ANO cilvēktiesību eksperti ir paziņojuši, ka ir sašutuši par “dramatisku eskalāciju”, kas ir nāvessodu skaitā Irānā, un vairāk nekā 1000 cilvēku nogalināja 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos.
“Milzīgais nāvessods Irānā ir satriecošs un atspoguļo nopietnu tiesības uz dzīvību,” Pieci īpašie referenti brīdināja kopīgā paziņojumāApvidū
Viņi atzīmēja, ka puse no zināmajām nāvessodām bija saistīti ar narkotikām saistītiem nodarījumiem un ka pēdējās nedēļās bija dokumentēti vidēji deviņi pakarami dienā.
Irānā nebija tūlītēju komentāru. Wager valdība iepriekš ir aizstāvējusi nāvessoda izmantošanu, sakot, ka tas ir ierobežots tikai ar “vissmagākajiem noziegumiem”.
Tas notiek tajā pašā dienā, kad Irāna sacīja, ka ir izpildīts vīrietis, kurš apsūdzēts par Izraēlas spiegošanu.
Tiesu varas ziņu aģentūra Mizan viņu nosauca par Bahman Choubi ASL un ziņoja, ka viņš ir datu bāzes eksperts, kurš strādāja pie “sensitīviem telekomunikāciju projektiem” un bija Izraēlas Mossad izlūkošanas aģentūras “uzticams spiegs”, nesniedzot pierādījumus.
Viņš tika pakārts pirmdien pēc tam, kad Augstākā tiesa noraidīja savu apelāciju pret viņa notiesāšanu par apsūdzību par “korupciju uz zemes”, tas piebilda.
Mizans neteica, kad ASL tika arestēts, un viņa lietu iepriekš nebija ziņojis Irānas plašsaziņas līdzekļi vai cilvēktiesību grupas.
Viņš bija 11. vīrietis, kurš notiesāts par Izraēlas izpildi, kuru šogad izpildīja Irāna, un 10 no nāvessodiem tika veikti kopš 12 dienu kara starp abām valstīm jūnijā.
Pagājušajā nedēļā Amnesty Worldwide un Norvēģijā bāzētā grupa Irāna cilvēktiesības sacīja, ka kopš janvāra ir dokumentējušas 1000 cilvēku nāvessodu izpildi – jau pārspēja pagājušā gada paziņoto kopējo summu 975.
Saskaņā ar Irānas cilvēktiesībām50% no tiem, kas izpildīti šogad, tika apsūdzēti par narkotikām saistītās apsūdzībās; 43% no slepkavības; 3% no ar drošību saistītajām apsūdzībām par “bruņotu sacelšanos pret valsti”, “korupcija uz Zemes” un “ienaidnieks pret Dievu”; un 1% no spiegošanas.
Viņu skaitā bija 28 sievietes, 58 afgāņu pilsoņi un to, ko amnestija raksturoja kā nesamērīgu cilvēku skaitu no mazākumtautību kopienām.
Abas grupas sacīja, ka nāvessoda izpildes rezultāti regulāri negodīgi izmēģinājumi, kurus apņēma apgalvojumi par spīdzināšanu un citu sliktu izturēšanos.
“Šķiet, ka Irāna veic nāvessodu izpildes rūpniecībā, kas izaicina visus pieņemtos cilvēktiesību aizsardzības standartus,” pirmdien brīdināja ANO īpašos cilvēktiesību ziņā par cilvēktiesībām, patvaļīgu nāvessodu, minoritāšu jautājumus, spīdzināšanu un citu nežēlīgu sodu un cilvēktiesības Afganistānā.
Viņi piebilda, ka 499 cilvēku pakarināšana par ar narkotikām saistītiem nodarījumiem bija “īpaši satraucoša”.
No 24 līdz 30 šādām nāvessodēm tika reģistrētas gadā no 2018. līdz 2020. gadam pēc grozījumiem Irānas likumā par nelikumīgu narkotiku apkarošanu. Tomēr eksperti sacīja, ka kopš 2021. gada to skaits ir palielinājies, kopā pagājušajā gadā ziņojot par 503.
Starptautiskās tiesības ierobežo nāvessodu tikai ar “visnopietnākajiem noziegumiem”. “Narkotiku nodarījumi neatbilst šim slieksnim,” brīdināja eksperti.
Irānas cilvēktiesības svētdien ziņoja, ka vairāk nekā 500 cilvēku, kas notiesāti par ar narkotikām saistītiem pārkāpumiem, pašlaik atrodas nāves rindā Ghezel Hesar cietumā tikai Karajā, un ka visi viņu sodi bija “ieviešanas posmā”.
Irānas spēcīgais konstitucionālais sargsuns The Guardian Council arī šobrīd pārskata spiegošanas likumprojekta projektu, kurā tiek no jauna definēta “sadarbība ar naidīgām valstīm”, par kuru ir sodāms ar nāvessodu, iekļaujot tādas darbības kā tiešsaistes komunikācija, sadarbība ar ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem un tā dēvētā “ideoloģiskā saskaņošana”, saskaņā ar ANO cilvēktiesību biroju.
ANO eksperti sacīja, ka starptautiskā sabiedrība nevar “klusēt, saskaroties ar šādiem sistemātiskiem pārkāpumiem”, un apgalvo, ka “ir jāveic konkrētas diplomātiskas darbības, lai spiedienu uz Irānu apturētu šo izpildes satraukumu”.
