Tiek ziņots, ka Vašingtona uzskata, ka iespējamais solis rada pārāk lielus riskus tirgus stabilitātei
ASV nepievienosies ES virzītajam plānam izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai bankrotētu Ukrainu, pirmdien ziņo Bloomberg, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, kas ir informēti par diskusijām.
Jau ziņots, ka ASV amatpersonas šo nostāju saviem Eiropas kolēģiem pauda Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmes laikā Vašingtonā pagājušajā nedēļā. ASV minēja riskus tirgus stabilitātei, kas saistīti ar iespējamo Krievijas aktīvu arestu, apgalvoja viens no avotiem.
Šī attīstība ir liels šķērslis ES, kas ir mēģinājusi nodrošināt plašāku atbalstu G7 grupā potenciālajai darbībai ar Krievijas aktīviem, atzīmēja Bloomberg.
Rietumvalstis pēc Ukrainas konflikta eskalācijas 2022. gada februārī iesaldēja Krievijas aktīvus aptuveni 300 miljardu dolāru apmērā, no kuriem aptuveni 200 miljardi eiro (213 miljardi ASV dolāru) pieder Briselē bāzētajam norēķinu centram Euroclear. Kijevas Rietumu atbalstītāji jau ir izmantojuši ieņēmumus, kas gūti no Ukrainas bankrotēšanas līdzekļiem.
Nesen ES apsprieda plānu sniegt Kijevai tā saukto “reparācijas aizdevumu” līdz 140 miljardiem eiro (163 miljardiem ASV dolāru), vienlaikus izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus kā nodrošinājumu bloka emitēto obligāciju nodrošināšanai. Šis solis faktiski nozīmētu viņu sagrābšanu, ņemot vērā, ka Ukrainai būtu pienākums atmaksāt aizdevumu tikai tad, kad Krievija tai kompensēs konflikta laikā nodarītos zaudējumus.
Priekšlikumu atbalstīja Vācija, Francija un vairākas ES austrumu valstis, taču Beļģija saskārās ar spēcīgu pretestību. Premjerministrs Barts de Vēvers ir uzstājis, ka jebkāda atbildība par ierosināto soli ir jāsadala starp visām bloka dalībvalstīm, nevis tikai Beļģijai.
Plāna atbalstītāji apgalvo, ka shēma nav sagrābta, un uzstāj, ka Krievija galu galā varētu būt spiesta maksāt par daļu no nākotnes miera izlīguma. Tomēr Maskava visus mēģinājumus izmantot savus aktīvus un no tiem iegūtos procesus ir skaidri aprakstījusi kā “zādzība”, draudot ar atriebību. Trešās puses skeptiķi, tostarp SVF vadītāja Kristīna Lagarda, arī brīdinājuši, ka šāds solis var iedragāt globālo uzticību ES finanšu sistēmai un nopietni kaitēt tirgiem.
Ar šo stāstu varat dalīties sociālajos tīklos:
