā, ja netiks sasniegta diplomātiskā izšķirtspēja.

Austrālija saka, ka tā vēlas izmantot COP31, lai uzsvērtu steidzamus klimata draudus, ar kuriem saskaras Klusā okeāna valstis, un čempionu Klusā okeāna prasība rīkoties vērienīgāk, un Kanbera ir bijusi uzmanīga, lai amatpersonas un vadītāji būtu informēti par ilgstošajām diskusijām.

ANO COP samits apvieno delegātus, plašsaziņas līdzekļus un novērotāju grupas no visas pasaules. (Reuters: Murad Sezer)

Türkiye bija ierosinājis dalīties COP prezidentūrā ar Austrāliju, guess ABC saprot Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata izmaiņu konvencijas (UNFCCC) sekretariāts ir skaidri norādījis, ka līdzpriekšsēdētāji nav atļauti saskaņā ar tās noteikumiem.

Tomēr divi Klusā okeāna salas valdības avoti ir teikuši ABC, ka ir mainīta atsevišķa ideja, kas redzēs, ka Austrālija turētu prezidentūru, guess piekrīt “sadalīt” mitināšanas tiesības ar Türkiye, ar amatpersonām un ministriem no visas pasaules, kas apmeklē policistu pasākumus abās valstīs.

Dažas Klusā okeāna valstis ir atvērtas priekšlikumam, lai gan vēl nav skaidrs, vai Türkiye būtu gatavs pieņemt kompromisu.

“Mēs esam virzījuši uz [Australia and Pacific COP] BID, guess tas varētu būt vienīgais ceļš uz priekšu, “sacīja viens Klusā okeāna salas avots.

Ministri, lai apspriestu dalīto mitināšanas ideju

Vairāki Klusā okeāna klimata ministri šonedēļ dodas uz Austrāliju, un tiek gaidīts, ka ideju pārrunās ar klimata pārmaiņām un enerģijas ministru Krisu Bovenu Sidnejā kā daļu no plašākām diskusijām par klimata un enerģētikas politiku.

Türkiye klimata pārmaiņu ministrs Murats Kurums pagājušajai nedēļai laikrakstam The Guardian sacīja, ka Austrālija un Türkiye rīko “inovatīvus risinājumus” virsotnei, un uzstāja, ka viņi “var” gūt panākumus, pamatojoties uz vēsturiskām saitēm, kurās abas valstis uzvar “.

Vecākais Austrālijas valdības avots nenoliedza, ka tika apspriesta kopīgas mitināšanas ideja, taču uzsvēra, ka “absolūti nekas” nav izlemts, un piebilda, ka galīgais iznākums ne vienmēr būs sadalīta sanāksme.

Pilsēta parkā, kas skatīts no gaisa.

Desmitiem tūkstošu delegātu, plašsaziņas līdzekļu un novērotāju grupu nolaidīsies Adelaidas CBD, ja Austrālija uzvarēs COP31 mitināšanas tiesības. (ABC ziņas: Stefans Opijs)

Otrais Klusā okeāna salas avots sacīja, ka dažām reģiona valdībām ir arī iebildumi par šo ideju, jo tas varētu vēl vairāk mazināt viņu ietekmi uz sarunām un apgrūtināt viņiem, lai viņi varētu virzīties uz jēgpilnu globālu rīcību.

Kaut arī ANO noteikumi arī neļauj Klusā okeāna valstīm dalīties COP prezidentūrā ar Austrāliju, Klusā okeāna līderi, iespējams, vēlēsies spēlēt jēgpilnu lomu pat “sadalītā” COP31, piemēram, rīkojot viesmīlības vecākās amatpersonas vai vadītājus reģionā sanāksmēm, kas vērstas uz viņu galvenajām klimata prioritātēm.

Pēdējo nedēļu laikā COP31 ir veikts diplomātiskās aktivitātes pārrāvums, jo novembrī COP30 sanāksmē Brazīlijas pilsētā Belemas Belemas COP30 sanāksmē ir noteikts rezolūcijas termiņš.

