IDFA Isabel Arrate Fernandez par vadošo pasaules lielāko dokumentālo filmu festivālu un aizliegumu Izraēlas valsts sponsorētajām organizācijām

Savā sveiciena vēstulē IDFA viesiem festivāla jaunā mākslinieciskā direktore Isabel Arrate Fernandez raksta: “Šajos neskaidrajos laikos mums vairāk nekā jebkad agrāk vajadzīgas filmu veidotāju un mākslinieku balsis.”

It kā atbildot šim aicinājumam, daži no mūsu laika izcilākajiem dokumentālo filmu veidotājiem ienes jaunus darbus 38.^th Amsterdamas Starptautiskā dokumentālo filmu festivāla izdevums: Laura Poitrasa, Vitālijs Manskis, Viktors Kosakovskis, Mstislavs Černovs, Tamāra Kotevska, Susana de Sousa Dias, Raul Peck, Gianfranco Rosi, Verner Herzog, Chai Vasarhelyi, Jimmy Chin, Jay Rosenblatt, Lessin, many Tiaal, Lessin, Carl Deal.

“Mēs tiekamies laikā, kad katru dienu saskaramies ar kara, netaisnības, vardarbības un genocīda attēliem Gazā,” raksta Arrate Fernandess, “attēli, kas prasa mūsu empātiju, konfrontē mūs ar aptveramās robežas, pat paplašinot mūsu ticību pašai cilvēcei.”

Vairākas sērijas filmas pievēršas karam Gazā, kas prasījis desmitiem tūkstošu dzīvību, tostarp Gazas dvīņi, atgriezieties pie manisrežisors Mohammed Sawwaf, un Gazas klaunsrežisors Abdulrahmans Sabbahs.

“Tos patiešām ir radījuši cilvēki, kas tur dzīvo, kas nāk no šīs vietas un ir bijuši uz vietas, piedzīvojot visas šīs zvērības,” Arrate Fernandez stāsta Deadline. “Savu stāstu un filmu gala rezultātā viņi patiešām sniedzas tālāk par to, ko mēs esam redzējuši ziņās pēdējos divos gados… sniedzot stāstus par tur dzīvojošiem cilvēkiem, par māti, par vīrieti, kurš ar savu darbu cenšas nodrošināt savu ģimeni. Un tādā veidā, es domāju, [they] izdodas arī izveidot cilvēku tiltus [by] koncentrējoties tieši uz šiem cilvēku stāstiem.

Līdzāspastāvēšana, mans dupsis!režisore Amber Fares, “skatās uz to, kas notiek pēdējos divos gados [in Israel and Gaza] no citas perspektīvas un ienesot komēdijas elementus,” atzīmē Arrate Fernandess. Īsā dokumentālā filma Atgriezties uz al-Ma’inno Kriminālistikas arhitektūras, pārbauda, ​​kas ir kļuvis ar palestīniešu ciematu, ko 1948. gadā sagrāba Izraēlas kaujinieki.

IDFA neņem vērā arī notiekošo karu Ukrainā, kas aplūkots Oskara balvas ieguvēja Mstislava Černova filmā. 2000 metri līdz AndriivkaiVitālijs Manskis Laiks uz mērķiun vairākas citas programmas filmas: Militantroposrežisori Alīna Gorlova, Simons Mozgovijs un Jeļizaveta Smita, un Klusie plūdirežisors Dmitro Suhoļickijs-Sobčuks.

“Militantropos un Klusie plūdi Šajā gadījumā patiešām sniedziet citu leņķi, padziļinātu skatījumu un atspoguļojumu par šo karu, kas notiek tagad kopš 2022. gada vai pat pirms tam, jo ​​tas sākās 2014. gadā,” saka Arrate Fernandess, “un aplūkojiet to nedaudz tālāk par tiešajiem kara upuriem un kara stāstiem.

