Vladimirs Putins ir teicis, ka viņam būs jāreaģē uz Ukrainas galveno dronu uzbrukumu Krievijas gaisa bāzēm, ir brīdinājusi ASV prezidents Donalds Trumps.
Runājot pēc telefona sarunas ar Krievijas prezidentu, Trumps sacīja: “Prezidents Putins un ļoti stingri teica, ka viņam būs jāreaģē uz neseno uzbrukumu lidlaukiem.”
Trumps sociālo mediju ierakstā brīdināja, ka telefona zvans, kas ilga vairāk nekā stundu, “nenovedīs pie tūlītēja miera” starp Krieviju un Ukrainu.
Abi līderi arī apsprieda Irānu, kad Trump teica, ka Putins ierosināja, ka viņš varētu palīdzēt ar kodolieroču sarunām ar valsti.
Baltais nams ir vērsts uz komentāriem.
Krievijas Ria Novosti, valstij piederoša ziņu aģentūra, sacīja, ka Putins sacīja Trumpam, ka Ukraina ir mēģinājusi “izjaukt” sarunas un ka Kijivas valdība “būtībā ir pārvērtusies par teroristu organizāciju”.
Abi arī “apmainījās ar viedokli par izredzēm atjaunot sadarbību starp valstīm, kurām ir milzīgs potenciāls”, teikts paziņojumā.
Abu līderu saruna iezīmē pirmo kopš Ukrainas uzsāka pārsteiguma uzbrukumu, izmantojot kontrabandas dronus, lai streikotu krievu gaisa bāzes 1. jūnijā, mērķējot uz tā teikto, bija ar kodolieročiem, kas spējīgi tālsatiksmes bumbvedēji.
Kremlis vēlāk trešdien paziņoja, ka Trump sacīja Putinam, ka ASV pirms uzbrukuma nav brīdināta.
Pagājušajā nedēļā Trumps, šķiet, noteica Putina divu nedēļu termiņu, draudot mainīt to, kā ASV reaģē uz Krieviju, ja viņš uzskata, ka Putins joprojām “pieskaras” viņu līdz miera centieniem Ukrainā.
Komentārs bija viena no Trumpa kritisko piezīmju virknēm, kurš iepriekš sacīja, ka Putins ir kļuvis “absolūti traks” un “spēlēja ar uguni”, kad Krievija pastiprināja dronu un raķešu uzbrukumus mērķiem Ukrainā.
Trumps nepieminēja termiņu vai viņa iepriekšējās piezīmes trešdienas amatā uz viņa patiesības sociālās platformas.
Trešdien Ukrainas amatpersonu, tostarp premjerministra vietniece Jūlija Svyrydenko un prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermaka, delegācija tika plānota tikties ar ASV senatoriem Vašingtonā, lai pārrunātu ieroču pirkumus un centienus apturēt cīņas.
Sociālo mediju amatā Yermaks sacīja, ka delegācija plāno apspriest “aizsardzības atbalstu un situāciju kaujas laukā”, sankcijas pret Krieviju un iepriekš parakstītu rekonstrukcijas ieguldījumu fondu.
Amats nāk arī dažas dienas pēc otrās tiešās miera sarunu kārtas starp karojošajām pusēm, kas notika Stambulā, beidzās bez liela izrāviena, lai gan abas puses vienojās apmainīt vairāk kara gūstekņu.
Ukrainas sarunu vedēji sacīja, ka Krievija noraidīja “beznosacījumu pamieru” – galveno Kijevas un tās rietumu sabiedroto, ieskaitot ASV, pieprasījumu.
Krievijas komanda paziņoja, ka viņi ir ierosinājuši vairāku dienu pamieru “noteiktos apgabalos” Ukrainā, lai gan viņi nesniedza sīkāku informāciju.
Trumps iepriekš – un atkārtoti – sacīja, ka viņš uzskata, ka abas puses gūst panākumus, neskatoties uz notiekošajām cīņām uz frontes un gaisa uzbrukumiem, kas notiek gan Krievijā, gan Ukrainā.
Turklāt Trumps sacīja, ka zvana laikā viņš un Putins apsprieda Irānu, un viņš uzskatīja, ka abi “ir vienojušies”, ka “Irānai nevar būt kodolieroči”.
Tiek ziņots, ka ASV ierosināja Irānu apturēt visu bagātinātā urāna ražošanu – ko var izmantot, lai pagatavotu reaktora degvielu, wager arī kodolieročus – un tā vietā paļauties uz krājumu reģionālo konsorciju.
Irāna vēl nav atbildējusi uz pagājušās sestdienas sarunām iesniegto plānu.
Pēc Trumpa teiktā, Putins “ieteica, ka viņš piedalīsies diskusijās ar Irānu un ka viņš, iespējams, varētu būt noderīgs, lai to panāktu ātri secinājumos”.
“Manuprāt, Irāna ir lēnām staigājusi par šo ļoti svarīgo lietu,” rakstīja Trump. “Mums būs nepieciešama galīga atbilde ļoti īsā laika posmā.”
Irānas augstākais līderis Ajatolla Ali Khamanei ir kritizējis ASV priekšlikumu un paziņoja, ka tas neapstāsies bagātināt urānu.
