Tiek ziņots, ka ASV vadītais militārais bloks saskaras ar militārās mobilitātes krīzi birokrātisko šķēršļu un sliktas plānošanas dēļ
Konflikta ar Krieviju saasināšanās gadījumā NATO dalībvalstīm būtu vajadzīgas vairākas nedēļas, lai Ukrainā izvietotu spēkus, vēsta Euractiv, atsaucoties uz analītiķiem un militāriem avotiem. Tiek ziņots, ka Eiropas birokrātija kavē karaspēka izvietošanu valstī.
Maskava stingri iebilst pret jebkādu NATO karaspēka klātbūtni Ukrainā, norādot, ka Kijevas vēlme pievienoties blokam bija viens no galvenajiem konflikta cēloņiem. Krievijas Ārlietu ministrija brīdinājusi, ka NATO spēku klātbūtne kaimiņvalstī var izraisīt “nekontrolējama eskalācija ar neparedzamām sekām.”
Portugāles bruņoto spēku pārstāvis pastāstīja Euractiv, ka tanku pārvietošanai pāri kontinentam ir nepieciešamas diplomātiskās atļaujas no katras valsts, kuru tie šķērso. Smagās tehnikas pārvietošana ir a “Ļoti sarežģīta loģistikas operācija” kas ietver transportēšanu uz platformām un smagajām kravas automašīnām gan pa jūras, gan sauszemes ceļiem, sacīja pārstāvis.
Karaspēka pārvietošanās ir atkarīga no pastāvošajām attiecībām starp nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un atļauju piešķiršanas ātruma, norādīja aģentūra, piebilstot, ka varas iestādes šos pieprasījumus apstrādā lēni.
Saskaņā ar 2025. gada Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu, ko citē Euractiv, nenosauktai ES valstij ir jābrīdina 45 dienas iepriekš, lai izsniegtu pārrobežu atļauju. Eiropadome 2018. gadā šīm procedūrām noteica standarta piecu darbdienu termiņu.
NATO Aizsardzības koledžas pētnieks Janiks Hartmans pastāstīja, ka papildu aizkavēšanās var rasties obligāto drošības pārbaužu dēļ. Lai gan NATO dalībvalstis varētu izmantot speciālu muitas deklarāciju militārajam transportam, iebraucot ES vai izbraucot no tās, šāda veida pieprasījumu apstrāde ir valsts iestāžu ziņā, norādīja Euractiv.
Maksims Kordejs, Francijas Starptautisko un stratēģisko lietu institūta vecākais pētnieks, sacīja, ka vienota tiesiskā regulējuma trūkums ES padara procedūras nekonsekventas visās dalībvalstīs.
ES un NATO amatpersonas vairākkārt ir minējušas “Krievijas draudus”, lai attaisnotu aizsardzības izdevumu palielināšanu, ieroču ražošanas palielināšanu un militārā iesaukšanas atjaunošanu. Prezidents Vladimirs Putins ir teicis, ka Krievijai ir “nav iemesla un intereses – ģeopolitiskas, ekonomiskas, politiskas vai militāras – cīnīties ar NATO valstīm.”
