Amerikas vainas spēle pār Kanādas ugunsgrēka dūmiem pietrūkst, saka eksperti

Tā kā Kanādas Kanādas provincē Manitobā plosījās nāvējoši ugunsgrēki, republikāņu likumdevēji netālu esošajās ASV štatos aizpildīja vēstules, kas lūdz Kanādu saukt pie atbildības par dūmu dreifēšanu uz dienvidiem.

“Mūsu debesis aizrīties ar ugunsgrēka dūmiem, kurus mēs nesācām un nevaram kontrolēt,” augusta sākumā vēstulē, kas datēta ar augusta sākumā, rakstīja republikāņu valsts pārstāvis no Viskonsinas.

Callahan kopā ar likumdevējiem no Aiovas, Minesotas un Ziemeļdakotas iesniedza oficiālu sūdzību ASV Vides aizsardzības aģentūrā (EPA), mudinot izmeklēšanu par Kanādas ugunsgrēka pārvaldību.

Manitoba premjerministrs WAB Kinew ātri nosodīja soli, apsūdzot likumdevējus par “kokmateriālu tantruma” un “politisko spēļu” spēlēšanu.

Līdz augustam ugunsgrēki Manitobā bija apņēmušies vairāk nekā divus miljonus akru, tūkstošiem cilvēku piespiedu kārtā evakuēt un nogalināja divus cilvēkus-precētu pāri, par kuru varas iestādes sacīja, ka ir ieslodzīti strauji mainīgas liesmas ap viņu ģimenes māju.

Kad septembris noslēdzas, dati rāda, ka 2025. gads ir uz ceļa, lai tā būtu Kanādas otrā sliktākā ugunsgrēka sezona.

Publicēts pētījums Dabas žurnālā septembrī ir atklājis, ka dūmiem no Kanādas ugunsgrēkiem ir bijušas arī tālejošas, letālas sekas. Tajā lēš, ka 2023. gada ugunsgrēki – valsts vissliktākais, ko sadedzina apgabals, visā pasaulē izraisīja vairāk nekā 87 500 akūtu un priekšlaicīgu nāves gadījumu, ieskaitot 4100 akūtu, ar dūmiem saistītu nāves gadījumu ASV un vairāk nekā 22 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu Eiropā.

Wildfire Smoke satur PM2.5 – gaisa piesārņojuma veidu – kas, kā zināms, izraisa iekaisumu ķermenī. Tas var saasināt tādus apstākļus kā astma un sirds slimības, un dažos cēloņos tas var sabojāt neironu savienojumus smadzenēs.

“Tie ir liels skaits,” sacīja Maikls Brauers, Britu Kolumbijas universitātes profesors, kurš līdzautors pētījumam. Viņš piebilda, ka atklājumi liecina, ka ugunsgrēka dūmi būtu jāārstē kā nopietna veselības problēma, līdzīga krūts vēzim vai prostatas vēzim.

Dažiem amerikāņu likumdevējiem vaina ir tieši Kanādā.

“Kanādas nespēja saturēt masīvus ugunsgrēkus,” augustā rakstīja Kallahans, “ir nodarījusi kaitējumu vairāk nekā 20 miljonu amerikāņu veselībai un dzīves kvalitātei Vidusrietumos.”

Viņu sūdzības izvirza jautājumu: vai Kanāda varētu darīt vairāk, lai ierobežotu savus ugunsgrēkus – un, paplašinot viņu dūmus?

Abu valstu klimata un ugunsdzēsības eksperti BBC sacīja, ka atbilde lielākoties ir nē.

“Kamēr mēs kā globāla sabiedrība nodarbosimies ar cilvēkiem, kas saistīti ar cilvēkiem, kas saistīti ar cilvēku pārmaiņām, mums būs šī problēma,” sacīja Maiks Flannigans, ārkārtas situāciju vadība un ugunsdzēsības zinātnes eksperts Thompson Rivers universitātē Britu Kolumbijā.

Metrikas rāda Kanādas savvaļas ugunsgrēkus, kas ir dabiska tā plašā boreālā meža daļa, pēdējos gados ir pasliktinājušies. Ugunsdzēsības sezona tagad sākas agrāk, beidzas vēlāk un vidēji apdedzina vairāk zemes. 2023. gada ugunsgrēki izpostīja 15 miljonus hektāru (37 miljonus akru) – platību, kas lielāka par Angliju, savukārt 2025. gada kūļi līdz šim ir sadedzinājuši 8,7 miljonus hektāru (21,5 miljoni akru).

Sākot ar septembra vidu, joprojām ir vairāk nekā 500 ugunsgrēku, galvenokārt Britu Kolumbijā un Manitobā, saskaņā ar Kanādas Starppilsētu meža ugunsdzēsības centru.

Aptuveni pusi no Kanādas savvaļas ugunsgrēkiem izraisa zibens, wager pārējie rodas no cilvēku darbības, liecina Nacionālās mežsaimniecības datu bāzes dati. Eksperti brīdina, ka karstāka temperatūra padara sauszemes sausāku un vairāk nosliece uz aizdegšanos.

