Kuģa apkalpe reisa laikā ziņoja par virkni dronu novērojumu.
Saskaņā ar videoklipu, ko koalīcija ievietojusi savās sociālo mediju platformās, otrdienas vakarā (vietējais laiks) pārlidoja Hellēnikas krasta apsardzes Herona drons.
Stundas vēlāk divi citi droni, kurus, domājams, vada ES robežu aģentūra Frontex – vērsās pie kuģa.
Vēl viens drons apmeklēja ceturtdienas agri (vietējais laiks).
Aktīvisti sacīja, ka apkalpe joprojām ir droša, taču uzskata, ka dronu uzraudzība ir paredzēta, lai tās iebiedētu.
“Mēs pilnībā apzināmies iespējamās sekas,” sacīja Acars.
Viņa piebilda, ka Madleen kuģo zem Lielbritānijas karoga un tuvojas Gazas teritoriālajiem ūdeņiem, kurus viņa raksturoja kā “Izraēlas okupētu”.
“Ja Izraēla mums uzbrūk, tas būtu vēl viens kara noziegums.”
“Mēs nebūtu šajā misijā, ja neticētu, ka mēs varētu sasniegt Gazu.”
Droša pāreja
Londonā Starptautiskā komiteja Gazas aplenkuma komitejai – Flotilla koalīcijas locekle – sacīja, ka tā joprojām ir kontaktā ar starptautiskām juridiskām un cilvēktiesību struktūrām, lai nodrošinātu uz klāja esošo cilvēku drošību.
Tā brīdināja, ka jebkura pārtveršana būs “acīmredzams starptautisko humāno tiesību pārkāpums”.
Eiropas Parlamenta loceklis Rima Hasans, kurš atrodas uz laivas, mudināja valdības “garantēt drošu pāreju uz brīvības flotili”.
Viņa arī sacīja, ka vairāk nekā 200 Eiropas likumdevēju ir parakstījusi atklātu vēstuli Izraēlai, aicinot Madleenu ļaut sasniegt Gazu un “tūlītēju tās humānās kravas ienākšanu”.
Amnesty Worldwide piektdien (vietējā laikā) reisu raksturoja kā “svarīgu solidaritātes iniciatīvu” un sacīja, ka nav “attaisnojuma” humānās palīdzības kavēšanai tā sauktajā “viena no vissliktākajām cilvēka veidotajām humānajām katastrofām pasaulē” dēļ.
Uz laivas ir Vācijas, Francijas, Brazīlijas, Turcijas, Zviedrijas, Spānijas un Nīderlandes pilsoņi.
Maijā vēl viens brīvības flotiles kuģis, sirdsapziņa, ziņoja par nonākšanu dronu uzbrukumā, ceļā uz Gazu, pamudinot Kipru un Maltu nosūtīt glābšanas kuģus, reaģējot uz tā briesmām. Nebija ziņojumu par negadījumiem.
Jūras blokāde
Izraēla gadiem ilgi pirms 2023. gada 7. oktobra Hamas uzbrukuma, kas izraisīja karu Palestīnas teritorijā, gadiem ilgi ir ieviesusi Jūras spēku blokādi Gazā.
Brīvības flotilla koalīcija tika dibināta 2010. gadā, lai iebilstu pret blokādi un sniegtu humāno palīdzību.
Līdztekus flotilei globālais gājiens uz Gazu-vēl vienu starptautisku iniciatīvu, kura mērķis ir pievērst uzmanību blokādei-sagatavo koordinētu kampaņu.
Abas grupas ir izveidojušas kopīgu komiteju, lai sinhronizētu savus centienus.
Globālais gājiens uz Gazu plāno pulcēties Kairā 12. jūnijā (vietējais laiks), pirms dienu vēlāk ceļoja ar autobusu uz Al-Arisišu netālu no Ēģiptes robežas ar Gazu.
Turpmāk vairāk nekā 2700 dalībnieku no vismaz 50 valstīm staigās ar kājām uz Rafahas robežas šķērsošanas Ēģiptes pusi, dažas dienas tur kempingā pirms atgriešanās Kairā 19. jūnijā, organizatori sacīja AFP.
Izraēla ir saskārusies ar pieaugošo starptautisko nosodījumu par no tā izrietošo humāno krīzi teritorijā, kur Apvienoto Nāciju Organizācija ir brīdinājusi, ka visa vairāk nekā divu miljonu iedzīvotāju skaits ir bada dangers.
Nāves gadījumi pēc šaušanas netālu no palīdzības centra
Tikmēr Gazas civilās aizsardzības aģentūra sacīja, ka Izraēlas spēki ir nogalinājuši vismaz 36 palestīniešus, no kuriem seši ir šaušanā netālu no ASV atbalstītā palīdzības izplatīšanas centra.
Izraēlas militārpersonas AFP sacīja, ka karaspēks ir izšāvis “brīdinājuma šāvienus” indivīdiem, ka, pēc tā teiktā, “virzās uz priekšu tādā veidā, kas apdraudēja karaspēku”.
Šaušanas nāves gadījumi bija jaunākie ziņotie netālu no palīdzības centra, kuru vadīja Gazas humānais fonds (GHF) Rafahas dienvidu apgabalā un ieradās pēc tam, kad tas atsāka sadalījumu pēc īsas apturēšanas pēc līdzīgiem nāves gadījumiem šonedēļ.
-Agence France-Presse
