40 gadus cilvēki ir apsprieduši ceļojumu laikā pastāvošās neatbilstības Atpakaļ uz nākotni. Cilvēkiem, īpaši internetā, patīk runāt par to, kā filmās darbojas ceļošana laikā. Viens no smieklīgākajiem piemēriem, manuprāt, ir no 1985. gada megahita, un tas ietver Gibson ES-350, kurā Mārtijs (Maikls J. Fokss) spēlē “Džoniju B. Gudu” dejā Enchantment Beneath The Sea 1955. gadā. Tā nav laika ceļojuma vaina, wager gan mākslas nodaļas lēmums, ko pieņēmusi filma. Fox runā par “strīdām” savā jaunajā memuāros.
Ģitāru filmā Gibsons izlaida tikai 1958.
Problēma, uz kuru ģitāras cienītājiem patīk pievērst uzmanību, ir tāda, ka ES-345 modelis, tāpat kā filmā redzamais, tirgū tika ieviests tikai 1958. gadā, trīs gadus. pēc deja Burvība zem jūras. Savā grāmatā Nākotnes zēns: Atpakaļ uz nākotni un mans ceļojums caur telpas-laika kontinuumu, izmantojot SyfyFox raksta par:
īslaicīga neatbilstība, uz kuru atkal un atkal ir norādījuši ģitāras cienītāji un Again to the Future fani. Protams, tas ir ievērības cienīgs tikai tūkstošiem nākotnes vadītāju, kuri skatās katru filmas detaļu un analizē katru laika skalas kontinuuma dīvainību.
Pēc Fox teiktā, ir notikušas debates par to, vai šī “neatbilstība” bija tīša vai nē. Šīs debates tagad ir atrisinātas. Tas nebija laika ceļojuma dīvainība, tas pat nebija plānots:
Taču šeit nav domāta kinematogrāfiska Lieldienu ola — filmas mākslas nodaļa vienkārši izvēlējās ES-345, jo tas izsauca ikonisko vīna sarkano cirvi, ar kuru Čaks Berijs slaveni staigāja pa skatuvēm visā pasaulē.
Tas arī viss. Tika izvēlēts tikai rekvizīts, jo tas atgādināja ģitāru, kuru spēlēs Čaks Berijs, lai gan viņš bija slavens ar citu modeļu spēlēšanu, jo īpaši ar ES-350T. Guess, tā kā mēs runājam par tēmu par neatbilstībām, parunāsim par Mārtija atskaņoto dziesmu un Mārvina telefona zvanu viņa “brālēnam” Čakam Berijam (Mārvins ir izdomāts tēls).
Iespējams, ka pirms dejas tika uzrakstīts arī “Džonijs B. Guds”.
Čaks Berijs ierakstīja savu ikonisko hitu “Johnny B. Goode” 1957. gada beigās, un tas tika izlaists 1958. gadā (nejauši tajā pašā gadā tika prezentēts Gibson ES-345). Tika ziņots, ka tas tika uzrakstīts pāris gadus agrāk vai vismaz tika rakstīts 1955. gadā. Tātad to “jauno skaņu”, ko Čaks meklēja, pēc Mārvina domām, Berijs, iespējams, jau bija atklājis līdz dejai, kas notika 55. gada novembrī.
Turklāt Berijs ierakstīja vēl vienu no savām ikoniskākajām dziesmām “Maybellene” 1955. gada maijā Chess Information studijā Čikāgā un izdeva to jūnijā, piecus mēnešus pirms dejas. “Maybellene” nav tāda leģendāra sākuma rifa kā “Johnny B. Goode”, taču tas noteikti ir stilā, ar kuru Čaks Berijs kļūtu slavens visā pasaulē.
Slavenais rifs ir vēl vecāks
Tas vēl nav viss, pats Berijs atzina, ka viņu “iedvesmojis” rifs, kas ievada Luisa Džordana dziesmu “Ain’t That Just Like a Woman”, kas tika ierakstīta 1946. gadā! Viss, kas nepieciešams, ir viena klausīšanās lai noteiktu, ka rifi ir gandrīz identiski. Var droši pieņemt, ka Berijs jau zināja šo rifu un, iespējams, pat vienā vai otrā veidā spēlēja koncertā vairākus mēnešus un varbūt gadus pirms Mārvina telefona zvana 1955. gadā.
Kāda tam visam jēga? Es esmu Maikla Dž.Foksa pusē. Kuru interesē precīzs laika grafiks un vai viss tajā ir perfekti periodam pareizs? Tā ir viena no labākajām ainām vienā no labākajām 80. gadu filmām. Vienkārši izbaudiet to, jo īpaši kopš Atpakaļ uz nākotni no nākamās nedēļas uz ierobežotu laiku atkal būs pieejams kinoteātros!
