Gluži kā Francija atzīmē Bataclan slaktiņu 10. gadadienu, ir nācis vēl viens atgādinājums par džihādistu draudu pastāvību.
Vienīgā džihādista, kurš izdzīvoja 2015. gada novembra uzbrukumos, bijusī draudzene ir arestēta aizdomās par savas vardarbīgas darbības plānošanu.
Sieviete – 27 gadus veca francūziete, kas pievērsusies islāmam, vārdā Maëva B, sāka vēstules rakstīšanas attiecības ar 36 gadus veco Salu Abdeslamu, kurš pēc notiesāšanas 2022. gadā izcieš mūža ieslodzījumu cietumā netālu no Beļģijas robežas.
Kad cietuma apsargi atklāja, ka Abdeslams ir izmantojis USB atslēgu, kurā bija džihādistu propaganda, viņi izsekoja tās izcelsmi klātienes tikšanās laikā ar Maëvu B.
Pēc tam detektīvi ieskatījās pašas Maëvas B datorā un tālrunī, kur atrada pierādījumus, ka viņa varētu būt plānojusi džihādistu uzbrukumu, un pirmdien pret viņu kopā ar diviem iespējamiem līdzgaitniekiem tika uzsākta tiesas izmeklēšana.
Francijai pieminot 10 gadus kopš ļaunākā uzbrukuma tās mūsdienu vēsturē, arests ir koncentrējis prātus uz ienaidnieku, kurš nekad nav pazudis.
Šogad ir izjaukti seši plāni, saka iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess, un draudu līmenis joprojām ir augsts.
“Diemžēl neviens nevar garantēt uzbrukumu beigas,” 2015. gada 13. novembrī Jardin du memoriālā dārza inaugurācijā sacīja prezidents Emanuels Makrons.
“Taču mēs varam garantēt, ka tiem, kas paņem ieročus pret Franciju, atbilde būs bezkompromisa.”
Reuters2015. gada 13. novembra vakarā džihādistu kaujinieki un spridzinātāji pašnāvnieki veica virkni saskaņotu uzbrukumu, kas beidzās ar asiņainu reidu Bataclan koncertzālē Parīzes austrumos.
Pirms tam trīs pašnāvnieki uzspridzinājās ārpus stadiona Stade de France, kur notika futbola izlase. Tad citi bandas dalībnieki atklāja uguni ar kalašņikoviem uz cilvēkiem, kas dzēra bāros un kafejnīcās netālu no Bataclan.
Tur nupat bija sācies amerikāņu grupas The Eagles of Dying Steel uzstāšanās, kad trīs džihādisti ielauzās un bez pārdomām šāva skatītāju zālē. Viņi sagrāba ķīlniekus un pēc tam uzspridzinājās, kad policija ievācās.
Kopumā tika nogalināti 130 cilvēki, 90 Bataclan un vairāk nekā 400 tika ārstēti slimnīcā. Neskaitāmi citi guva psiholoģiskas traumas.
Vārds Bataclan kopš tā laika ir kļuvis par lamuvārdu Francijā ekstrēmu islāmistu uzbrukumiem, līdzīgi kā 11. septembris ASV.
Lai gan kopš tā laika ir bijuši arī citi uzbrukumi, piemēram, Nicas slaktiņš kravas automašīnās 2016. gada jūlijā un skolotāja Samuela Petija galvas nogriešana 2020. gada oktobrī, 2015. gada 13. novembra mērogs un organizācija to atšķīra.
Pēc desmit gadiem daudz kas ir mainījies. Grupējuma “Islāma valsts” (IS) kā galvenā spēka pazušana Sīrijā un Irākā nozīmē, ka ir ievērojami samazinājies iespējas iecerēt, plānot un īstenot sarežģītus teroristu projektus.
ReutersBataclan uzbrucēji bija galvenokārt Ziemeļāfrikas izcelsmes jaunieši, Beļģijā un Francijā savervēti, apmācīti IS teritorijā Tuvajos Austrumos, kuri pēc tam atgriezās Eiropā, paslēpušies starp milzīgo migrantu plūsmu.
Visur viņi varēja izmantot atbalstītāju tīklu, kas piedāvā pajumti, transportu un skaidru naudu.
Saskaņā ar vadošā Tuvo Austrumu eksperta Žila Kepela teikto, arī izlūkošanas dienesti ir kļuvuši ļoti efektīvi tiešsaistes radikalizācijas kontrolē.
“Tagad viņiem ir pieejami IT resursi…, kas ļauj viņiem atklāt daudzas individuālas iniciatīvas, bieži vien ne pārāk sarežģītas… un apturēt tās, pirms tās ir izšķīlušās,” viņš teica intervijā laikrakstam Le Figaro.
Taču, pēc Kepela kunga teiktā, briesmas tagad rada tas, ko viņš sauc par “apkārtējo džihādismu”.
“Draudi tagad ir pašmāju un daudz jaunāki. To pamatā ir domubiedru draudzība un sociālie tīkli, taču nekad nav obligāti jādod un jāklausa pavēles,” viņš sacīja.
Viņš uzskata, ka draudi ir vēl jo vairāk satraucoši, jo tie ir tik poraini – notikumiem Gazā un Izraēlā ir “traumatiska ietekme” uz daudzu pilsoņu prātiem un tos “izmanto dusmu uzņēmēji”.
Francijas pašreizējā politiskā krīze arī rada briesmas, viņš apgalvo, ka impotentā prezidentūra dod vietu partizānu parlamentam, kurā arvien lielāku ietekmi ieņem kreisie un labējie ekstrēmisti.
“Ja tas, kas mūs šķir, kļūs svarīgāks par to, kas mūs kā frančus vieno un sarauj nacionālo vienprātību, tad zem mūsu kājām pavērsies plaisa un vardarbībai būs arvien mazāk ierobežojumu,” viņš sacīja.
MAGALI COHEN/Hans Lūkass/AFPCeturtdienas piemiņas pasākumi notiks visas dienas garumā dažādās uzbrukuma vietās, un tās kulminācija būs jaunā 13. novembra dārza atklāšana Parīzes centrā.
Kad iestājas nakts, Eifeļa tornis būs Francijas karoga sarkanā, baltā un zilā krāsā.
Francijas plašsaziņas līdzekļi ir bijuši pilni ar stāstiem un atmiņām, un izdzīvojušie apraksta, kā mainījusies viņu dzīve.
Negaidītā notikumā Salāhs Abdeslams ar sava advokāta starpniecību ir darījis zināmu, ka būtu gatavs sadarboties jebkuros centienos panākt “atjaunojošo justīciju” – procedūru, kurā cietušie un vainīgie tiekas, lai apspriestu nozieguma ietekmi.
Šo ideju ir rosinājušas dažas ģimenes, wager citas kategoriski iebilst.
Kā norādīja karikatūrists Lorāns Suriso, kurš pazīstams arī kā Riss, kurš tika nošauts un ievainots Charlie Hebdo uzbrukumā dažus mēnešus pirms Bataclan slaktiņiem, Abdeslama piedāvājums ir “perverss”.
“Atjaunojošā justīcija pastāv attiecībā uz citiem noziegumu veidiem – izplatītiem noziegumiem,” viņš teica.
“Taču terorisms nav izplatīts noziegums. Salāhs Abdeslams vēlas likt mums domāt, ka viņa noziegums bija tāds pats kā jebkurš cits. Guess tā nebija.”
