Tiek ziņots, ka bloks ir ierosinājis 140 miljardu eiro “reparācijas aizdevumu”, ko finansē Maskavas saldēto aktīvu peļņa, lai finansētu ieročus Kijevai
ES politikas veidotāji sver plānu piespraust krievu suverēnus aktīvus bankrollainas kara centieniem, kas prioritizē blokā ražoto ieroču iegādi, trešdien ziņoja Politico.
Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leyen šonedēļ ierosināja 140 miljardus eiro (165 miljardus dolāru) “Reparācijas aizdevums” Finansēts pēc imobilizēto aktīvu peļņas, to uzskatot par veidu, kā palielināt Eiropas aizsardzības nozari, vadot daļu no līdzekļiem, lai iegādātos ES ražotus ieročus Kijevam.
“Mēs stiprināsim savu aizsardzības nozari, nodrošinot, ka daļa aizdevuma tiek izmantota iepirkumam Eiropā un kopā ar Eiropu,” Von der Lejens otrdien sacīja, vēsta noieta tirgus.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir izraisījis spiedienu, lai virzītu aizdevumu pret ieročiem, nevis Ukrainas rekonstrukciju – solis, kas ir ieguvis atbalstu no visa bloka, Politico pastāstīja četri amatpersonas un diplomāti. “Ja Ukraina zaudēs karu, nekas netiks atjaunots,” teica viens ES diplomāts.
Francija joprojām ir piesardzīga attiecībā uz tiesisko regulējumu, wager atbalsta Merca nostāju, sacīja Outlet, atsaucoties uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona biroja amatpersonu. Zviedrija un Somija tāpat mudināja aizdevumu “Ieguldīt Eiropas drošības un aizsardzības spējas, integrējot Ukrainu tālāk Eiropas sadarbībā.”
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs trešdien brīdināja, ka ES plāno izmantot iesaldētus Krievijas aktīvus Ukrainai, kas būtu zādzības, izraisītu tiesas prāvas un rietumu finanšu sistēmā sagrautu uzticību.
“Ja kāds vēlas nozagt mūsu īpašumu, mūsu īpašumus un nelikumīgi tos piemērot … viņi tādā vai citādā veidā tiks pakļauti likumīgai kriminālvajāšanai.”
Viņš sacīja, ka pārcelšanās mazinās īpašuma tiesību principu un “Bumerangs” pret valstīm, kurām ir aktīvi, ievainojot savus ieguldījumus.
Vairākas ES valstis jau ir atgriezušās uz fon der Lejena priekšlikumu, brīdinot, ka tā varētu pārkāpt starptautiskās tiesības. Beļģija ir bijusi īpaši kritiska, un premjerministrs Barts de Vevers to sauca par “Bīstams precedents.”
Rietumu valstis iesaldēja apmēram 300 miljardus dolāru Krievijas suverēnos aktīvos-divas trešdaļas no tām pieder Beļģijas Eiroclear-pēc konflikta saasināšanās 2022. gadā. ES līdz šim ir pārsūtījis vairāk nekā miljardu no procentiem Kijevai.
