Vašingtona — Senāta republikāņi ceturtdien bloķēja kara pilnvaru rezolūciju, kuras mērķis bija neļaut prezidentam Trampam veikt triecienus pret Venecuēlu pēc tam, kad senatoru divu partiju grupa brīdināja, ka turpinās kampaņa pret iespējamiem narkotiku kontrabandistiem reģionā var saasināties.
Balsojums par rezolūcijas virzīšanu cieta neveiksmi, 49 to atbalstīja un 51 senators bija pret. Sens Rends Pols no Kentuki un Liza Murkovska no Aļaskas bija vienīgie republikāņi, kas to atbalstīja.
The izšķirtspējukuru vadīs Demokrātiskais senators Tims Keins, liktu prezidentam “izbeigt Savienoto Valstu bruņoto spēku izmantošanu karadarbībai Venecuēlā vai pret to, ja vien tas nav skaidri atļauts ar kara pieteikšanu vai īpašu atļauju militāra spēka lietošanai”. Rezolūcijai bija 15 atbalstītāji, tostarp demokrātu senators Adams Šifs no Kalifornijas un Pols.
“Kongresam nevajadzētu atdot savas pilnvaras nevienam prezidentam,” ceturtdien žurnālistiem Kapitolija ēkā sacīja Keins. “Ja kolēģi uzskata, ka karš pret narkotiku tirgotājiem okeānā vai karš pret Venecuēlu ir laba ideja, tad [authorization of military force] uz galda un debatējiet un balsojiet par to, guess nenododiet varu tikai izpildvarai. Tas ir pretrunā visam, uz kā šī nācija tika dibināta.”
ASV armija stiprina spēkus ūdeņos pie Dienvidamerikas un kopš 2.septembra ir veikusi 16 triecienus iespējamām narkotiku kontrabandistu laivām Karību jūrā un Klusā okeāna austrumos, nogalinot vismaz 67 cilvēkus. Sestajā triecienā divi cilvēki izdzīvoja.
Keins iepazīstināja ar abu partiju rezolūciju 16. oktobrī, vienu dienu pēc Trampa kunga apstiprināja ka viņš bija pilnvarojis CIP veikt slepenas operācijas Venecuēlā.
“Daudzas Venecuēlas narkotikas nonāk pa jūru,” toreiz sacīja Trampa kungs. “Wager mēs tos apstādināsim arī pa sauszemi.”
Tramps pagājušajā nedēļā sacīja, ka nav pieņēmis lēmumu par streikiem Venecuēlā.
Trampa administrācija nesen sāka informēt likumdevējus par streikiem pirms ceturtdienas balsojuma, ļaujot viņiem iepazīties ar Tieslietu departamenta Juridiskā padomnieka biroja atzinumu, kas, pēc administrācijas domām, attaisno streikus. Valsts sekretārs Marko Rubio un aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien tikās ar Kongresa līderiem un nacionālās drošības komiteju vadītājiem, abu pušu likumdevējiem pieprasa sīkāku informāciju par triecienu izlūkošanas informāciju un juridisko pamatu.
Demokrāti pameta brīfingu, sakot, ka administrācijas atbildes par juridisko pamatojumu ir nepietiekamas, taču pauda pārliecību par ASV izlūkdienestu spējām.
“Juridiskajā atzinumā nekas pat nerunā par Venecuēlu,” sacīja senators Marks Vorners no Virdžīnijas, Senāta Izlūkošanas komitejas augstākais demokrāts.
Vorners piebilda, ka izlūkošanas līdzekļi par iespējamām narkotiku kontrabandas operācijām reģionā ir “diezgan labi”, taču apgalvoja, ka ASV vajadzētu pārtvert laivas un saukt iespējamos tirgotājus pie atbildības.
“Es neesmu pārāk noraizējies, ka viņi grasās izvilkt zvejas laivu, jo mūsu izlūkdienestu kopiena ir ļoti, ļoti laba. Taču es neesmu pārliecināts, ka mēs precīzi zinām, kas ir šajās laivās un kāpēc viņi tur atrodas,” sacīja pārstāvis Džims Himess no Konektikutas, Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas augstākais demokrāts.
Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons, Luiziānas republikānis, nepiekrita raksturojumam, žurnālistiem sacīdams, ka “mēs zinām laivu saturu” un “mēs zinām personālu, gandrīz līdz cilvēkam”.
Keins ceturtdien sacīja, ka Juridiskā padomnieka biroja atzinums ir balstīts uz nepareizu konstitucionālā teksta interpretāciju. Šifs piebilda, ka atzinums “ir pietiekami plašs, lai atļautu gandrīz jebko.”
“Ja šis atzinums tiktu pieņemts, tas neierobežotu nekādu spēka lietošanu nekur pasaulē,” viņš teica.
Šifs arī apšaubīja ASV militāro spēku palielināšanos reģionā, nosaucot to par “atklātu noslēpumu, ka tas daudz vairāk attiecas uz iespējamām režīma maiņām”. In intervija “60 minūtes” pagājušajā nedēļā Tramps sacīja, ka Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro dienas ir skaitītas. Pēc trešdienas brīfinga demokrāts Himess sacīja, ka “nav acīmredzamu plānu to paplašināt tālāk par to, ko viņi saka, ka dara.”
Keins sacīja, ka daži no viņa republikāņu kolēģiem jūtas neērti par eskalācijas iespējamību, taču nav viņam teikuši, ka plāno atbalstīt viņa rezolūciju. Šifs piebilda, ka daži no viņiem “iespējams, bija apmierinātāki ar ideju, kad viņi domāja, ka tā ir ļoti īsa kampaņa, guess tagad, kad tā ir nepārtraukta lieta bez noteikta galapunkta, es domāju, ka bažas ir palielinājušās.”
Keina rezolūcija prasītu, lai ASV izņemtu savus bruņotos spēkus no “karadarbības Venecuēlā vai pret to, ko nav atļāvis Kongress”. Tajā teikts, ka ASV rīcība reģionā “liecina par nenovēršamu iesaistīšanos” karadarbībā Dienvidamerikas valstī vai pret to.
oktobrī Senāta republikāņi bloķēja līdzīgus centienus kuru mērķis ir novērst ASV nepārtrauktus triecienus pret iespējamiem narkotiku pārvadāšanas kuģiem pie Venecuēlas krastiem. Keins sacīja, ka viņš un Šifs plāno turpināt centienus piespiest balsot par kara spēku jautājumu.
Saskaņā ar 1973. gada kara spēku rezolūciju prezidentam ir jākonsultējas ar Kongresu “visos iespējamos gadījumos” pirms bruņoto spēku ievešanas karadarbībā, ja vien nav bijis kara pasludināšanas vai cita Kongresa atļauja. Ārkārtas situācijās administrācijai jāziņo Kongresam 48 stundu laikā un 60 dienu laikā jāpārtrauc karadarbība, ja nav saņemta Kongresa atļauja. 60 dienu termiņš beidzās pirmdien.
Uz jautājumu, kā administrācija plāno rīkoties, kāda augsta līmeņa administrācijas amatpersona telekanālam CBS Information sacīja, ka 1973. gada rezolūcija “tiek saprasta kā attiecināma uz ASV militārpersonu nostādīšanu kaitējuma ceļā”. Uzbrukumi lielākoties veikti ar bezpilota lidaparātiem, kas palaisti no jūras spēku kuģiem “pārāk tālu, lai mērķa kuģu apkalpes varētu apdraudēt amerikāņu personālu”, norāda amatpersona. Amatpersona piebilda, ka administrācija neuzskata streikus pret iespējamajiem narkotiku tirgotājiem par “naidīgumu”.
8. oktobra runā Pols sacīja, ka streikos var tikt nogalināti nevainīgi cilvēki, un nosodīja pienācīgas tiesas procesa trūkumu.
“Ja kāds sniegtu informāciju par taisnīgumu, iespējams, tie, kas ir atbildīgi par izlemšanu, kuru nogalināt, varētu mums paziņot savus vārdus, pierādīt savu vainu, parādīt pierādījumus par saviem noziegumiem,” sacīja Pols. “Vai ir pārāk daudz prasīt, lai zinātu to cilvēku vārdus, kurus mēs nogalinām, pirms mēs viņus nogalinām? Lai zinātu, kādi pierādījumi pastāv viņu vainai? Valdībai vajadzētu vismaz paskaidrot, kā banda tika apzīmēta kā teroristi.”
Ceturtdien Pols jautāja, kāpēc abi izdzīvojušie tika repatriēti, ja viņi tik ļoti apdraud ASV
