Pilsētas ainava saulrietā 2024. gada 4. martā Stambulā, Turcijā.
Dia attēli | Getty Pictures Information | Getty Pictures
Turcijas centrālā banka ceturtdien pārsteidza tirgus, kad tā paaugstināja galveno procentu likmi, vienas nedēļas atpirkšanas likmi, no 42,5% līdz 46%, beidzot atvieglošanas ciklu, kas sākās pagājušā gada decembrī.
Pēc Stambulas mēra un opozīcijas līdera Ekrem Imamoglu aresta martā lēmums ir ekonomisks traucējumu dēļ ASV tarifu un lielo politisko nelaimes un investoru lidojuma dēļ.
“Izlēmums attiecībā uz stingro monetāro nostāju ir dezinflācijas procesa stiprināšana, palielinot vietējo pieprasījumu, reālu novērtējumu Turcijas lirā un uzlabojot inflācijas cerības,” paziņojumā, kas pievienots lēmumam, rakstīja Turcijas Monetārās politikas komiteja.
Komiteja minēja “pieaugošā protekcionisma potenciālo ietekmi uz dezinflācijas procesu, izmantojot globālo ekonomisko aktivitāti, preču cenas un kapitāla plūsmas”, un sacīja, ka “stingrā monetārā nostāja tiks saglabāta, līdz cenu stabilitāte tiks sasniegta, veicot ilgstošu inflācijas samazināšanos”.
Gada inflācija Turcijā martā ienāca 38,1%.
Likmju paaugstināšanās notiek, ņemot vērā ievērojamu ārvalstu valūtas samazināšanos, jo Turcijas Centrālā banka trīs dienu laikā pēc Imamoglu aresta un sekojošajiem protestiem 19. martā iztērēja 25 miljardus dolāru, lai aizstāvētu liru, kas īsi sasniedza rekordlielu zemāko līmeni, kas ir vairāk nekā 40 līdz ASV dolāram. Turcijas tirgi sākotnēji sāka ziņot par arestu, un valsts valdība 23. martā aizliedza īsu pārdošanu un atvieglotus atpirkšanas noteikumus, cenšoties atbalstīt krājumus.
20. martā Lira kritums bija pamudinājis centrālo banku veikt 200 bāzes punktu avārijas pārgājienu, kas savu nakti aizdevuma likmi palielināja līdz 46,00%, kas ir tā procentu likmju koridora augšgalā.
Pēc gājiena notikumiem, ceturtdienas procentu likmju pacēlājs ir kā lielā mērā tehniska pielāgošana, sacīja Džefrija FX globālais vadītājs Breds Behtels.
“Mēs redzēsim, kas (Turcijas prezidents Recep) Erdoganam jāsaka par Centrālās bankas kustībām, guess līdz šim Centrālā banka ir paveikusi diezgan labu darbu, nepārtraukti vērojot politisko troksni, turpinot cīņu pret inflāciju,” Bechtel rakstīja piezīmē pēc bankas ceturtdienas paziņojuma.
Centrālās bankas gājiens “formalizētu pagājušajā mēnesī piegādāto stingrību un liek domāt, ka politikas veidotāji ir vairāk uztraukušies par augšupvērstiem riskiem pret inflāciju”, ceturtdien analīzē rakstīja Nikolajs Farrs, kurš Eiropas ekonomists Eiropā ir Capital Economics.
Monetārās komitejas paziņojums “uzsvēra vājākas liras riskus un ka politikas veidotāji cieši uzraudzīs kapitāla plūsmas pašreizējās neskaidrības ap ASV tirdzniecības protekcionismu”, rakstīja Farrs.
Capital Economics analītiķi novērtē, ka turpmākajos mēnešos Turcijas inflācija ir uz lejupejošas trajektorijas, un viņi neredz turpmāku krasi veikalā.
“Guess ir skaidrs,” piezīme piebilda, “ka centrālās bankas atvieglošanas cikls ir sasniedzis galveno ceļa bloķēšanu, un varētu paiet zināms laiks, līdz tiek restartēts atvieglošanas cikls. Tagad mēs prognozējam, ka vienas nedēļas repo likme gada beigās ir 40,00% (iepriekš 35,00%).”
