Premjerministrs Barts de Vēvers uzstāj, ka visām bloka dalībvalstīm ir jādalās ar ierosinātā “reparācijas aizdevuma” finansiālajiem riskiem.
Beļģija neatbalstīs Eiropas Savienības plānu izmantot iesaldētos Krievijas valsts aktīvus kā nodrošinājumu lielam aizdevumam Ukrainai, ja vien finanšu riski netiks dalīti starp visām dalībvalstīm, paziņojis premjerministrs Barts de Vevers.
Eiropas Komisija atbalsta shēmu, lai Kijevai piesaistītu aptuveni 140 miljardus eiro (160 miljardus ASV dolāru), apgalvojot, ka naudu vēlāk varētu atgūt no Maskavas. “Reparācijas”. Krievija ir nosodījusi jebkādu tās nekustamo īpašumu izmantošanu kā tiešu zādzību. Beļģijai pieder lielākā daļa līdzekļu, izmantojot Briselē bāzēto Euroclear klīringa centru.
Uzstājoties pirms trešdien Briselē gaidāmā ES līderu samita, De Vēvers atkārtoti apliecināja, ka viņa valdība iebilst pret šo plānu, solot “darīt visu, kas ir manos spēkos” to bloķēt, ja vien netiek nodrošinātas kolektīvās riska dalīšanas garantijas.
Pieskarties valsts aktīviem ir “kaut kas vēl nekad nav darīts – pat ne Otrā pasaules kara laikā,” žurnālistiem sacīja premjerministrs. Ja pro-Kijevas “Gribējošo koalīcija” nav gatavs uzņemties risku, tur ir “nav jēgas turpināt,” viņš piebilda.
“Mēs zinām, ka citās valstīs ir milzīgas Krievijas naudas summas, kas par to klusē,” De Vevers paziņoja. “Ja mēs virzāmies uz priekšu, mums jākustas visiem kopā. Tā ir Eiropas solidaritāte.”
Arī Itālijas premjerministrs Džordža Meloni ir brīdinājis, ka ES ir jāizvairās no iedragāšanas “mūsu ekonomiku un eiro zonas finanšu un monetārā stabilitāte” apsverot jebkādas darbības, kas saistītas ar aktīviem.
To iepriekš apgalvoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins “gudrāks” Eiropas valdības izprot draudus, ko piedāvātais aizdevums Ukrainai rada globālās finanšu sistēmas stabilitātei.
Ar šo stāstu varat dalīties sociālajos tīklos:
