Home Izklaide 84 gadu vecumā mirst Sallija Kērklenda, zvaigzne, kas nopelnīja Oskara nomināciju filmā...

84 gadu vecumā mirst Sallija Kērklenda, zvaigzne, kas nopelnīja Oskara nomināciju filmā “Anna”

22
0

ŅUJORKA — Sallija Kērklenda, vienreizēja modele, kas kļuva par pastāvīgu skatuves, filmu un TV dalībnieci, vislabāk pazīstama ar to, ka dalās ekrānā ar Pols Ņūmens un Roberts Redfords filmā “The Sting” un viņas Oskaram nominētā titulloma 1987. gada filmā “Anna” ir mirusi. Viņai bija 84.

Viņas pārstāvis Maikls Grīns sacīja, ka Kērklenda nomira otrdienas rītā Palmspringsas patversmē.

Draugi nodibināja a GoFundMe šoruden par viņas medicīnisko aprūpi. Viņi teica, ka viņai lauzti četri kaula, labās plaukstas locītavas un kreisā gūžas kauli. Atveseļošanās laikā viņai parādījās arī infekcijas, kuru dēļ bija nepieciešama hospitalizācija un rehabilitācija.

Kērklenda filmējusies tādās filmās kā “The Means We Had been”. Barbra Streizande, “Atriebība” ar Kevinu Kostneru, “Chilly Ft” ar Kītu Kārdinu un Tomu Veitsu, Rona Hovarda “EDtv”, Olivera Stouna “JFK”, “Karstuma vilnis” ar Sisliju Taisoni, “Excessive Stakes” ar Keitiju Beitsu, “Brūss Visvarenais” ar Džimu Keriju un filmu “Parateraling ar 1991 TV”. Viņai bija epizode Mela Brūksa filmā “Blazing Saddles”.

Viņas lielākā loma bija 1987. gada filmā “Anna” kā dziestoša čehu kinozvaigzne, kas pārveido savu dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs un vadīja jaunāku aktieri Paulīnu Porizkovu. Kērklenda ieguva Zelta globusu un ieguva Oskara nomināciju kopā ar Šēru filmā “Moonstruck”, Glenu Klouzu filmā “Deadly Attraction”, Holiju Hanteru filmā “Broadcast Information” un Merilu Strīpu filmā “Ironweed”.

“Kērklenda ir viena no tām izpildītājām, kuras talants ir bijis atklāts noslēpums viņas kolēģiem aktieriem, wager kaut kas tāds kā noslēpums plašai sabiedrībai,” savā recenzijā raksta Losandželosas kritiķe. “Pēc šīs uzliesmojošās izrādes komētas nevajadzētu būt neskaidrībām par viņas identitāti.”

Kērklendas aktiermākslas titros mazajā ekrānā ir filmās “Legal Minds”, “Roseanne”, “Head Case”, un viņa regulāri piedalījās seriālos “Leļļu ieleja” un “Čārlija eņģeļi”.

Ņujorkā dzimusī Kērklendas māte bija modes redaktore žurnālā Vogue and Life, kura mudināja meitu 5 gadu vecumā sākt modelēt. Kērklenda absolvēja Amerikas Dramatiskās mākslas akadēmiju un mācījās pie Ričarda Bērtona mentora Filipa Bērtona un Metodes aktiermākslas skolas meistara Lī Strasberga. Agrīna izlaušanās bija Endija Vorhola filmā “13 skaistākās sievietes” 1964. gadā. Viņa parādījās kaila kā nolaupītas izvarošanas upuris Terence Maknelija ārpusbrodvejas filmā “Candy Eros”.

Dažas no viņas agrīnajām lomām bija Šekspīrs, tostarp mīlestības pilnā Helēna filmā “Sapnis vasaras naktī” Ņujorkas Šekspīra festivāla producentam Džozefam Papam un Miranda ārpusbrodvejas iestudējumā “Vētra”.

“Es nedomāju, ka neviens aktieris patiešām var sevi saukt par aktieri, ja vien viņš vai viņa nesaskan ar Šekspīru,” viņa teica. Los Angeles Times 1991. gadā. “Tas parādās, tas vienmēr parādās darbā, kaut kādā brīdī neatkarīgi no tā, vai tas ir vienkārši nespēja kontrolēt elpu, vai nespēja novērtēt valodu kā dzeju un mūziku, vai arī tas, ka jums nav spēka, ko Šekspīrs automātiski iedveš jums, uzņemoties kādu no viņa varoņiem.”

Kērklenda bija vairāku New Age grupu dalībniece, pasniedza Perception Transformational Seminārus un bija ilggadējs Garīgās Iekšējās Apziņas Kustības Baznīcas loceklis, kuras sekotāji tic dvēseles transcendencei.

Karjeras zemāko punktu viņa sasniedza, kaili jājot uz cūkas 1969. gada filmā “Futz”, kas Guardian recenzents nodēvēta par sliktāko filmu, kādu viņš jebkad redzējis. “Tas bija par cilvēku, kurš iemīlēja cūku, un pat pēc laikmeta drūmajiem standartiem tas bija bēdīgi,” viņš rakstīja.

Kērklenda bija pazīstama arī ar izģērbšanos tik daudzām citām lomām un sociālajiem mērķiem, ka žurnāls Time viņu nodēvēja “Pēdējo dienu nudotespiānisma Isadora Dankana.”

Kērklenda brīvprātīgi palīdzēja cilvēkiem ar AIDS, vēzi un sirds slimībām, ar Amerikas Sarkanā Krusta starpniecību baroja bezpajumtniekus, piedalījās patversmju teletonos un aizstāvēja ieslodzītos, īpaši jauniešus.

avots