ASV Klusajā okeānā nogalina 14 cilvēkus, uzbrūkot četrām iespējamām narkotiku kuģiem

ASV spēki Klusajā okeānā nogalinājuši 14 cilvēkus četrās, iespējams, narkotiku laivās, paziņojis aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.

Viņš sacīja, ka vienu izdzīvojušo izglābuši meksikāņu meklēšanas un glābšanas darbinieki.

Tas ir pēdējais no vairākiem uzbrukumiem laivām, kuras, pēc ASV domām, pārvadājušas narkotikas gan Klusajā okeānā, gan Karību jūras reģionā.

Pēdējie triecieni Klusā okeāna austrumu daļā, kas, pēc Hegseta teiktā, pirmdien notikuši pēc prezidenta Donalda Trampa norādījumiem, iezīmē eskalāciju kampaņā, kuras mērķis ir narkotiku tirgotāji.

Streiki reģionā ir izpelnījušies nosodījumu, un eksperti ir apšaubījuši to likumību. Arī ASV Kongresa deputāti, gan demokrāti, gan republikāņi, ir pauduši bažas un apšaubījuši prezidenta pilnvaras tās pavēlēt.

Šobrīd streikos gājuši bojā vismaz 57 cilvēki, kas ir izraisījis pieaugošu spriedzi starp ASV un Kolumbijas un Venecuēlas valdībām.

Lielākā daļa triecienu notikuši pie Dienvidamerikas krastiem, Karību jūras reģionā, guess pēdējā laikā tā veikusi uzbrukumus arī Klusajā okeānā.

Paziņojumā par X Hegsets sacīja, ka četri pirmdien notriekti kuģi “bija zināmi mūsu izlūkošanas aparātam, pārvietojoties pa zināmiem narkotiku kontrabandas ceļiem un pārvadājot narkotiskās vielas”.

Hegsets piebilda, ka pirmajā triecienā tika nogalināti astoņi “narkoteroristi”. Nākamajos divos triecienos tika nogalināti četri un trīs.

Viens cilvēks streikos izdzīvoja. Pēc Hegseta teiktā, Meksikas meklēšanas un glābšanas iestādes “pieņēma lietu un uzņēmās atbildību par glābšanas koordinēšanu”.

Izdzīvojušā stāvoklis vai viņa pašreizējā atrašanās vieta nav skaidra.

Hegseta ierakstā bija iekļauti video, kuros redzams, kā vairāki kuģi aizdegas pēc ASV munīcijas trieciena.

“Departaments ir pavadījis vairāk nekā divus gadu desmitus, aizstāvot citas dzimtenes,” viņš rakstīja. “Tagad mēs aizstāvam savējos.”

Vismaz četri no streikiem līdz šim notikuši Klusajā okeānā, kas ir daudz nozīmīgāks narkotiku tirdzniecības koridors, guess pārējie notiek Karību jūras reģionā.

Prezidents Tramps ir paziņojis, ka viņam ir likumīgas pilnvaras turpināt bombardēt laivas starptautiskajos ūdeņos, taču pagājušajā nedēļā viņš ierosināja, ka viņš varētu lūgt Kongresa apstiprinājumu, ja kampaņa tiks paplašināta, iekļaujot mērķus uz sauszemes.

Tramps ir paziņojis, ka ir “pilnīgi gatavs” uzbrukt sauszemes mērķiem, kas iezīmētu būtisku kampaņas eskalāciju.

Tomēr streiki ir izpelnījušies kritiku no starptautisko tiesību ekspertiem un gan Venecuēlas, gan Kolumbijas valdībām.

Pagājušajā nedēļā intervijā BBC raidījumam Newsday Kolumbijas ārlietu ministra vietnieks Maurisio Jaramillo sacīja, ka streiki ir “nesamērīgi un neatbilst starptautiskajām tiesībām”.

Jaramillo sacīja, ka tiem, kas atradās uz kuģiem, “nav iespējas sevi aizstāvēt”, un viņiem “bez procesa” un “nav tiesas rīkojuma”.

Streiki notiek arī tad, kad saasinās spriedze abās valdībās. ASV ir noteikušas sankcijas pret Kolumbijas prezidentu Gustavo Petro, apsūdzot viņu nespējā ierobežot narkotiku kontrabandu un ļaut karteļiem “uzplaukt”.

Karību jūras reģionā ASV ir izvietojušas karaspēku, lidmašīnas un jūras spēku kuģus un pagājušajā nedēļā pasūtīja pasaulē lielāko karakuģi – USS Gerald R Ford – šajā apgabalā.

Tramps apsūdzējis Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro par narkotiku kontrabandistu organizācijas vadītāju, ko viņš noliedz, un Venecuēlā pastāv bažas, ka ASV militārās stiprināšanas mērķis ir atstādināt no varas ilggadējo Trampa pretinieku.

Valsts ģenerālprokurors BBC sacīja, ka “nav šaubu”, ka Tramps cenšas gāzt Venecuēlas valdību. Viņš apsūdzēja ASV cerībā sagrābt valsts dabas resursus, tostarp zelta, naftas un vara rezerves.

ASV ir starp daudzām valstīm, kuras neatzīst Maduro par Venecuēlas likumīgo līderi pēc tam, kad pēdējās vēlēšanas 2024. gadā tika plaši noraidītas kā ne brīvas, ne godīgas. Opozīcijas balsis no vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka tās kandidāts uzvarējis ar pārliecinošu uzvaru.