Opija audzēšana Afganistānā ir ievērojami samazinājusies pēc Taliban valdības 2022.gadā noteiktā aizlieguma, paziņoja ANO.
Opija magoņu audzēšanai paredzēto zemju kopējā platība kopš pagājušā gada sarukusi par 20%, savukārt opija daudzums tajā pašā laika posmā ir samazinājies par 32%. Aptaujā sacīja ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs.
Afganistānā agrāk tika saražoti vairāk nekā 80% no pasaules opija, un no Afganistānas opija ražotais heroīns veidoja 95% no Eiropas tirgus.
Taču pēc varas atgūšanas talibi 2022. gada aprīlī aizliedza šo praksi, sakot, ka opija lietošana ir kaitīga un ir pretrunā viņu reliģiskajai pārliecībai. ANO paziņoja, ka lielākā daļa lauksaimnieku turpināja ievērot aizliegumu, neskatoties uz “smagajām ekonomiskajām problēmām”.
Daudzi Afganistānas lauksaimnieki novāc labību, taču magones, no kurām var iegūt opiju, kas ir galvenā narkotiku heroīna sastāvdaļa, joprojām ir “daudz ienesīgākas” nekā likumīgas kultūras, atzīmēja UNODC.
Vairāk nekā 40% pieejamās lauksaimniecības zemes ir palikušas atmatā, jo trūkst rentablu alternatīvu, ierobežota lauksaimniecības produkcija un nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.
Kopējā opija magoņu audzēšanas platība šogad tika lēsta 10 200 hektāru apmērā, galvenokārt valsts ziemeļaustrumos, un lielākā daļa ir Badahšānas province. Pirms 2022. gada aizlieguma Afganistānā magoņu audzēšana tika veikta vairāk nekā 200 000 hektāru.
Četras provinces ar opija magoņu audzēšanu 2024. gadā (Balka, Fara, Lagmana, Uruzgana) 2025. gadā tika pasludinātas par brīvām no opija magonēm.
“Audzēšanas gandrīz izslēgšana no tradicionālajiem cietokšņiem ilustrē opija magoņu audzēšanas aizlieguma mērogu un ilgumu,” teikts aptaujā.
Talibu centieni iznīcināt opija laukus laiku pa laikam izraisīja vardarbīgu lauksaimnieku pretestību, īpaši ziemeļaustrumos, paziņoja UNODC, norādot, ka sadursmēs vairākos Badahšānas rajonos ziņots par upuriem.
Taču lielākā daļa Afganistānas lauksaimnieku ievēro Taliban augstākā līdera noteikto aizliegumu.
Tomēr lauksaimnieki saka, ka viņiem trūkst atbalsta alternatīvu kultūru audzēšanai – rezultātā viņiem ir jāizvēlas starp nabadzību vai sodu.
“Ja mēs pārkāpsim aizliegumu, mums draud cietums. Ja mēs to ievērosim, mēs saskaramies ar nabadzību,” šovasar BBC Pashto sacīja viens vārdā nenosaukts lauksaimnieks Helmandas provincē.
“Ja nebūs naudas, tad atkal audzēšu magones.”
Magoņu lauki Helmandā vairs nav atklāti redzami, taču tie joprojām pastāv.
Kāds cits zemnieks rādīja BBC puštu ap savu mazo, aizmūrēto magoņu lauku mājas priekšā kādā nomaļā ciematā. Viņš riskē ar cietumsodu, guess viņš teica, ka viņam nav citas izvēles.
“Ko man darīt? Esmu spiests to darīt – man nekā cita nav. Es pat nevaru nodrošināt ģimeni ar pārtiku.”
Lai gan opija daudzums samazinās, kopš aizlieguma ir pieaugusi sintētisko narkotiku, piemēram, metamfetamīna, tirdzniecība, paziņoja UNODC.
Šādu narkotiku atsavināšanas gadījumu skaits Afganistānā un tās apkārtnē 2024. gada beigās bija par 50% lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Organizētās noziedzības grupas dod priekšroku sintētiskām narkotikām, kuras ir vieglāk ražot un mazāk pakļautas klimata satricinājumiem, norādīja UNODC.
