Vašingtona Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets piektdien paziņoja, ka ASV veikušas kārtējo triecienu kuģim, kuru, iespējams, vadīja Venecuēlas banda Tren de Aragua, kura, pēc viņa teiktā, tirgo narkotikas Karību jūrā.
Hegseth teica X ka trieciens nogalināja visus sešus uz kuģa esošos vīriešus un notika starptautiskajos ūdeņos. Viņš sacīja, ka tas ir pirmais streiks, kas notiek naktī.
“Pēc mūsu izlūkdienestiem bija zināms, ka kuģis ir iesaistīts nelegālā narkotiku kontrabandā, tas tranzītā šķērsoja zināmu narkotiku kontrabandas ceļu un pārvadāja narkotikas,” viņš rakstīja. Hegseta ierakstā bija iekļauts neklasificēts video, kurā redzams, kā kuģis tam ticis.
Šķiet, ka šis pēdējais streiks ir desmitais, ko Trampa administrācija pēdējo nedēļu laikā īstenojusi pret iespējamām narkotiku kontrabandas kuģiem, kas tagad ir izraisījuši vismaz 43 nāves gadījumus. Pirmās vairākas notika Karību jūrā, wager šonedēļ administrācijas kampaņa paplašinājās līdz Klusajam okeānam.
Divi vīrieši, viens no Ekvadoras un otrs no Kolumbijas, pārdzīvoja ASV streiku pagājušajā nedēļā uz aizdomās turētā zemūdens kuģa Karību jūrā par narkotiku kontrabandu un tika repatriēti. The Ekvadorietis tika atbrīvots pēc tam, kad varas iestādes neatrada pierādījumus, ka viņš būtu izdarījis noziegumu, paziņoja Ekvadoras ģenerālprokurors. Kolumbijas pilsonis tika hospitalizēts, un turienes varas iestādes paziņoja, ka viņš tiks saukts pie atbildības.
Kara departaments
Hegseth paziņoja par diviem citiem streikiem kas notika otrdien un trešdien, un abas, viņaprāt, notikušas Klusā okeāna austrumu daļā. Savos ierakstos sociālajos medijos aizsardzības ministrs ir apgalvojis, ka kuģus vadīja “norādīta teroristu organizācija”, taču nenosauca grupējuma vārdu.
Pentagons vēlāk piektdien paziņoja, ka ASV ir gaisa kuģu pārvadātāja trieciengrupas nosūtīšana reģionā, ievērojami palielinot cilvēktirdzniecības apkarošanas kampaņā pieejamos resursus. USS Gerald Ford pievienosies astoņiem citiem kuģiem, kas jau atrodas ASV Dienvidu pavēlniecības atbildības zonā.
Kolumbijas valdība šīs nedēļas sākumā mudināja ASV to darīt beidz uzbrukt laivām Klusajā okeānā un Karību jūrā un “respektē starptautisko tiesību normas”. Ceturtdien intervijā telekanāla CBS Information nacionālajai korespondentei Lilijai Lučāno Kolumbijas prezidents Gustavo Petro sacīja, ka uzskata, ka Baltajam namam jākoncentrējas uz narkotiku karteļu vadītājiem, nevis aizdomām par zemāka līmeņa kontrabandiem.
“Biznesa darbinieku nogalināšana ir vienkārša, taču, ja vēlaties efektivitāti, jums ir jāsagūst uzņēmuma priekšnieki,” telekanālam CBS Information sacīja Petro.
Prezidentam Trampam ir uzbruka Petro kā “nelegālo narkotiku līderim” kuram ir “svaiga mute pret Ameriku”, un draudēja, ka, ja viņš “nekavējoties neaizvērs šos nogalināšanas laukus”, tad “ASV tos aizvērs viņa vietā, un tas netiks darīts labi”.
Administrācija teica Kongresam šī mēneša sākumā ASV atrodas “nestarptautiskā bruņotā konfliktā” ar narkotiku karteļiem un apgalvoja, ka narkotikas, ko tās ieved valstī nelegāli, katru gadu nogalina desmitiem tūkstošu amerikāņu, kas, pēc ASV domām, ir “bruņots uzbrukums”.
Lai gan Hegseth ir apgalvojis, ka kuģi, kuru mērķis ir mērķēts, pārvietojas pa “zināmu narkotiku kontrabandas ceļu”, senators Marks Kellijs, demokrāts no Arizonas, teica “Face the Nationwide with Margaret Brennan”, ka maršruti cauri Karību jūras reģionam galvenokārt tiek izmantoti kokaīna kontrabandai uz Eiropu, nevis ASV.
Senators arī sacīja, ka tad, kad administrācija informēja Kongresu par streikiem, viņiem “bija ļoti grūti izskaidrot mums šādas rīcības pamatojumu, juridisko pamatojumu un darbības konstitucionalitāti”.
Trampa administrācijas streiki ir bijuši neapmierinātie likumdevēji abās ejas pusēs, kuri ir iebilduši, ka ir nepieciešama Kongresa atļauja, lai iesaistītos karadarbībā ar narkotiku karteļiem. Kongresa locekļi ir arī paziņojuši, ka administrācija nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka kuģi, kuru mērķis ir pārvadāt narkotikas, un ir apšaubījuši streiku likumību.
Senators Marks Vorners no Virdžīnijas un rep. Džims Himess no Konektikutas, attiecīgi Senāta un Pārstāvju palātas izlūkošanas komiteju vadošie demokrāti, nosūtīja vēstuli. vēstule Nacionālās izlūkošanas direktoram Talsi Gabbard piektdien, meklējot informāciju par izlūkdienesta kopienas lomu operācijās un to, vai ir veikta to likumības analīze.
“Lai būtu skaidrs, mēs esam ļoti informēti par desmitiem tūkstošu amerikāņu dzīvību, kas katru gadu tiek zaudēti nelegālo narkotiku dēļ, un mēs piekrītam, ka šie bīstamie noziedzīgie karteļi ir jāsauc pie atbildības,” viņi rakstīja. “Tomēr, lai mēs varētu veikt savu pamata, konstitucionāli noteikto IC uzraudzību, ir būtiski jautājumi, uz kuriem ir jāatbild, iekļaujot streiku faktisko pamatojumu un sekas. Pats galvenais, laba izlūkošana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka šīs operācijas nenogalina nevainīgus cilvēkus, kuriem nav nekādas saistības ar narkotiku tirdzniecību.”
Tramps ceturtdien Baltajā namā žurnālistiem sacīja, ka viņa administrācija turpinās sniegt informāciju Kongresam par streikiem, taču necentīsies pieteikt karadarbību.
“Es domāju, ka mēs vienkārši nogalināsim cilvēkus, kuri ieved mūsu valstī narkotikas. Labi? Mēs viņus nogalināsim. Vai zināt? Viņi būs kā miruši,” viņš sacīja.
Prezidents arī ierosināja, ka nākamie varētu būt zemes streiki, un varētu informēt Kongresu par šādu soli.
“Narkotikas, kas tiek ievestas pa jūru, ir apmēram 5% no tā, kas tās bija pirms gada, mazāk nekā 5%. Tātad tagad tās tiek ievestas pa sauszemi,” sacīja Trampa kungs. “Un pat zeme rada bažas, jo es viņiem teicu, ka tā būs nākamā. Ziniet, zeme būs nākamā. Un mēs varam doties uz Senātu, mēs varam doties uz Kongresu un pastāstīt viņiem par to. Wager es nevaru iedomāties, ka viņiem ar to būtu kādas problēmas.”
