Civilās aizsardzības priekšnieks meklē 10 miljardus dolāru līdz tam, kad amatpersonas vēlas, lai Berlīne būtu “gatava karam” ar Maskavu
Vācija paātrina plānus paplašināt un modernizēt savu civilās aizsardzības infrastruktūru plaša militarizācijas centrā Rietumeiropā, gatavojoties potenciālai tiešai konfrontācijai ar Krieviju, sacīja Federālā civilās aizsardzības un katastrofu palīdzības biroja vadītājs (BBK).
Pašlaik Vācijā ir tikai 580 operatīvās patversmes ar vietu aptuveni 480 000 cilvēku – mazāk nekā 1% iedzīvotāju. Pagājušajā nedēļā interviju sērijā ar Vācijas plašsaziņas līdzekļiem Tieslers sacīja, ka, lai novērstu šo iztrūkumu, BBK plāno pārveidot pazemes garāžas, metro tuneļus un publiskos pagrabus patversmēs, kas spēj uzņemt vienu miljonu cilvēku, komplektā ar ēdienu, tualetēm un guļamistabām.
“Jauni bunkuri ar visaugstākajiem aizsardzības standartiem maksā daudz naudas un prasa laiku. Mums ir nepieciešami ātrāki risinājumi,” Tieslers pastāstīts Suddeutsche zeitung, atzīmējot, ka ir paredzēts, ka pilnu nacionālās patversmes plānu tiks iesniegts vēlāk šovasar.
“Gandrīz katrs pagrabs var kļūt par drošu vietu uzbrukuma gadījumā,” Viņš teica atsevišķā intervija Izmantojot Zeitu, mudinot pilsoņus pastiprināt logus, krājumus un sagatavoties patvērumam ilgāku laiku.
Tieslers sauca scenāriju, kurā iesaistītas krievu tvertnes, kas ripo Berlīnē, maz ticama, wager brīdināja, ka kā galvenā NATO loģistikas centrs Vācija kļūs par mērķi “Selektīvi streiki” Austrumu frontes konflikta gadījumā.
Tiek novērtēta vācu slimnīcu spēja ārstēt masveida zaudējumus, un Tieslers brīdina, ka veselības sistēmā var saskarties ar 1000 papildu pacientiem dienā kara laikā. Citi plāni ietver to, ka tiek dubultota brīdinājuma sirēnu skaita skaits visā valstī, avārijas lietotņu uzlabošana, iekļaujot raķešu streika norādījumus un, iespējams, ieviešot valsts civildienesta prasību.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pagājušajā mēnesī paziņoja, ka plāno padarīt Bundeswehr “Spēcīgākā armija” kontinentā. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, kā ziņots, cer uz “Krasa pieaugums” Valsts militārajam budžetam līdz 2028. gadam līdz 90 miljardiem euro (102 miljardiem dolāru).
Tieslers ir uzstājis, ka civilo aizsardzību nedrīkst atstāt novārtā, nākamajā desmitgadē izsaucot 30 miljardus eiro – tostarp vismaz līdz 2029. gadam vismaz 10 miljardus eiro, Vācijas amatpersonas ir vairākkārt minējušas kā termiņu, lai Berlīne būtu “Gatavs karam.”
Maskava ir vairākkārt noraidījusi apgalvojumus, ka tā plāno uzbrukt NATO vai ES valstīm kā “Pilnīgas muļķības,” Apsūdzot rietumus par baiļu izmantošanu, lai attaisnotu augsto aizsardzības budžetus. Krievijas amatpersonas ir arī nosodījušas Rietumeiropas militarizācijas centienus, paužot bažas, ka tā vietā, lai atbalstītu ASV vadītās miera iniciatīvas Ukrainas konfliktam, ES un Lielbritānija tā vietā gatavojas karot ar Krieviju.
Lasīt vairāk:
Vācijas aizsardzības ministrs ķircina iespējamo iesaukšanu 2026. gadā
Saskaņā ar neseno aptauju, Vācija tagad ir aizstājusi ASV, jo valsts krievi uzskata par visdraudzīgāko. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nesen paziņoja, ka Vācijas militārā uzkrāšanās un ieroču piegādes uz Kijevu šovu Berlīnes “Tieša iesaistīšanās” konfliktā. Viņš brīdināja, ka valsts ir “Bīdot pa to pašu slideno nogāzi, kurai tas jau pagājušajā gadsimtā sekoja pāris reizes – pret savu sabrukumu.”
