Klausieties šo rakstu
Paredzamās 4 minūtes
Šī raksta audio versiju ģenerē teksta pārveidošana runā — tehnoloģija, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts.
Premjerministra Marka Kārnija pirmajā budžetā ir ierosināts nākamajos piecos gados piešķirt vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru, lai izveidotu Kanādas mākslīgā intelekta un kvantu skaitļošanas ekosistēmas, vienlaikus dziļāk iestrādājot AI tehnoloģiju federālās valdības darbībās.
Saskaņā ar 2025. gada budžetu, ko otrdienas pēcpusdienā iesniedza finanšu ministrs Fransuā Filips Šampaņs, federālā valdība nākamajos piecos gados ierosina piešķirt 925,6 miljonus USD, lai atbalstītu liela mēroga “suverēnu” publisko AI infrastruktūru.
Saskaņā ar budžetu 800 miljonus ASV dolāru no 925,6 miljonu dolāru investīcijām veidos līdzekļi, kas rezervēti pēdējā federālajā budžetā. paziņoja par kopējo summu 2 miljardi ASV dolāru lai palielinātu vietējo AI skaitļošanas jaudu un izveidotu publisku superskaitļošanas infrastruktūru.
Tagad šī nauda tiks tērēta, lai “palielinātu AI skaitļošanas pieejamību un atbalstītu piekļuvi suverēnai AI skaitļošanas jaudai publiskai un privātai pētniecībai” un nodrošinātu, ka Kanāda var būt “globāli konkurētspējīga drošā un suverēnā vidē”.
Kopš stāšanās amatā Kārnijs ir mudinājis Kanādu pieņemt mākslīgā intelekta tehnoloģiju un izveidot suverēnu Kanādas mākoni, kas labāk aizsargātu kanādiešu sensitīvos datus, jo tie atrastos valsts teritorijā un uz tiem attiecas Kanādas likumi.
Mākslīgā intelekta ministrs Evans Solomons skaidro, kā viņa jaunā ekspertu grupas “30 dienu sprints” pretī atjauninātai AI stratēģijai cer saglabāt uzņēmumus un darbavietas Kanādā, neskatoties uz simtiem miljardu dolāru investīcijām no Ķīnas un Silīcija ielejas. Solomons apgalvo, ka Kanāda ir “sākusies no neticami progresīvas pozīcijas” šajā nozarē, wager arī saka, ka valstij ir “adopcijas problēma” ar AI.
Attiecībā uz kvantu federālā valdība piedāvā piešķirt 334,3 miljonus ASV dolāru piecu gadu laikā dažādiem valdības departamentiem un aģentūrām, lai “palīdzētu noenkurot kvantu tehnoloģiju uzņēmumus Kanādā” un nodrošinātu ceļus šīs tehnoloģijas ieviešanai ar aizsardzību saistītās lietojumprogrammās un nozarēs.
Šī nauda tiks saņemta, izmantojot Aizsardzības rūpniecības stratēģiju, kas Kārnija valdībai vēl nav jāsniedz. Paredzams, ka stratēģija tiks īstenota ne agrāk kā vēlāk šogad.
Kvantu skaitļošana var paveikt uzdevumus daudz ātrāk nekā tradicionālā skaitļošana, taču tā joprojām ir eksperimentāla.
Budžetā ir paziņotas arī dažas citas mazākas AI iniciatīvas, tostarp tas, ka AI ministrs Evans Solomons sadarbosies ar nozari, lai noteiktu daudzsološus AI infrastruktūras projektus un noslēgtu saprašanās memorandus (SM) ar šiem projektiem.
Federālā valdība jau ir parakstījusi vismaz vienu SM ar Kanādā bāzētu AI uzņēmumu. Pagājušā gada augustā Otava paziņoja, ka to darīs sadarbojieties ar Cohere, lai izpētītu veidus, kā ieviest AI tehnoloģiju lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu un attīstītu Kanādas komerciālās AI iespējas.
Kārnija valdība arī atstāj atvērtas durvis, lai apsvērtu, vai būtu jānodrošina jauni AI stimuli un atbalsts. Budžeta piezīmēs Kanāda “izstrādās jaunu AI stratēģiju” līdz šī gada beigām, lai gan tā nenorādīja, vai tā tiks prezentēta tajā laikā.
AI un federālās valdības operācijas
2025. gada budžetā ir arī norādīti vairāki veidi, kā federālā valdība plāno iekļaut AI tehnoloģiju savās darbībās, lai “uzlabotu produktivitāti un uzlabotu pakalpojumus.
Otava plāno izveidot Digitālās transformācijas biroju, “kas proaktīvi identificēs, ieviesīs un mērogos tehnoloģiskos risinājumus visā federālajā valdībā — tā ir iespēja paaudžu garumā vietējiem novatoriem”, teikts budžetā.
Lai darbinātu ģeneratīvo AI, ir nepieciešams milzīgs enerģijas daudzums. CBC pārstāve Rebeka Zandbergena devās uz Nepā bāzētu datu centru, kur serveri nikni strādā, lai nodrošinātu tehnoloģiju. Viņa runāja ar ThinkOn dibinātāju, lai uzzinātu, kas nepieciešams, lai atdzesētu visus šos serverus un par atbildīgu AI un elektrotīklu.
“Birojs noteiks un novērsīs liekus un neproduktīvus iepirkuma noteikumus, kā arī izmantos iekšējo avotu un privātā sektora zināšanas, lai paātrinātu AI ieviešanu,” piebilsts.
Shared Companies Canada (SSC) sadarbībā ar Nacionālās aizsardzības departamentu un Sakaru drošības iestādi arī izstrādās Kanādā izstrādātu AI rīku, kas tiks izvietots visā federālajā valdībā.
Saskaņā ar budžetu SSC sadarbosies ar vadošajiem Kanādas AI uzņēmumiem, lai izstrādātu iekšējo rīku.
Budžetā ir arī norādīts, kā daži departamenti un aģentūras ir noteikuši veidus, kā izmantot AI tehnoloģiju, lai “panāktu ietaupījumus, racionalizējot darbplūsmas, samazinot manuālo piepūli un optimizējot pakalpojumu sniegšanu.”
Piemēram, Tieslietu departaments integrēs AI, progresīvus analītikas un automatizācijas rīkus, lai racionalizētu uzdevumus. Tikmēr Transport Canada izmantos AI un automatizāciju un samazinās atkārtotu uzdevumu veikšanai piešķirto resursu izmaksas.
Otava arī ierosina piešķirt 25 miljonus ASV dolāru sešu gadu laikā, sākot ar šo gadu, Kanādas Statistikas birojam, lai īstenotu Mākslīgā intelekta un tehnoloģiju mērīšanas programmu (TechStat), kas izmantos datus, lai noteiktu, kā organizācijas izmanto AI, un izprastu šīs tehnoloģijas ietekmi uz Kanādas sabiedrību.
