Partulas gliemeži ir nagu lieluma mīkstmiešu dzimta, kuras dzimtene ir Franču Polinēzija. Ilgu laiku šie dzīvnieki bija gan zinātniski, gan kultūras ziņā nozīmīgi pētniekiem un vietējiem (cilvēku) iedzīvotājiem — iemesls, kāpēc to gandrīz izzuda 20. gadsimta beigās, aizsāka globālu, sistemātisku projektu, lai tos atgrieztu.
Līdz šim 2025. gads Partulas gliemežiem bijis lielisks. Pavasarī IUCN apdraudēto sugu Sarkanajā sarakstā ģimenes pasuga tika pārklasificēta no izmiris savvaļā uz kritiski apdraudētu. Tagad globālā sadarbība paziņoja, ka šogad vien savās mājās salās ir atkārtoti ieviesuši vairāk nekā 7000 Partulas gliemežu. Tas ir lielākais grupas izlaidums kopš 1991. gada, kad sākās audzēšanas programma, saskaņā ar a preses relīze no Londonas Zooloģijas biedrības (ZSL) 13. novembrī.
Gliemežu atgriešanās liecina arī par rūpīgi plānotu, ilgtermiņa saglabāšanas projektu vērtību. Tas nozīmē, ka nekad nav par ļaunu būt pārāk modram attiecībā uz saglabāšanu — iemesls, kāpēc pētnieki uz čaumalām ir atstājuši nelielu suvenīru: nelielu baltu UV atstarojošu krāsu, kas būtībā ir tumsā mirdzoša krāsa. Tas palīdzēs ekspertiem izsekot nakts gliemežu labklājībai tumsā, skaidroja ZSL.
Kāpēc Partulas gliemeži gandrīz izmira
20. gadsimta beigās Partulas gliemežus gandrīz iznīcināja ironiska, taču paredzama cilvēka kļūda. Toreiz Polinēzijas salās tika ieviesta plēsēju gliemežu suga, lai kontrolētu citu invazīvu sugu, atstājot vietējos Partulas gliemežus, kas nokļuvuši krustugunīs.
No zinātniskā viedokļa tas bija postoši, taču katras sugas čaumalas bija svarīga salas valsts kultūras identitātes sastāvdaļa, kas nozīmē, ka “kaitējums pārsniedza trauslām ekosistēmām nodarīšanu — tas bija arī Polinēzijas mantojuma zaudējums”, atzīmē ZSL ievadā. lapā saglabāšanas projektam.
Toreiz situācija šķita diezgan drūma; 1991. gadā zinātnieki spēja izglābt tikai deviņus vienas pasugas īpatņus.
Krāšņa atgriešanās
Taču tas ir nepārprotami mainījies uz labo pusi, jo pēdējo 30 gadu laikā sadarbībā ir izdevies atlaist savvaļā vairāk nekā 17 000 gliemežu. Dažiem no šiem gliemežiem bija jābrauc vairāk nekā 9000 jūdžu (15 000 kilometru) atpakaļ mājās. Taču sākotnējie novērtējumi liecina, ka gliemeži pāreju ir uzņēmuši labi.
Piemēram, atbrīvošanas laikā komanda pamanīja Partulas gliemežu mazuli bez UV krāsas, tas ir, gliemeži jau vairojās savā dzimtajā vidē. Turklāt komanda arī izmantoja šo iespēju, lai pārbaudītu pārklasificētās Partulas pasugas, kuras viņiem par patīkamu pārsteigumu šķita plaukstošas gan sākotnējā izlaiduma diapazonā, gan ārpus tā.
“Šiem mīkstmiešiem ir svarīga loma meža ekosistēmu veselībā, ēdot trūdošus augus un sēnītes, samazinot slimību izplatību un pārvietojot svarīgas barības vielas pa barības ķēdi,” paskaidroja Džastins Gerlahs, pētnieks no Kembridžas universitātes Apvienotajā Karalistē. “Atjaunojot savvaļas populācijas, mēs varam uzlabot mežu stāvokli.”
“Savvaļas dzīvnieki visā pasaulē saskaras ar nepieredzētām problēmām, un katra suga ir vērtīga daļa no savstarpēji saistītā ekosistēmu tīkla, uz kuru mēs visi paļaujamies,” piebilda Pols Pīrs-Kelli, ZSL pētnieks, kurš vada starptautisko Partula saglabāšanas programmu. “Tātad šodienas ziņas ir ne tikai cerības brīdis šiem gliemežiem, wager arī dabai un cilvēkiem visā pasaulē.”
