Kārnija valdība saka, ka tā samazina ārvalstu palīdzības izdevumus līdz līmenim, kas atbilst Kanādas pirmspandēmijas palīdzības piešķīrumiem, nenorādot šī gada palīdzības budžeta lielumu.
Otrdienas budžets paredz 2,7 miljardu dolāru samazinājumus četru gadu laikā, kas ietekmēs tādas lietas kā globālie veselības projekti. Otava arī atsauc zināmu atbalstu pasaulē pazīstamam palīdzības pētniecības centram.
“Tiks samazināts attīstības finansējums globālajai veselības plānošanai, kur Kanādas ieguldījums ir neproporcionāli pieaudzis salīdzinājumā ar citām līdzīgām ekonomikām,” teikts budžeta dokumentā.
Nav skaidrs, kur tiks samazināts atbalsts. Budžetā tiek runāts par “inovatīvu instrumentu izmantošanu, vienlaikus koncentrējot atbalstu valstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams” un esošo līgumu pārveidošanu ar konkrētām valstīm.
Budžetā arī teikts, ka Kanāda samazinās finansējumu “dažām starptautiskām finanšu iestādēm”, vienlaikus meklējot veidus, kā “Kanādas ieguldījumus varētu vēl vairāk piesaistīt”.
Kanāda iztērēja 6 miljardus ASV dolāru palīdzībai pēdējā ziņotajā fiskālajā gadā, kas beidzās 2024. gada martā, kā arī $ 2,6 miljardus starptautiskajai finanšu palīdzībai, piemēram, aizdevumiem Ukrainai. Kopējie izdevumi par visiem ar palīdzību saistītajiem dokumentiem, tostarp atbalsts bēgļiem Kanādā un attīstības dotācijas, pagājušajā finanšu gadā sasniedza 12,3 miljardus ASV dolāru.
Otava pandēmijas laikā palielināja savus attīstības un humānās palīdzības izdevumus, daļēji lai atjaunotu apstājusies progresu cīņā pret tādām nopietnām slimībām kā AIDS un tuberkuloze, jo valdības pievērsa uzmanību COVID-19.
Saņemiet iknedēļas ziņas par naudu
Iegūstiet ekspertu ieskatus, jautājumus un atbildes par tirgiem, mājokļiem, inflāciju un personīgo finanšu informāciju, kas jums tiek piegādāta katru sestdienu.
Jaunattīstības valstis joprojām cīnās ar parādu krīzi, ko izraisa augstās procentu likmes, kas pieauga, jo turīgākās valdības pandēmijas laikā tērēja lielus līdzekļus. Viņi arī saskaras ar dabas katastrofu skaita un intensitātes palielināšanos klimata pārmaiņu dēļ.
Saskaņā ar “tirdzniecības finansēšanas” karogu valdība atkārtoti novirza 138 miljonus ASV dolāru no pašreizējā finansējuma Kanādas globālajām lietām — galvenokārt no piešķīruma, ko Otava izmanto, lai globālajos samitos paziņotu par finansējumu, lai atjaunotu Ukrainas kritisko infrastruktūru.
Valdība saka, ka Ukrainas rekonstrukcija varētu veicināt Kanādas rūpniecību “gandrīz visās nozarēs, sākot no inženierijas un enerģētikas līdz lauksaimniecības pārtikai, veselības aprūpei un tehnoloģijām”.
Starptautiskais attīstības pētniecības centrs redzēs arvien dziļākus samazinājumus, sākot ar 11,4 miljoniem ASV dolāru fiskālā gadā, kas sākas aprīlī, un piecu gadu beigās pieaugs līdz 23,5 miljoniem ASV dolāru gadā.
Parlaments ir piešķīris USD 159,4 miljonus IDRC kārtējam fiskālajam gadam.
Samazinājumi tika veikti tikai dažas dienas pēc tam, kad Randeep Sarai, starptautiskās attīstības valsts sekretārs, ierosināja, ka iestādei būs pietiekams finansējums.
Apakšpalātas ārlietu komitejā 28. oktobrī liberāļu deputāts Robs Olifants, ārlietu ministres Anitas Anandas parlamentārā sekretāre, iztaujāja Sarai par IDRC finansējumu šajā budžetā.
Olifants sauca IDRC par “izcilu, pasaules līmeņa iestādi, kas nodrošina pētniecību, lai mēs sniegtu savu palīdzību vislabākajās vietās.”
Viņš teica, ka aģentūras pētījumi noved pie projektiem, kas novērš dārgas humānās krīzes. Sāra piekrita.
“Es to saucu par mūsu slepeno ieroci. Es domāju, ka IDRC ir viens no Kanādas labākajiem ieguldījumiem,” sacīja Sarai. Viņš minēja piemēru, kad aģentūra palīdzēja izveidot “klimatam izturīgus kartupeļus Filipīnās”, kas palīdzēja lauku nabadzīgajiem pabarot savus bērnus un sūtīt tos uz skolu.
“Es domāju, ka tā turpinās uzturēt nepieciešamo atbalstu. Tas ir viens no Kanādas svarīgākajiem institūtiem,” liecināja Sarai.
Premjerministrs Marks Kārnijs šomēnes dosies uz G20 samitu Johannesburgā. Paredzams, ka Dienvidāfrikas valdība centīsies palielināt palīdzības izdevumus un aizdevumus, lai risinātu šonedēļ nosaukto “nevienlīdzības ārkārtas situāciju”, kas grauj demokrātiju un destabilizē ekonomiku.
&kopija 2025 The Canadian Press
