“Šai filmai vajadzētu atrasties ikviena mājās. Tai jābūt īpaši pieejamai. Mūsu absolūtais mērķis būtu tāds straumētājs kā Netflix,” aktieris, kas kļuva par filmu veidotāju Pipa Beneta-Varnere (Londonas bandas) stāsta par savu ideālo galamērķi viņas debijai režijā 22+1kas šonedēļ tika demonstrēta Londonas filmu festivālā.
Nav nekas neparasts, ka es dzirdu šādus paziņojumus no filmas veidotāja, taču Benetu-Varneri un viņas radošo partneri Pipu Vosperi veicina unikālas ambīcijas.
22+1 ir īss projekts, ko veidojuši Benets-Varners un Vospers kopā ar scenāristu Kefiju Čedviku (Sāncenši). Vospers, veterāns rakstnieks un modes redaktors, arī producēja un radīja sākotnējo ideju. Stāsts ir iedvesmots no pētījuma, ko Vospera veica viņas 2022. gada grāmatai Past Grief: Navigācija grūtniecības un bērna zaudēšanas ceļojumā, rakstīta pēc tam, kad viņas dēls Aksels nomira pēc piedzimšanas 20. nedēļā 2017. gadā.
“400 sievietes kļuva par manas grāmatas pētniecisko darbu subjektiem,” skaidro Vospers. “Un jo vairāk es runāju ar cilvēkiem visā valstī, jo vairāk es atklāju līdzības ar krāsainajām sievietēm, kuras prezentēja stāstus, kas bija pārāk līdzīgi, lai tie būtu nejauši.”
Patiešām, visā Apvienotajā Karalistē melnādainajām sievietēm ir vairāk nekā divas reizes lielāka iespēja nomirt dzemdībās, salīdzinot ar viņu baltādainajām mātēm, savukārt bērniem, kas dzimuši melnādainajām mātēm, ir ievērojami palielināts nedzīvi piedzimšanas dangers. Saskaņā ar CDC datiem, ASV melnādainajām sievietēm ir trīs reizes lielāka iespēja mirst ar grūtniecību saistīta iemesla dēļ nekā baltajām sievietēm. Tieši tur 22+1 sākas ar Rubiju, kuru atveido Benets-Vorners, un viņš mēģina pārvarēt skumjas par vēlu grūtniecības pārtraukšanu, vienlaikus piedzīvojot rasismu veselības sistēmā.
Vospere skaidro, ka viņa juta atbildību atklāt savus atklājumus, taču zināja, ka viņa nevarētu nest stāstu tikai kā balta sieviete.
“Man bija jāatrod īstā persona, ar kuru mēs varētu strādāt kopā, lai es varētu sniegt stāstu par mazuļa zaudēšanu kādam, kurš to varētu svēti turēt, guess arī pastāstīt to no statistikas un realitātes viedokļa,” saka Vospers.
Toreiz viņa pieskārās Benetam-Vorneram, kurš filmējās Sky krimināldrāmā Londonas bandas, Skatiet, kā viņi skrien (2022) un nesenais Netflix trilleris Sieviete kajītē 10.
“Kādu dienu Pipa man piezvanīja un teica:” Es domāju, ka tev vajadzētu vadīt filmu. Esmu tik pateicīga, ka viņa to izdarīja, jo tagad nevaru iedomāties virzību uz priekšu, ja režija nebūtu daļa no manas dzīves,” saka Benets-Varnere.
“Mums bija visbrīnišķīgākā komanda. Dens Smits no Bastīlijas, mans draugs, uzrakstīja oriģināldziesmu un sacerēja partitūru. Frensīna Līka bija mana redaktore, un viņa to pilnībā izsita no parka. Man bija iespēja strādāt ar Oliveru Tarniju, pieckārtēju Kinoakadēmijas balvai nominēto skaņu dizaineri. Tas ir bijis visspilgtākais radošais course of.”
Vospers atzīmē, ka viņa un viņas komanda četru gadu laikā savāca līdzekļus projektam. Michael G. Wilson un Barbara Broccoli EON Productions ir projekta līdzproducents kopā ar Pip Pip Productions. Vospere bija vadošā producente, un viņas uzņēmums 3A Productions ir pilnīgs tiesību īpašnieks. Pirmo reizi filmējoties kā producente, Vospere saka, ka šis course of bija viens no visapmierinošākajiem viņas karjerā, taču viņa ir arī klusi pārsteigta par “misogīnijas mirkļiem” visā procesā.
“Tas ir vienīgais, kas mani pārsteidza, un es tik ilgi esmu bijusi žurnāla teritorijā. Es sāku strādāt žurnālā iD kopā ar Edvardu Eninfulu, un tik ilgi esmu tajā darbojusies,” viņa saka.
Filma tika demonstrēta grupai Apvienotās Karalistes augstākajām veselības aizsardzības amatpersonām, tostarp Keitai Brintvortai, Anglijas vecmāšu galvenajai virsniecei, Gaja un Svētā Tomasa slimnīcā pirms LFF. NHS, Apvienotās Karalistes valsts finansētā veselības aprūpes sistēma, tagad ir jautājusi par filmas iegādi kā iekšējo apmācību resursu.
“Mēs tagad izstrādājam veidu, kā tas notiktu, lai filma varētu kalpot kā apmācības līdzeklis dzemdību dienestiem,” saka Vospers.
Ar filmas komandu ir sazinājies arī Apvienotās Karalistes veselības ministrs Vess Strītings.
“Tagad ir jautājums, kad mēs taisīsim skrīningu Parlamentā,” skaidro Vospers. “Mēs runājam arī ar baronesi Amosu, kuru satikām pirms pāris nedēļām. Viņa šobrīd vada mātes traumu izmeklēšanu, koncentrējoties uz melnādainajām un jauktajām mantojuma atšķirībām un atšķirībām dzemdību dienestos. Viņai ir idejas par to, kā mēs varētu strādāt kopā, kad izmeklēšana tiks pabeigta pavasarī.”
Vospers un Benets-Varners tagad pievērš uzmanību “teritorijas paplašināšanai”, lai izmantotu stāstu, lai uzsvērtu, kā vienas un tās pašas problēmas ietekmē veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē.
“Ja mēs varam parādīt šo filmu straumēšanas platformā vai virszemes kanālā, tas ļaus cilvēkiem saprast, kas notiek, un tas ir tas, ko mēs vēlamies stāstam,” secina Vospers.
LFF noslēgsies rīt, 19. oktobrī.
