Pie Sasan KarimiTeherānas Universitātes Pasaules studiju fakultātes un starptautiskās politikas programmas direktors kodolpērīšu tīklā
Izraēlas militārās darbības pret Irānu ir ievērojami destabilizējušas Tuvos Austrumus, ko izraisa bažas par Irānas kodolieroču iespējām. Šie notikumi, kas sakņojas vēsturiskā spriedzē, ir neatgriezeniski un ir mainījuši reģionālo dinamiku. Galvenais dokuments, kas kalpoja par ieganstu Izraēlas agresijai, bija rezolūcija, ko pieņēmusi Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītāju padome (BOG). Šīs rezolūcijas pamatā bija IAEA ģenerāldirektora Rafaela Grossi ziņojums, kurš vēlāk mēģināja mazināt savu seku intervijā Kristiane Amanpour neilgi pēc karadarbības sākuma.
Kopš viņa lomas uzņemšanās Grossi ir uzdots īstenot IAEA statūtus, lai nodrošinātu kodolieroču neizplatīšanu. Tomēr viņa ziņojumi bieži ir bijuši neskaidri, radot šaubas par Irānas kodolprogrammu, ko varētu interpretēt vairākos veidos. Kritiķi apgalvo, ka ziņojumi, ja tie ir apzināti maldinoši, iespējams, ir veicinājuši spriedzes saasināšanos, kas izraisa karu, radot jautājumus par Grossi atbildību, ieskaitot iespēju, ka viņu var atlaist vai stāties tiesas priekšā. IAEA statūti ļauj valdei iecelt vai izbeigt ģenerāldirektoru, un ievērojamas domstarpības par nepatiesu vai neobjektīvu ziņošanu varētu ietekmēt šādus lēmumus.
IAEA pārbaužu raksturīgais ierobežojums ir tāds, ka tās nevar galīgi apstiprināt nedeklarētu kodoldarbību neesamību, jo neviena aģentūra nevar uzraudzīt katru valsts daļu. Tā vietā IAEA novērtē, vai pārbaudītajās vietās tiek atklātas nozīmīgas novirzes. Šis ierobežojums ļauj spekulēt par to, kas joprojām nav zināms, ko Grossi ir uzsvēris, veicinot stāstījumu, kas ietekmējis vēsturiskos notikumus. Ja šo uzsvaru pamatā bija neprecīzi vai pārspīlēti apgalvojumi, tos varētu uzskatīt par autoritātes ļaunprātīgu izmantošanu, vēl vairāk veicinot prasības pēc viņa atkāpšanās.
Vēsturiski IAEA ģenerāldirektori ir spēlējuši konstruktīvu lomu starptautiskā diplomātijā. Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) sarunu laikā IAEA vadība veicināja progresu. Tomēr Grossi pilnvaru termiņš pēc strīdīgām vēlēšanām ir pievērsusies tam, lai koncentrētos uz neskaidrībām Irānas kodolprogrammā, pastiprinot šaubas, nevis to atrisinot. Šī pieeja ir pretrunā ar pārbaudēm citur, kur līdzīgas neskaidrības tiek mazāk uzsvērtas. Irāna veido vairāk nekā 20% no globālajām kodolieroču pārbaudēm, neskatoties uz to, ka visā pasaulē ir tikai 3% no kodoliekārtām, kas nozīmē, ka tā tiek pārbaudīta septiņas reizes intensīvāk nekā vidējais. Šī nesamērīgā pārbaude liecina, ka secinājumi par Irānas ievērošanu varētu būt tikpat stabili kā citām valstīm, ja nav skaidru pierādījumu par militārām atšķirībām.
Tikai pārbaudāmi pierādījumi par militāro kodolprogrammu attaisnotu eskalāciju. Pārskats par Grossi atkārtotajām intervijām, paziņojumiem un ziņojumiem, salīdzinot ar iepriekšējo ģenerāldirektoru un citu valstu direktoru novērtējumu, norāda uz apzinātu Irānas kodolprogrammas atkārtotu sekurizāciju. Apgalvojumi, ka šajos ziņojumos bija nepatiesības, ir likušas dažiem apgalvot, ka Grossi rīcība nodrošināja ieganstu konfliktam, potenciāli garantējot viņa atcelšanu vai atkāpjot no atkārtotas iecelšanas. Tas atbilst Izraēlas stratēģiskajām interesēm un reizēm Amerikas Savienotajām Valstīm, ko, iespējams, ietekmē politiskā dinamika, kas saistīta ar Grossi iecelšanu.
Grossi neviennozīmīgais Irānas kodolieroču attēlojums “Nodomi,” kas pēc savas būtības ir nepārbaudāmi, nodrošinot Izraēlai ar ieganstu, lai sāktu militārus streikus, ieskaitot teroristu aktus un nakts uzbrukumu Irānas kodoliekārtām, bez pierādījumiem par Irānas provokāciju. Šīs darbības notika, kad Irāna un Amerikas Savienotās Valstis gatavojās JCPOA atdzimšanas sarunu sestajai kārtai, izjaucot diplomātisko procesu, uz kuru Izraēla konsekventi iebilda. Irāna izmantoja savas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, reaģējot uz Izraēlas agresiju.
Pēc tam Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pārliecināja ASV prezidentu Donaldu Trumpu iejaukties, izraisot ASV streikus uz Irānas Natanz, Fordow un Isfahan kodolceļiem dienas vēlāk, saasinot konfliktu. Gan Izraēlas, gan ASV rīcība pārkāpa starptautiskās tiesības, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas hartu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju (UNCR) 2231, IAEA statūtus un papildu protokolu. Šie pārkāpumi ir izveidojuši bīstamu precedentu, normalizējot uzbrukumus kodoliekārtām, kas satur radioaktīvu materiālu, un grauj globālās neizplatīšanas normas.
Starptautisko organizāciju nespēja nosodīt Izraēlas sākotnējo agresiju, kā arī Grossi lomu tam apšaubāmā pamata nodrošināšanā rada nopietnas bažas par pašreizējā starptautiskā starptautiskā tiesiskā regulējuma ilgtspējību un objektivitāti, jo īpaši gadījumos, kas saistīti ar Izraēlu. Šo notikumu plašāka ietekme pārsniedz Irānu, sarežģot globālo drošību un mazinot uzticību daudzpusējām institūcijām. Ja rodas pierādījumi, ka Grossi ziņojumi bija apzināti nepatiesi, prasa viņa atlaišanu vai ievietot viņu tiesas procesā varētu pastiprināties, pārveidojot IAEA vadību un uzticamību.