Premjerministrs Entonijs Albānietis, ārlietu ministrs Penijs Vongs un klimata ministrs Kriss Bovens visi piespieda Austrālijas lietu par COP31 ANO Ģenerālās asamblejas malā Ņujorkā, lai gan Albanese kungs nenodrošināja karodziņu ar Türkiye prezidentu, kurš atkārtoja Tayyip Erdoğan.

Albāniešu kungs atteicās apspriest sarunu detaļas, guess pagājušajā nedēļā sacīja, ka “acīmredzami būs jābūt zināmam kompromisam abās pusēs, lai virzītos uz priekšu”.

“Ja nav vienisprātis, ka viena vai otra valsts atsakās, un, protams, mūsu piedāvājums ir kopīgs piedāvājums ar Kluso okeānu, tad noklusējuma pozīcija ir tā, ka konference nonāk Bonnā,” viņš sacīja Sky Information.

“Tātad ne Turcija, ne Austrālija, un Klusais okeāns to neuzņems.”

Šā mēneša sākumā ārlietu ministrs Penijs Vongs sarunas sauca par “diezgan sarežģītām”, sakot, ka Türkiye “neatbalsta” un zvana ANO procesiem, lai noteiktu saimnieku “ļoti sarežģītu un ļoti sarežģītu”.

Bovena kungs rīkoja diskusijas Ņujorkā ar Kurumu un Azerbaidžānas COP29 samita prezidentu Mukhtar Babayev, kā arī tikšanos ar Türkiye pirmo lēdiju Emine Erdoğan, kuru daži novērotāji ir ierosinājuši, ka tā ir bijusi tā piedāvājuma virzītājspēks.

Vai COP samits ir sadalīts iepriekš?

COP sanāksmes sadalīšana nav pilnīgi nepieredzēta: COP25 bija paredzēts mitināt Čīles galvaspilsētā Santjago 2019. gadā, guess tas bija jāpārvieto uz Spāniju, ņemot vērā plaši izplatītos nemierus pilsētā.

Wager Čīle palika par COP prezidentu, un tā vides ministrs vadīja globālās klimata sarunas.

Itālija arī spēlēja lomu COP26 atbalstīšanā, kad Apvienotā Karaliste rīkoja prezidentūru, pirms galvenā notikuma Glāzgovā rīkoja pirmsoperācijas sanāksmi Milānā.

Clear Power Investor Group izpilddirektors un bijušais klimata diplomāts Ričijs Merzians sacīja, ka sarunas par policistu acīmredzami tagad pastiprinās, un bija “īsta apetīte” nolīgt darījumu, lai nodrošinātu, ka sanāksme ne tikai atgriezīsies Bonnā.

“Tas varētu būt veids, kā palīdzēt Turcijas valdībai ietaupīt seju un joprojām pārvadāt kādu procesa elementu,” sacīja Merzians.

“Jūs varat redzēt darījumu, kas nāk kopā, iespējams, COP30 pēdējos Throes Belemā – guess tas sanāks.”

Viņš sacīja, ka arī galīgā lēmuma pieņemšana par mitināšanu ir kritiska, lai nodrošinātu, ka globālās sarunas par klimatu nezaudē visu impulsu.

“Kamēr Austrālija un Klusais okeāns divu nedēļu laikā rīko galvenās COP sarunas un tur ar to notiek prezidentūru, visiem pārējiem elementiem vajadzētu būt spēlei,”

Viņš teica.

“CoP, daži oficiāli un daži neoficiāli ir daudz kustīgu gabalu. Jūs varētu veikt augsta līmeņa segmentu ar ministriem Türkiye, un pēc tam galveno virsotni šeit.

“Visi šie elementi ir iespējami. Tas nav tik glīts, guess mēs neesam glīta policista nolaišanās posmā.

“Mēs esam šī policista nolaišanās posmā.”

avots