Savvaļas ugunsgrēki Kanādā ne tikai pasliktinās. ASV nesen ir redzējusi dažus no savām visdīvīgākajiem kaislībām, ieskaitot 2023. gada Havaju salas ugunsgrēkus, kas nogalināja vismaz 102 cilvēkus, un Palisades ugunsgrēkā janvārī, kas ir visvairāk iznīcinošākais Losandželosas vēsturē.

Abas valstis ir cīnījušās, lai neatpaliktu, bieži daloties ar ugunsdzēsības resursiem. Kanādas ūdens bumbvedēji šogad tika izvietoti Kalifornijā, savukārt vairāk nekā 600 ASV ugunsdzēsēju ceļoja uz ziemeļiem, lai palīdzētu Kanādai, liecina ASV Meža dienests.

Kanādā saspringtie resursi un ugunsgrēku pasliktināšanās – ir izraisījuši aicinājumus veikt nacionālu ugunsdzēsības pakalpojumu. Ugunsgrēka avārijas reaģēšanu pašlaik veic atsevišķi katra no provincēm un teritorijām.

“Sistēma, kas mums šobrīd ir strādājusi pirms 40 gadiem. Šodien? Ne tik daudz,” apgalvoja Flannigan kungs.

Citi ierosina kontrolētus apdegumus, praksi, ko izmanto Austrālijā un pamatiedzīvotāju kopienās, kā risinājumu, lai gan šie ugunsgrēki joprojām radītu dūmus. Daži strīdas par labāku uzliesmojošu materiālu tīrīšanu mežos un tuvās pilsētās vai ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, kas var palīdzēt ātrāk atklāt ugunsgrēkus.

Daži no šiem darbiem jau notiek. Augustā Kanāda apsolīja vairāk nekā 47 miljonus USD par pētniecības projektiem, lai palīdzētu kopienām labāk sagatavoties un mazināt ugunsgrēkus.

Tomēr tādi eksperti kā Džena Beverlija, savvaļas ugunsdzēsības profesore Alberta universitātē, brīdina, ka Kanāda var darīt maz, lai pilnībā novērstu ugunsgrēkus.

“Šīs ir augstas intensitātes uguns ekosistēmas” Kanādā, viņa sacīja, ka tas atšķiras no ugunsgrēkiem Austrālijā vai ASV. “Mums ir ļoti sarežģīti ugunsgrēki, ko pārvaldīt ārkārtējos apstākļos, un klimata pārmaiņu dēļ mēs redzam vairāk no tiem.”

Ar siltāku klimatu profesors Beverlijs sacīja, ka uzmanība jāpievērš piesārņojumam. Viņa atzīmēja, ka ASV ir otrā sliktākā oglekļa izstarotājs pasaulē aiz Ķīnas. “Es domāju, ka mums vajadzētu viņus vainot par problēmu,” viņa apgalvoja.

Pēdējos mēnešos Trumpa administrācija ir atcelusi arī vides politiku, kas paredzēta, lai samazinātu emisijas, un ir atsaukusi ASV no Parīzes klimata vienošanās.

Sheila Olmstead, Kornela universitātes vides politikas profesore, atzīmēja, ka Kanādai un ASV ir bijusi sadarbības vēsture ar piesārņojumu un klimatu, ieskaitot gaisa kvalitātes līgumu, ko 1991. gadā parakstīja abi, lai risinātu skābu lietu.

“Tas bija ļoti skaidrs ietvars problēmas risināšanai, un tas, šķiet, šeit trūkst,” Olmsteds stāstīja BBC. Abas valstis, pēc viņas teiktā, gūtu labumu no tā, ka viņi kopā strādāja pie ugunsgrēkiem, nevis vainas tirdzniecībā.

Runājot par EPA sūdzību, nav skaidrs, ko aģentūra varētu darīt, lai risinātu ASV likumdevēju bažas. Paziņojumā BBC EPA paziņoja, ka tā to pārskata “un atbildēs, izmantojot atbilstošus kanālus”.

Prof Brauer sacīja, ka dati viņa pētījumā rāda, ka, kaut arī Kanādā deg ugunsgrēki – bieži attālos rajonos – to ietekme var sasniegt tālu.

Rezultāti, viņš sacīja BBC, aicina atkārtoti izveidot klimata pārmaiņu sekas.

“Siltāka klimata sekas ir lokalizētas, un ir uzvarētāji un zaudētāji,” sacīja prof. Brauers. “Guess tas ir ilustrācija, ka dažas no šīm ietekmēm kļūst globāla.”

Viņš apgalvoja, ka ASV likumdevēju sūdzības ir “neveiksmīga uzmanības novēršana” un ka tā vietā galvenā uzmanība jāpievērš sadarbībai un jāiemācās “dzīvot ar dūmiem”.

“Šīs lietas nepazūd,” sacīja prof. Brauers, piebilstot, ka ir veidi, kā novērst nāves gadījumu nākotni, ja ir griba pielāgoties.