Izšķirt Taksometra vadītājs cenšas turpināt strādāt par viņa dzimto Kantonas valodu mandarīnu valodā. Petty gangsteri veic varas iestāžu darbu, neveicot vardarbīgas debates par nacionālās drošības likumu. Honkongas neatkarības atbalstītāji tiek ieslodzīti.
2015. gadā Honkongas filmu veidotāju kliedziena grupa iedomājās, kā viņu daļēji autonomā pilsēta varētu izskatīties kā Ķīnas komunistiskās partijas (CCP) pieaugošajā ietekmē.
“Jebkura līdzība ar faktiskajiem notikumiem vai personām ir pilnīgi nejauša,” lasāms pirmajā ainavā atklāšanas kredītos. Bet desmit gadu laikā daudzas no desmit gadu laikā izteiktajām prognozēm kaut kādā veidā ir notikušas.
Direktori “redzēja Honkongas sociālo vidi, it īpaši pēc okupācijas kustības 2014. gadā”, saka Ching Wong, Honkongas filmu festivāla Lielbritānijas (HKFFUK) direktors, kas ir Parādot filmu Londonā svētdienlīdzautors Amnesty International.
Wong, kurš rakstīja un zvaigznes vienā no filmas piecām īsajām vinjetēm, saka, ka filmu veidotāji “vēlējās atspoguļot Honkongas zeitgeist tajā laikā”.
Occupy protestos 2014. gadā bija redzami desmitiem tūkstošu protestētāju, no kuriem daudzi studenti vairākas nedēļas aizņem Honkongas ielās, lai pieprasītu pilnībā demokrātiskas vēlēšanas. Lai arī protesti neizdevās, viņi pamodināja politisko apziņu Hongkongeru paaudzē, kuri piecus gadus vēlāk atkal vedīs uz ielām, vēl lielākā skaitā, izraisot vēl lielāku apspiešanu.
Izgatavots par kurpju auklas budžetu USD 500 000 apmērā (47 400 sterliņu mārciņu), desmit gadi bija tūlītējs trieciens, kad tas tika izlaists 2015. gada beigās, iesaiņojot neatkarīgus kinoteātrus un kopienas seansus, pat pēc komerciālajiem teātriem izvilka filmu, visticamāk, tā jutīguma dēļ. Neskatoties uz to, ka Ķīnas štata plašsaziņas līdzekļi to sagrauj, tā ieguva labāko filmu balvu Honkongas filmu balvās. Filma izmantoja “satraukumu par to, par ko pilsēta kļūs”, saka Wong, kas tagad atrodas Londonā.
Šis gads ir HKFFUK trešais izdevums – ikgadējs mākslas un kultūras pasākums, kurā parādīti 52 nosaukumi vietās visā valstī. Tā ir daļa no cilvēku un kultūras viļņa, kas pēdējos piecos gados ir ieradušies Apvienotajā Karalistē no Honkongas, kuru galvenokārt veicina Honkongas brīvību apspiešana. Īpaši gadi kopš 2019.-2020. Gada demokrātijas pro-demokrātijas protestiem, kuros apmēram divi miljoni cilvēku devās uz ielām, lielākoties izaicinot ĶKP valdību mūsdienu vēsturē, ir redzējusi skarbu reakciju no Pekinas, kas ir izraisījusi simtiem tūkstošu cilvēku emigrācijas vilni.
Festivāla mērķis ir palīdzēt Hongkongers un citām migrantu kopienām sazināties savā starpā – dialogs, kas “izveidojis Lielbritānijas sabiedrības audumu”, saka Wong. Festivāla organizatori vēlas uzsvērt pasākuma svētkus Āzijas diasporā Lielbritānijā, kā arī tā demonstrāciju austrumu un Dienvidaustrumu Āzijas kultūrā.
Bet ar Honkongu ir grūti izvairīties no politikas. Desmit gadu demonstrēšana Londonā, kā arī tas, kas ir enerģētiskās jaunās diasporas svētki, kas ieradušies Lielbritānijā, atspoguļo faktu, ka filmu nevar parādīt pilsētā, kas to piedzima.
Desmit gadu laikā kopš filmas pirmās izlaišanas Honkongu ir pārveidojis ĶKP, kas sagrāva demokrātijas pro-demokrātiju 2019.-20. Gadā ar spēku, kas šokēja pasauli. 2020. gadā Pekina uz teritoriju uzlika nacionālās drošības likumu – notikumu, kas tiek iedomāts ekstras, desmit gadu īsfilmu. Pagājušajā gadā pašas Honkongas likumdevējs-tagad nav nekādas jēgpilnas opozīcijas, jo demokrātijas atbalstītāji likumdevēji ir ieslodzīti, atlaisti vai atkāpušies-pieņēma vēl vienu nacionālās drošības likumu, kas pazīstams kā 23. pants, kas papildina varas iestāžu spēju atcelt disidentu.
Kriminālatbildība par visu, ko varētu interpretēt kā nomierinošu, graujošu vai kā citādi ietilpst nacionālās drošības likumu neskaidri formulētajos noteikumos, ir atdzesējis Honkongas savulaik dinamiskās mākslas nozari. Neatkarīgi grāmatu veikali ir slēgti vai ir skārušas apgrūtinoša nodokļu izmeklēšanaApvidū Kultūras notikumi ir bijuši atceltsApvidū Valdība ir īpaši izvēlējusies “maigu pretestību”, šķietamu atsauci uz mākslu un izglītojošām darbībām, kas ir kritiskas attiecībā uz varas iestādēm.
Vismaz viens no desmit gadu direktoriem ir atstājis Honkongu Lielbritānijā, savukārt vairāki citi dod priekšroku neatklājot savas atrašanās vietas drošības problēmu dēļ.
Bet pat Apvienotajā Karalistē joprojām ir izaicinājumi. Wong saka, ka no šodienas viedokļa viena no visatbilstīgākajām desmit gadu tēmām ir valodas zaudēšana. Tā kā Pekina cenšas palielināt savu pēdu Honkongā, varas iestādēm ir veicināja mandarīnu lietošanudialekts, kas runā cietzemē, virs Kantonas, kuru runā vairums vietējo Hongkongers. Tā ir nākotne, kas izpētīta sadaļā ar nosaukumu Dialect, kas seko kantoniešu valodā runājošā taksometra vadītāja dzīvei, kurš arvien vairāk zaudē pasaulē, kas prasa viņam runāt un saprast mandarīnu.
Lai arī daudzi Hongkongi ir atraduši lielāku brīvību Lielbritānijā, turpinās cīņa par viņu dzimto valodu. “Vai nu uzturoties Honkongā, vai arī uzturoties Lielbritānijā, viņi saskaras ar savas kultūras atstumtību,” saka Wong. “Tas man patiešām sit personīgi”.