IDFA iepriekšējā mākslinieciskā direktora Orvas Nyrabijas vadībā stingri iestājās pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un ir pielikusi saskaņotas pūles, lai ar IDFA Bertas fonda starpniecību atbalstītu Ukrainas dokumentālo filmu veidotāju kopienu. Tas atbilst tās deklarētajai misijai būt “apņēmīgai iestādei ar sociāli kritisku perspektīvu”. Taču strīdi izraisīja IDFA šogad pieņemto lēmumu aizliegt Izraēlas valsts atbalstītajām organizācijām apmeklēt festivālu, atsaucoties uz to, ko tā uzskata par Izraēlas valdības cilvēktiesību pārkāpumiem. IDFA noraidīja Izraēlas DocAviv festivāla, CoPro — Izraēlas satura mārketinga fonda un sabiedriskās raidorganizācijas Kan akreditācijas pieprasījumus, un līdzīgi ir aizliegusi valsts atbalsta organizācijas no Krievijas un Irānas.

“Daudzi cilvēki domā, ka mēs atsakām filmu veidotājiem, filmu profesionāļiem, ka mēs kategoriski boikotējam Izraēlas filmas vai, tātad, citas filmas. Un tas tā nav,” uzstāj Arrate Fernandess. “Mēs pieņēmām lēmumu šīs organizācijas neakreditēt, taču esam atvērti [individual] filmu veidotāji un filmu profesionāļi no visas pasaules. Mēs noskatījāmies visas filmas, ko saņēmām, gan no Izraēlas, gan arī no Krievijas, arī no Irānas vai no kādas citas valsts, kas šobrīd īsti neatbalsta cilvēktiesību vērtības. Un mēs savu lēmumu pamatojām ar šo filmu noskatīšanos un pēc tam noskaidrojām, kas finansēs šīs filmas, ja mēs vēlamies tās atlasīt.

Viņa piebilda: “Atskatoties atpakaļ, [the decision] radīja zināmu apjukumu. Es neesmu pārliecināts, ka no tā mēs būtu varējuši izvairīties.

Savā vietnē IDFA raksta: “Šonedēļ vairāki plašsaziņas līdzekļi ir nepatiesi apgalvojuši, ka IDFA nepieņem filmu veidotājus vai filmas no Izraēlas. Tas nav pareizi. IDFA neizslēdz atsevišķus, neatkarīgus filmu veidotājus un filmu profesionāļus, tostarp Izraēlas.”

Festivāla vietne arī norāda: “Nesen IDFA pievienojās 713 organizācijām un 2163 māksliniekiem, parakstotHolandiešu un beļģu kultūras boikots pret Izraēlu. Šis boikots atbilst mūsu esošajam vadlīnijas: izslēgt Izraēlas valdības finansētās iestādes. Tas dara nē attiecas uz visām filmām, filmu veidotājiem vai citiem filmu profesionāļiem no Izraēlas.

Šis ir Arrate Fernandez inaugurācijas gads mākslinieciskās vadītājas amatā, taču viņa jau sen ir bijusi saistīta ar iestādi, vairāk nekā divus gadu desmitus strādājot kā IDFA Bertas fonda izpilddirektore un vadošā IDFA filmu veidotāju atbalsta nodaļa.

“Es ilgu laiku esmu bijusi daļa no šīs organizācijas citā lomā,” viņa saka, atceroties neaizmirstamu pieredzi no iepriekšējiem IDFA. “Es nekad neaizmirsīšu, kad [director] Viktors Kosakovskis skrēja ar lenti zem rokas uz ekrānu Tishe! pirmo reizi pie skatītājiem, un man viņš bija jāpaņem stacijā, lai viņš laicīgi nokļūtu kinoteātrī, jo cilvēki jau tur sēdēja… Kad Viktors atgriežas uz pirmizrādi triljons festivālā ir ļoti aizraujoši, jo viņš ir bijis regulārs festivālu dalībnieks tik daudzus gadus.

triljons pirmizrāde notiek konkursā Envision kopā ar Sky Hopinka’s Powwow cilvēki; Es gribu viņas nāvirežisors Džanluka Matarrese; Kurmja atzīšanāsrežisors Mo Tan, Amílcarrežisors Migels Īks, un citas filmas.

