Gandrīz trīs gadu laikā, kopš AI ieņem galveno vietu Silīcija ielejā, galvenie spēlētāji, izņemot Nvidia, kura mikroshēmas, visticamāk, joprojām tiks izmantotas pēc bankrota, joprojām nav pierādījuši, kāds būs viņu ilgtermiņa AI biznesa modelis. OpenAI, Anthropic un AI aptverošie tehnoloģiju giganti tērē miljardus, secinājumu izmaksas nav samazinājušās (šie uzņēmumi joprojām zaudē naudu gandrīz par katru lietotāju vaicājumu), un viņu uzņēmumu programmu ilgtermiņa dzīvotspēja labākajā gadījumā ir liela jautājuma zīme. Vai produkts, kas attaisnos simtiem miljardu ieguldījumu, ir meklētājprogrammas nomaiņa? Sociālo mediju aizstājējs? Darba vietas automatizācija? Kā AI uzņēmumi maksās enerģijas un skaitļošanas izmaksas, kas joprojām ir ļoti augstas? Ja autortiesību prāvas nesaņems ceļu, vai viņiem būs jālicencē savi apmācību dati un vai viņi šīs papildu izmaksas nodos patērētājiem? A nesenais MIT pētījums radīja viļņus un palīdzēja izraisīt šo pēdējo baiļu vilni, atklājot, ka 95 procenti uzņēmumu, kas pieņēma ģeneratīvo AI, no šīs tehnoloģijas negūst nekādu labumu.
“Parasti laika gaitā nenoteiktība samazinās,” saka Goldfarbs. Cilvēki uzzina, kas darbojas un kas ne. Ar AI tas tā nav bijis. “Pēdējos mēnešos ir noticis tas, ka mēs esam sapratuši, ka robeža ir robaina, un daži no agrākajiem apgalvojumiem par AI efektivitāti ir bijuši dažādi vai ne tik lieli, kā sākotnēji tika apgalvots.” Goldfarb uzskata, ka tirgus joprojām par zemu novērtē grūtības integrēt AI organizācijās, un viņš nav vienīgais. “Ja mēs nenovērtēsim šīs grūtības kopumā,” saka Goldfārbs, “tad, visticamāk, mums būs burbulis.”
AI tuvākais vēsturiskais analogs šeit var būt nevis elektriskais apgaismojums, wager gan radio. Kad RCA sāka raidīt 1919. gadā, uzreiz bija skaidrs, ka tās rokās ir jaudīga informācijas tehnoloģija. Taču mazāk skaidrs bija, kā tas pārvērstos biznesā. “Vai radio būtu ar zaudējumiem vadošs mārketings universālveikalam? Sabiedrisks pakalpojums svētdienas sprediķu pārraidīšanai? Ar reklāmām atbalstīts izklaides medijs?” raksta autori. “Viss bija iespējams. Visi bija tehnoloģisko stāstījumu subjekti.” Tā rezultātā radio pārtapa par vienu no lielākajiem burbuļiem vēsturē — sasniedza maksimumu 1929. gadā, pirms avārijas rezultātā zaudēja 97 procentus no savas vērtības. Tas nebija nejaušs sektors; RCA kopā ar Ford Motor Firm bija visvairāk tirgotās akcijas tirgū. Tā bija, kā The New Yorker nesen rakstīja“savas dienas Nvidia”.
Tīra spēle
Tehnoloģiju investori ir paredzēts ieguldīt tehnoloģiju produktos — taustāmos instrumentos un pakalpojumos ar pierādāmām peļņas plūsmām. Tātad, kas notiek, ja ir putojoša jauna tehnoloģija, wager vēl nav īstas slepkavas idejas? Tad riska kapitālisti dodas uz “tīrām spēlēm”. Viņi liek likmes uz uzņēmumiem, kas savukārt ir likuši likmi par savu izdzīvošanu par to, ka pirmie atklāj tirgojamu produktu.
Līdz šim šogad, saskaņā ar Silikona ielejas banka58 procenti no visiem riska kapitāla ieguldījumiem ir novirzīti AI uzņēmumiem. Ja sektorā tiek rādīts daudz tīru spēļu, saskaņā ar Goldfarb un Kirsch sistēmu, tas, visticamāk, pārkarst un veidosies burbulis. SoftBank plāno nogremdēt desmitiem miljardu dolāru OpenAI, kas ir tīrākā mākslīgā intelekta spēle, lai gan tā vēl nav pieejama mazumtirdzniecības investīcijām. (Ja un kad tas beidzot ir, analītiķi to spekulē OpenAI var kļūt par pirmo triljonu dolāru IPO.) Investori ir atbalstījuši arī tādus tīras spēles uzņēmumus kā Perplexity (tagad tā vērtība ir 20 miljardi USD) un CoreWeave ($61 miljards tirgus vāciņu). AI gadījumā šīs tīrās spēles investīcijas ir īpaši satraucošas, jo lielākie uzņēmumi arvien vairāk ir savstarpēji saistīti. Nvidia tikko paziņoja par 100 miljardu dolāru ierosināto ieguldījumu OpenAI, kas savukārt balstās uz Nvidia mikroshēmām. OpenAI paļaujas uz Microsoft skaitļošanas jaudu, kas ir 10 miljardu dolāru partnerības rezultāts, un Microsoft, savukārt, ir nepieciešami OpenAI AI modeļi.