“Tā ir tik daudzveidīga izvēle,” atzīmē Arrate Fernandess. “[With] Iedomājieties, es domāju, ka viena no lietām, kas komandai patiešām patīk, ir tieši izpētīt, kā filmu veidotāji strādā ar dokumentālo valodu, izplatot savus stāstus, wager arī spēlējoties ar tiem un izaicinot mūs kā skatītājus ar savu darbu.

Fordlandijas panaceja pirmizrādi piedzīvo arī portugāļu mākslinieces un režisores Susana de Sousa Dias dokumentālā filma Envision, kura šogad ir IDFA goda viesis. Filma pēta dīvainu koloniālo shēmu 20. gados^th gadsimtā, kad autoražotājs Henrijs Fords mēģināja izveidot gumijas plantāciju Amazones lietus mežā Brazīlijā.

De Sousa Dias “ir patiesi mainījusi veidu, kā arī citi dokumentālo filmu veidotāji strādā ar arhīvu, kurā viņa patiešām šķeļ un pēta, pārbaudot šo arhīvu vairāk nekā izmantojot to kā attēlu, lai pastāstītu stāstu vai ilustrētu stāstu,” komentē Arrate Fernandess. “Viņa patiešām meklē, pārbauda arhīvu tādā veidā, lai atklātu arī to, kas tur nav vai kas nav stāstīts, vai ko nestāsta cilvēki, kas veido šo arhīvu.”

IDFA programmā ir pārstāvētas daudzas filmas ar Oskara centieniem, tai skaitā Sešu miljardu dolāru cilvēksJūdžina Jarecka filma par Wikileaks dibinātāju Džulianu Asanžu; Rauls Peks Orvels: 2+2=5; Piesegšanarežisori Laura Poitras un Mark Obenhaus; Jūlija Lokteva ar Mani nevēlamie draugi: I daļa – Pēdējais ēters Maskavā; Griešana caur akmeņiemrežisori Sara Khaki un Mohammadreza Eyni; Sēklasrežisore Brittany Shyne; Stāsts par Siljanurežisore Tamāra Kotevska, Mīlestība + karšrežisori Chai Vasarhelyi un Jimmy Chin, kā arī iepriekšminētais 2000 metri līdz Andriivkai; Līdzāspastāvēšana, mans dupsis!un citi ASV Kinoakadēmijas balvas pretendenti.

IDFA ir piemērots laiks, lai palīdzētu filmu veidotājiem Oskaru medībās, jo tas notiks tikai dažas nedēļas pirms balsošanas par Oskara kandidātu sarakstiem dokumentālajām un īsfilmām.

“Ar šo lomu, ko IDFA ir ieguvusi šajās sacensībās, tā pulcē dažādas pasaules, jo līdz ar akadēmijas dokumentālās nodaļas internacionalizāciju liela daļa šo dalībnieku neatrodas ASV un daudzi no viņiem ierodas IDFA,” saka Arrate Fernandess. “Tātad mums ir šie krustojuma punkti, kur var satikties un iesaistīties ASV puse un ārpus ASV puse. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti vērtīgi arī visai nozarei.”

IDFA, kurā tiek demonstrētas vairāk nekā 250 filmas, tostarp darbs VR, pulcē tūkstošiem filmu profesionāļu no visas pasaules. Kamēr programma ir izveidota, nevar pateikt, kas notiks uz vietas – sanāksmēs, paneļdiskusijās vai, kā saka Arrate Fernandez, “malā… aizkulisēs”. Tur rodas interesantas iespējas “ražošanas kontaktu ziņā, kurš ar ko runā. No tā var rasties jaunas lietas un jauna sadarbība.”